Buļļupes ūdens virsma bija gluda kā spogulis. Niedru sienas slējās pāri Jāņa un Arvila galvām, kuri dzeltenos jūras SeaBird kajakos slīdēja cauri peldošajai niedru salai un priecājās par izdevušos piektdienas vakaru.

Viņi bija ceļā no Mīlestības saliņas Daugavā uz Lielupes ieteku jūrā. Ūdens ejā starp niedrēm viņu priekšā kaut kas sakustējās. Netālu viņi pamanīja ūdenī ieslīdam bebru, pēc tam vēl vienu - par laivām interesi sāka izrādīt vesela bebru kolonija. Viens no dzīvniekiem piepeldēja pie Arvila laivas un ar asti nopļekšķināja pa kajaka virsmu. Puišiem kļuva neomulīgi. Jānis atcerējās pirms dažiem gadiem Daugavpilī notikušo bebra uzbrukumu kādam vīrietim, kas atstāja viņu ar 15 šuvēm uz kājas. Iegāzties šeit ūdenī un būt aci pret aci ar bebriem galīgi nešķita vilinoši, tāpēc puiši ātri manījās prom no niedru salas. Turpat netālu viņus vēl pārsteidza iztraucēts sudrabgārnis, kurš uzšāvās debesīs un, vells viņu sazin, sargādams savus mazuļus, vēl uzbruks viņiem vēl no gaisa. Spurgdami par asajām sajūtām, Jānis un Arvils izbrauca no niedrēm. Pulkstenis bija deviņi vakarā. Garām slīdēja jahta ar atpūtniekiem.

- Vai līdz Liepājai vēl tālu? - jokodams viņiem uzsauca Jānis.

Jahtinieki rādīja Lielupes virzienā un smēja: - Tālu vēl.

- Tad tiekamies “Prāta vētras” koncertā!

Ja šobrīd kāds Jānim būtu teicis, ka pēc dažām stundām viņš Baltijas jūras viļņos izmisīgi cīnīsies par izdzīvošanu, viņš diezin vai ticētu.

Komentāri (21)
CopyLinkedIn Draugiem X