Kā Krievijā veidojas pieprasījums pēc varas maiņas (13)

Raidījuma sižetu izklāsts

Aizvadītie protesti Krievijā

Sestdien, 27. jūlijā, visā Krievijā norisinājās pret prezidentu Vladimiru Putinu vērstas protesta akcijas. To ietvaros visā valstī tika aizturēti vismaz 1600 cilvēku.

Protesta akcija notika divas dienas pirms Vladimira Putina inaugurācijas ceremonijas, kurā viņš ceturto reizi stājās Krievijas prezidenta amatā. To noturēt aicināja opozicionārs Aleksejs Navaļnijs.

Pašam Navaļnijam gan šī akcijas organizēšana maksāja salīdzinoši dārgi. Viņam tika piespriests kārtējais 30 dienu cietumsods un cietumā arī palika slikti ar veselību.

Neilgi pēc veselības problēmu sākuma Navaļnijs tika nogādāts slimnīcā, kur viņam tika konstatēta akūta alerģiska reakcija. Tomēr viņa oftalmoloģe Anastasija Vasiļjeva, kura Navaļniju ārstē jau kopš 2017. gada, šo diagnozi ir apšaubījusi. Viņasprāt, Navaļnijam alerģijas nekad nav bijis un šeit varētu būt bijis noindēšanas mēģinājums.

Pagaidām Navaļnijs ir atgriezies cietumā un turpina izciest viņam piespriesto apcietinājuma termiņu.

Ko par Krievijas opozīcijas stāvokli mums iemāca notikušie protesti? Vai Navaļnijs varētu būt nākamais Putina režīma upuris?

Irānas sagrābtā tankkuģa lieta

Jau otro nedēļu no pasaules ziņu virsrakstiem nepazūd Irānas sagrābtā tankkuģa «Stena Impero» lieta.

Minētais kuģis tika aizturēts 19. jūlijā, un uz tā klāja atradās arī viens Latvijas valstspiederīgais. Zīmīgi, ka kuģa aizturēšana notika aptuveni divas nedēļas pēc tam, kad Irāna pie Gibraltāra jūras šauruma bija sagrābusi Lielbritānijas kuģi - «Grace 1».

Ārlietu ministrija jau ir aktīvi iesaistījusies centienos mūsu valsts pilsoni atbrīvot, taču ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir izteicies, ka tas varētu prasīt ievērojamu laika sprīdi.

Ministra izteikums ir samērā pamatots, jo nedz Irāna, nedz arī Lielbritānija vēl arvien nav izteikušas gatavību sagrābtos kuģus atbrīvot.

Domājams, ka konfrontācija šajā sfērā ir saistīta ar pēdējā laikā pieaugošo militāro saspīlējumu Persijas jūras līcī, kuru iesāka ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums izstāties no Irānas kodolvienošanās.

Pagājušajā nedēļā arī redzējām, kā starpnieka spēli starp Rietumiem un Irānu sāka spēlēt tāda maza Persijas līča valsts kā Omāna. Tās ārlietu ministrs Jusufs bin Alavi vizītē Irānā tikās ar ārlietu ministru Džavadu Zarifu un citām augsta ranga Irānas amatpersonām.

Lai gan Omāna pagaidām ir publiski noliegusi, ka nodarbotos ar mediācijas pasākumiem, tās vēlēšanās runāt ar visām pusēm, lai nodrošinātu drošu kuģošanu Hormuza šaurumā, var sniegt vērtīgu platformu strupceļa pārvarēšanai.

Kā situācija varētu attīstīties tālāk un kādas ir mūsu iespējas atbrīvot sagūstīto latviešu jūrnieku?

Boriss Džonsons un viņa potenciālā ietekme uz «Brexit» procesu un Latvijas ekonomiku

24. jūlijā par jauno Lielbritānijas premjerministru kļuva «Brexit» pirmsreferenduma kampaņas laikā popularitāti ieguvušais Boriss Džonsons.

Džonsons jau ir solījis, ka «bez jebkādiem ja vai bet» īstenos Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības līdz 31. oktobrim un pierādīs, ka visi drūmo scenāriju paredzētāji Lielbritānijai kļūdās.

Viņš ir arī paziņojis, ka panāks jaunu vienošanos ar Eiropas Savienību, kurā tiktu atrisināts bijušās premjerministres Terēzas Mejas izaicinājums – izlemts par Īrijas robežas pagaidu risinājumu.

Vienlaikus Džonsons ir draudējis: ja vienošanās ar Eiropas Savienību netiks panākta, tad Lielbritānija ir gatava izstāties arī bez vienošanās. Eiropas Savienība gan pagaidām ir paudusi kritiku par šādu nostāju un paziņojusi, ka vienošanās pārskatīta netiks.

Šajā nedēļā Džonsons ir arī devies vizītē uz Skotiju, kuras mērķis ir pārliecināt eiropeiski noskaņotos skotus saglabāt valsts vienotību pēc «Brexit».

Vai patiešām notiks cietais «Brexit»? Kā Džonsona atrašanās amatā ietekmēs Latviju?