JRT projektētāji: Būvnieks "ReRe būve 1" izplata maldīgas ziņas

Būvinženieris informēja, ka kopumā JRT kompleksa rekonstrukcijas projektā ir izstrādātas 43 sadaļas, kuru risinājumi apkopoti 62 sējumos. Visi šie risinājumi izstrādāti atbilstoši pasūtītāja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) projektēšanas uzdevumam, kas izstrādāts kopā ar lietotāju - JRT komandu.

Tirāns norādīja, ka projekta risinājumi ir daudzkārt pārbaudīti, veiktas ekspertīzes atbilstoši Latvijas likumu prasībām, kā arī vērtēti dažādos rakursos papildus tam, ko jau prasa regulējums. No visiem projektā iestrādātajiem risinājumiem šobrīd būvlaukumā ir sākts realizēt demontāžas risinājumus un pāļu pamatu risinājumus. No kopējā darbu apmēra, kopš darbu sākšanas pagājušajā vasarā, veiktie darbi veido apmēram 3%.

Viņš atzīmēja, ka atbilstoši regulējumam darbu veikšanas projektu, tostarp pagaidu tehnoloģiskās konstrukcijas ir jāizstrādā būvniekam.

Būvinženieris norādīja, ka patiesībai neatbilst būvnieku apgalvojums, ka "Zaigas Gailes projektā līdz šai dienai jau konstatētas vairāk nekā 100 kļūdu, no kurām vismaz 33 ir tādas, kuras nenovēršot projekta realizācija vispār nav iespējama. Teātra ēkas fasādes balsta rāmja pāļi nebija izprojektēti. Kad tos pēc būvnieka prasības projekta autors iekļāva projektā, izrādījās, ka tie būtu jāurbj tieši sadales tīkla elektrības kabeļos."

Tirāns pieļauj, ka būvfirma "ReRe būve 1" acīmredzot runā par pagaidu konstrukciju, kas atbilstoši vispārīgajiem būvnoteikumiem bija jāizstrādā būvniekiem atbilstoši savām tehnoloģiskām iespējām - par būvniecības darbu veikšanas gaitā nepieciešamiem pagaidu stiprinājumiem fasādei, kurus ir iespējams uzstādīt gan no ielas puses, gan no ēkas puses, turklāt bez kuriem varētu arī iztikt, veicot pakāpeniskāku ēkas pārbūvi. Pagaidu stiprinājumi, tāpat kā betonēšanas veidņi, sastatnes un daudzas citas lietas, kas ir būvniecības procesa sastāvdaļa un kas netiek iebūvētas ēkā, ir būvnieku izvēle un būvnieku atbildība.

"Lai palīdzētu būvniekiem, projektētāji fasādes pagaidu balstīšanai ir devuši rekomendācijas un konkrētus risinājumus projektā, bet būvnieks šos risinājumus nevis piemēroja savām tehnoloģijām, bet izmantoja katru iespēju uzdot dažādus jautājumus un vilcināt darbu gaitu," skaidroja Tirāns.

Arī fasādes rāmju pagaidu enkuriem, kas būvnieka paustajā citātā dēvēti par pāļiem, atbilstoši standartiem tehniskās prasības bija uzdotas, uzsvēra Tirāns, piebilstot, ka būvniekam vajadzēja tikai izvēlēties izpildītāju un precizēt ar izpildi saistītās detaļas.

"Lai raiti varētu sākt darbus, projektētāji iesaistījās pagaidu tehnoloģisko risinājumu tālākā detalizācijā. Tomēr tā bija mūsu kļūda - būvnieki izmantoja katru iespēju darbus bremzēt, šie darbi tika pabeigti tikai šā gada pavasarī," norādīja Tirāns.

Viņš uzsvēra, ka arī būvnieku apgalvojums par to, ka "projekta sadaļu saderība netika nodrošināta" un ka "līdz šai dienai jau konstatētas vairāk nekā 100 kļūdas" ir pārspīlējums. Tirāns atzina, ka projekts tiešām ir liels un ļoti komplicēts. "Ja atrodas kādas kļūdas un atsevišķas nesaistes starp projekta sadaļām, tad esam gatavi tās atzīt arī nesaderības maksimāli ātri koriģēt. Mēs uzskatām, ka šajā projektā neatbilstību ir mazāk nekā citos šāda mēroga komplicētos būvprojektos, un nav nevienas tik būtiskas, kas varētu ietekmēt projekta īstenošanu," sacīja Tirāns.

