(Ne)aiziet angļu stilā: latviešu perspektīvas Lielbritānijā pēc "Brexit" (4)

Pēc tam Londonā atkal notika plaša “Brexit” pretinieku demonstrācija ar prasību vispār atcelt “Brexit”.

Galerija: “Brexit” pretinieku demonstrācija Londonā 2019.gadā

Šā gada aprīli ES nolēma dot Lielbritānijai papildu laiku, nosakot, ka jaunais “Brexit” datums ir 2019.gada 31.oktobris.

Jūnijā Meja paziņoja par aiziešanu no premjerministra amata.

Mejas vietā premjerministra postenī stājās Boriss Džonsons.

Džonsons nešaubās, ka viņam izdosies nodrošināt, ka 31.oktobrī Lielbritānija tiešām pamet ES.

Jaunais premjers izteicies, ka viņš gribētu ar ES noslēgt attiecīgu vienošanos, tomēr Džonsons esot gatavs arī bezvienošanās izstāšanās scenārijam.

“Šodien Lielbritānija nobalsotu pret “Brexit””

Londonā bāzētās starptautisko attiecību domnīcas “Chatham House” eksperts Keirs Džailzs uzskata: ja pēc mēneša tiktu sarīkots jauns referendums, tā rezultāts būtu pavisam cits nekā 2016.gadā.

“Situācija Lielbritānijas galvaspilsētā un lauku reģionos ir ļoti atšķirīga. Londona no ES ir saņēmusi ļoti daudz, savukārt reģionu iedzīvotājiem ar Eiropas atbalstu mēdz būt negatīva pieredze. Tas lielā mērā arī izskaidro referenduma rezultātus. Referendums zināmā mērā bija protests gan pret Briseli, gan Londonu. Tie bija neapmierināti vēlētāji, kuri izmantoja iespēju piedalīties pa īstam demokrātiskā balsojumā. Loģiski, ka viņi tādējādi izpauda visu neapmierinātību un sašutumu, kas viņos bija sakrājies,” sarunā ar TVNET krievu valodas versiju norādīja Džailzs.

2016.gada referendumā par palikšanu ES nobalsoja Londona, Skotija un Ziemeļīrija, bet Anglija un Velsa atbalstīja izstāšanos.

“Tagad, kad daudzas lietas kļuvušas skaidrākas un cilvēki ir apjautuši patiesās sekas aiziešanai no Eiropas Savienības, referenduma rezultāts tagad patiešām varētu būt pavisam citāds,” uzskata Džailzs.

Savukārt Lielbritānijas Ārlietu ministrijas Ziemeļu un Centrāleiropas Eiropas jautājumu direktorāta vadītāja Maja Sivagnanema sarunā ar TVNET krievu valodas versiju stāsta par izmaiņām, kas skars Latviju un tās valstspiederīgos pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES.

Mūsu tautiešu liktenis

Gan Latvijas politiķi, gan tie cilvēki, kuru radi vai draugi dzīvo un strādā Lielbritānijā, nereti pauž bažas par šo cilvēku likteni pēc “Brexit”.

Kā uzsver Sivagnanema, bažām neesot pamata, jo Lielbritānijas valdība garantē valstī dzīvojošo citu ES valstu pilsoņu tiesību ievērošanu.

Viņa norāda, ka jau ir panākta vienošanās, kas ļaus ES pilsoņiem justies droši par viņu tiesībām nākotnē. Tomēr zināmas izmaiņas esot sagaidāmas.

Ārvalstnieku sociālās iemaksas

Lielbritānijas varas iestādes sola saglabāt visas iemaksas, ko strādājošie no ES veikuši dažādās sociālās apdrošināšanas sistēmās un fondos.

Visas migrantus tiesības, kas viņiem bija sociālās apdrošināšanas ziņā, paliek spēkā.

“Pārejas perioda laikā Latvijas pilsoņi varēs turpināt lietot savu Eiropas veselības apdrošināšanas karti, kas ļauj ES pilsoņiem saņemt medicīniskos pakalpojumus citās ES valstīs,” skaidro Sivagnanema.

Tomēr to, kas Latvijas valstspiederīgos Lielbritānijā sagaida pēc šā pārejas perioda beigām, amatpersona nekomentē.

Aizsardzība un zinātne

Aizsardzība un kopīgie projekti drošības jomā būs Latvijas un Lielbritānijas kopīgo sadarbības prioritāšu augšgalā arī pēc “Brexit”.

“Lielbritānijas karavīri nepametīs savas pastāvīgās dislokācijas vietas Baltijas valstīs. Tāpat nozīmīgu partnerības prioritāšu sarakstā paliks zinātne, izglītība un inovācijas,” uzsver Sivagnanema.

Intervijas šā raksta tapšanas gaitā veiktas Londonā, sadarbībā ar Lielbritānijas vēstniecību Latvijā.