Viņš skaidroja, ka normālā situācijā būvnieks norāda projektētājiem uz neatbilstībām, saņem atbildi un darbus turpina. Šajā objektā būvnieks par katru pamanīto nesaisti pasūtītājam sūtīja ierakstītas vēstules.

"Nevienu būvnieka pusē neuztrauc termiņi. Mēs uzskatām, ka process šādi tika organizēts, jo jau sākotnēji tika plānoti smagi termiņu kavējumi, šis ierakstīto vēstuļu apritei nepieciešamais laiks tiktu izmantots termiņu kavējumu attaisnošanai. Tajā pašā laikā būvnieks "ReRe būve 1" nepārtraukti iesniedza kļūdainus darbu veikšanas projektus un kļūdainas detalizācijas, kuras projektētājiem bija jālabo un bieži vien arī atkārtoti jālabo," skaidroja Tirāns.

Par būvnieku paziņojumu, ka, "izpildot būvdarbus saskaņā ar Gailes projektētajiem risinājumiem, tika novērota apkārtējo ēku sēšanās, jo Gaile projektā nav veikusi novērtējumu uz blakus esošajām būvēm, kādu ietekmi uz tām atstās projektā paredzētie tehnoloģiskie risinājumi", Tirāns norādīja, ka projektētāji nebija ņēmuši vērā vienīgi to, ka būvnieki neņems vērā projekta prasības, tostarp arī to, ka būvnieki neizraks vecos pamatus, strauji urbs un darbu gaitā nekontrolēs vibrācijas pretrunā projekta prasībām.

Tāpat Tirāns nepiekrīt būvnieka apgalvojumam, ka tas "pastāvīgi ir demonstrējis savu gatavību sniegt nepieciešamos risinājumus, piesaistot pasaules līmeņa ģeotehnikas ekspertus "Witteveen+Bos" no Nīderlandes". Tirāns norādīja, ka būvnieka piesaistītie eksperti ir deklarējuši apšaubāmus aprēķina rezultātus, savukārt pašus aprēķinus viņi nerāda. "Vēl pēdējā tikšanās reizē viņi atkārtoti solīja savus aprēķinus atsūtīt, bet tie vēl arvien nav saņemti. Rodas iespaids, ka konkrētajiem nīderlandiešu ekspertiem mērķis bija piesegt būvnieku kļūdas, nevis meklēt risinājumu, kādi ir situācijas cēloņi un kas iziet no situācijas pēc būtības, lai iespējami ātrāk turpinātu teātra pārbūves procesu," viņš sacīja.

Tirāns norādīja, ka būvnieku konsultanti visām nedienām iemeslu ir atraduši projekta prasībā pirms būvdarbu sākšanas veikt būvlaukuma planēšanu uz vienas atzīmes. "Mums ar viņiem ir izdevies tikties tikai vienu reizi - 16.jūlijā. Viņi skaidro, ka blakus ēkas nosēdās un saplaisāja tādēļ, ka vienā 10 metru platā zonā tika norakts 1,5 metrus biezs zemes slānis, nevis tehnoloģisku kļūdu vai projekta prasību pārkāpšanas dēļ. Sarunā ar mums nīderlandiešu eksperti atzina, ka par pāļu urbšanu pie veciem neizraktiem pamatiem, kas izrādījās sasaistīti ar kaimiņu ēku pamatiem, viņi neko nezinot. Un būvnieks turpina apgalvot, ka paaugstinātas vibrācijas būvdarbu laikā nav bijušas, jo tādas neuzrāda pašu būvnieku organizētā vibrāciju monitoringa atskaites, tomēr pasūtītāja - VNĪ būvuzraugs, izvērtējot būvnieka sniegto informāciju, ir konstatējis pretējo - būvnieks darbu gaitā vibrāciju monitoringu veica nepilnīgi un nemērīja tās ietekmi uz blakus esošajām ēkām, kā arī maldināja citus būvniecības dalībniekus par vibrāciju neesamību," skaidroja Tirāns.

Tāpat viņš nepiekrīt būvnieku sacītajam, ka "kaimiņu ēku bojājumu galvenais cēlonis ir šāds - projektētāji nav novērtējuši kaimiņu ēku tehnisko stāvokli un nav paredzējuši tām pamatu pastiprināšanu". Tirāns norādīja, ka projektētāji savu iespēju robežās ir novērtējuši kaimiņu ēku tehnisko stāvokli.

"Uz kaimiņu ēku fasādēm ir redzamas dažāda vecuma plaisas un zem pamatiem ieguļ neblīvas smiltis - ir skaidrs tas, ka nav pieļaujams rēķināties ar kaimiņu ēku pamatu rezervēm, ir nepieciešami droši risinājumi. Tādēļ projektēšanas laikā tika pieņemts lēmums pagrabu nebūvēt tuvu kaimiņu ēkām - nolēmām samazināt teātrim tik ļoti nepieciešamās pagrabu telpas. Tika izvēlētas ne lētākās, bet drošākās tehnoloģijas," sacīja Tirāns.

Būvinženieris skaidroja, ka JRT projektā ir dotas skaidras norādes, brīdinājumi un arī prasības būvdarbu veikšanai, no kurām daudzas būvdarbu veikšanas laikā ir pārkāptas. Piemēram, netika izrakti veci pamati, kas saistīti ar blakus ēkām, kā tas ir prasīts projektā (tas būtiski veicināja vibrāciju nodošanu no pāļu urbšanas mašīnas uz blakus ēku, kas vispār netika fiksētas). Veicot darbus netika saglabāta zemes nogāze gar blakus mājām atbilstoši projekta prasībām, kā arī netika ņemti vērā brīdinājumi par īpašu rūpību kaimiņu ēku tuvumā u.c. prasības.

Tirāns uzsvēra, ka konkrēta būvprojekta ietvaros paredzēt kaimiņu ēku pamatu pastiprināšanu nav pieļaujams, jo tādiem darbiem ir jāparedz atsevišķs būvprojekts. "Tas saistās ar īpašumtiesību jautājumu - viens kaimiņš nevar ierosināt pamatu pastiprināšanu otram kaimiņam. Turklāt šādu ēku pamatu pastiprināšana ir ļoti atbildīgs pasākums - nav pieļaujams pastiprināt tikai tās sienas pamatus, gar kurām tiek plānoti būvdarbi. Jo, ja blakus ēkas tiks sasvārstītas ar urbšanas tehnikas vibrācijām, tam var sekot grunts sablīvēšanās zem to pamatiem. Vai arī, ja tiks pazemināts gruntsūdens līmenis zem pamatiem, tas var izraisīt visas ēkas vienmērīgu sēšanos. Bet, ja būs pastiprināta tikai viena siena, tā nesēdīsies un notiks nevienmērīga pamatu sēšanās," skaidroja Tirāns.

Viņš norādīja, ka visas nelaimes izraisa nevienmērīga pamatu sēšanās - ja visu kaimiņu ēku pamati sēžas līdzīgi, bez nevienmērībām, tad salīdzinoši nelielas deformācijas parasti problēmas nerada, bet, ja notiek nevienmērīga pamatu sēšanās, tas izraisa plaisas sienās, sienu salaidumu vietās, durvju ieķīlēšanos jau pie dažu milimetru deformāciju starpības.

Tirāns arī uzsvēra, ka būtu jānoskaidro, vai pāļu urbšanas laikā nav pārkāpta pāļu izbūves tehnoloģija. Projekta realizācijai tika paredzēta maksimāli visdrošākā pāļu izbūves tehnoloģija - urbšana ar tā saucamo dubulto rotoru: vispirms apvalkcaurule, to rotējot, tiek iespiesta zemē, aiz tās (apvalkcaurules iekšpusē) rotējot pretējā virzienā seko gliemežurbis, ar ko tiek izgrābta apvalkcaurulē esoša grunts.

"Šāda urbšana ir degvielas ietilpīga, tādēļ dažkārt pāļu urbējiem var rasties kārdinājums procesa tehnoloģiskās prasības pārkāpt - pa priekšu palaist gliemežurbi, kas būtu pieļaujams vienīgi cietos mālos, kā šeit nav, un ar apvalkcauruli urbties jau izbrīvētā vietā. Minētā secība nav pieļaujama smilšainās (tas ir Lāčplēša ielas 25) gruntīs - tā var novest pie tā, ka grunts tiek izgrābta vairāk nekā drīkst, tādējādi veidojot urbumu ar diametru, kas ir lielāks par apvalkcaurules ārējo diametru. Tādā gadījumā grunts pāļu sienas tuvumā tiek neatgriezeniski vājināta (kļūst ievērojami irdenāka nekā līdz tam), kas savukārt izraisa blakus ēku tuvāko pamatu sēšanos. Ir virkne pazīmju, kas rada aizdomas par tieši šādu scenāriju, taču tas nav pierādāms un vizuāli konstatējams darbu izpildes brīdī. Šo darbu izpilde ir atkarīga tikai no paša pāļa urbēja kompetences un rīcības," skaidroja Tirāns.

Ja plānotās papildus ģeotehniskās pārbaudes rezultātā tiek noskaidrots, ka šis ir iemesls blakus ēku deformācijām, tad ir pamatoti veikt grunts pastiprināšanu tieši tajās zonās, kur varēja notikt grunts uzirdināšanās, sacīja Tirāns, norādot, ka tā gan būs grunšu labošana tiešā pāļu sienas tuvumā, nevis kaimiņu ēku pamatu stiprināšana.

"Lai varētu turpināt darbus, ir jāsaprot patiesie iemesli. Būvnieks tūlīt pēc plaisu konstatēšanas un darbu pārtraukšanas Būvniecības un valsts kontroles biroja (BVKB) inspektoram un pasūtītājam apgalvoja, ka būvdarbu laikā vibrācijas nav pārsniegušas pilsētas dabīgo vibrāciju fonu. Vēstulē pasūtītājam un pēc tam arī BVKB viņi rakstīja: "pāļu urbšanas laikā nav konstatētas īpašas bīstamas vibrācijas, būvuzņēmējs nav saņēmis sūdzības no blakus stāvošajām ēkām", kam sākotnēji mēs pat noticējām. Tikai vēlāk tika saņemtas ziņas no kaimiņu ēku iedzīvotājiem, ka bija ne tikai paaugstināts vibrāciju fons, bet tādas vibrācijas, kuras kaimiņu mājas kārtīgi drebināja. Šādi tika maldināts gan pasūtītājs un kontrolējošās institūcijas, gan arī pārējie būvniecības dalībnieki. Bet vēl 16.jūlijā būvnieka "ReRe būve 1" piesaistītais nīderlandiešu speciālists sapulcē apgalvo, ka par vibrācijām viņam ziņu nav. No tā secinām, ka arī viņš tika maldināts," sacīja Tirāns.

Viņš piebilda, ka projektā tika prasīts pirms betonēšanas izrakt vecos mājas pamatus. "Mums tiek apgalvots, ka tas ir veikts, savukārt, nedaudz parokot, vēlāk atklājās vēsturiski pamati, kas cieši piekļaujas blakus ēkām (un uz tām var tieši nodot visas gadījuma vibrācijas), atklājās, ka uz šiem vēsturiskajiem pamatiem tieši ir uzbetonēta pāļu vadkonstrukcija. Taču arī šis fakts ilgi tika noliegts. Visbeidzot, mēģinot parakstīt par šo kopīgu fakta konstatācijas aktu, no "ReRe būve 1" puses tika pieprasīti tādi labojumi, kā vārdus "veci pamati" aizstāt ar "vēsturiska konstrukcija" (jo projektā ir prasīts izrakt "vecus pamatus", nevis "vēsturiskās konstrukcijas"), un "bija uzbetonēta vadkonstrukcija" jāaizstāj ar "vienā vietā bija uzbetonēta vadkonstrukcija". Arī pēc šāda jau martā parakstīta fakta konstatācijas akta nīderlandiešu pieaicinātajam ekspertam nebija ziņu par urbto pamatu vadkonstrukcijas sasaisti ar kaimiņu ēkas pamatiem, kā viņš to atzina sapulcē 16.jūlijā," sacīja Tirāns.

Būvinženieris norādīja, ka būvnieka sistemātiskā melošana liedza saprast notikušā cēloņus un virzīt projekta gaitu. Šādas maldināšanas rezultātā ir iespējams nonākt pie nepareiziem secinājumiem un pieņemt nepareizus un pat bīstamus lēmumus par turpmāko rīcību, piebilda Tirāns.

Jau ziņots, ka VNĪ nolēma lauzt līgumu ar JRT būvnieku "ReRe būve 1". Kā iepriekš aģentūru LETA informēja "ReRe būve 1" valdes priekšsēdētājs Valdis Koks, Gailes projektā konstatētas vairākas kļūdas, piemēram, nebija izprojektēti ēkas fasādes balsta rāmja pāļi, kā arī projektā nav veikts novērtējums, kādu ietekmi blakus esošajām būvēm atstās projektā paredzētie tehnoloģiskie risinājumi.

VNĪ parakstīja būvdarbu līgumu ar "ReRe būvi 1" 2018.gada 3.jūlijā. Minēto pāļu urbšanas darbus būvnieks sāka oktobrī, tomēr jau novembrī tos apturēja, saņemot blakus esošo Ģertrūdes ielas ēku iedzīvotāju pretenzijas par ēku sēšanos un bojājumiem. Pāļu atbalsta sienas būvdarbi nav veikti kopš 22.novembra, kad būvnieka atbildīgā būvdarbu vadītāja pieņēma lēmumu par būvdarbu apturēšanu, pamatojoties uz novēroto deformāciju rašanos JRT blakus esošajās ēkās, liecina VNĪ apkopotā informācija.

Tehniskajā projektā bija noteikts, ka pāļu un pāļu sienas izbūves laikā nedrīkst izmantot tādus iestrādāšanas paņēmienus, kas rada vibrācijas un var apdraudēt blakus esošo apbūvi. Turklāt būvnieka vēstulē VNĪ norādītie vibrāciju mērījumu veikšanas laiki pilnībā nenosedz laiku, kad veica pāļu urbšanu. Tas apliecināja, ka būvnieks nav veicis pienācīgu kvalitātes kontroli, lai nodrošinātu tehniskā projekta prasību izpildi.

VNĪ pārstāvji skaidroja, ka lēmums par līguma laušanu pieņemts, jo būvnieka darbībā konstatēta virkne būtisku pārkāpumu. Tostarp darbi veikti neatbilstošā kvalitātē, pirms darbu sākšanas nav pienācīgi izpētīta projekta dokumentācija, ir izsniegti nepatiesi apliecinājumi, kā arī nav ievēroti nolīgtie termiņi un darba drošības noteikumi.

"Esmu pārliecināts, ka lauzt līgumu bija vienīgais atbildīgais risinājums esošajā situācijā. VNĪ rīkojas atbilstoši labai uzņēmējdarbības praksei, kā atbildīgs sabiedrības un valsts interešu pārstāvis, bijām konstruktīvs sadarbības partneris un intensīvi strādājām, lai meklētu labākos iespējamos risinājumus ikvienai problēmai, ar kuru saskārāmies renovācijas darbu laikā. Taču no būvnieka puses neredzējām ieinteresētību uzlabot uzticēto darbu kvalitāti, ievērot iepriekš nolīgtos termiņus, izmaksas un drošību," pastāstīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Neskatoties uz esošo situāciju, VNĪ plāno pabeigt JRT ēkas rekonstrukciju līdz 2022.gada vasarai. Tāpat VNĪ jau augustā plāno izsludināt jaunu konkursu par būvdarbu veikšanu. Atšķirībā no iepriekšējā konkursa, tajā paredzēts iestrādāt principu "projektē un būvē" un paredzēt obligātu būvju informācijas sistēmas (BIM) lietošanu. BIM izmantošana ļaus labāk kontrolēt izmaksas, saīsināt termiņus un operatīvāk risināt problēmas būvlaukumā.