Liepājas mērs: VARAM izstrādātā Liepājas reģiona analīze veikta ļoti pavirši

Tā intervijā "Rietumu radio" atklāja Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA).

Kā vēstīts, 29. jūlijā Liepājā VARAM rīkotajās konsultācijās par piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas modeli ministrs Juris Pūce un ministrijas pieaicinātais eksperts ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs prezentēja plānotās reformas vēsturisko gaitu, mērķus un sociālekonomiskos ieguvumus.

Pirms konsultācijām VARAM pašvaldībai atsūtīja jaunveidotā Liepājas novada "šķērsgriezumu, kurā bija analizētas pilsētas stiprās un vājās puses, bet tur parādījās ļoti daudz neprecizitāšu", norādīja mērs.

"Statistikā veidojas muļķīgas kļūdas, bet uz šiem cipariem tiek bāzēts VARAM piedāvājums," sacīja Vilnītis.

Kā piemēru Vilnītis nosauca VARAM sniegtos datus, kuri liecina, ka vairāk nekā 22% liepājnieku ikdienā "brauc strādāt uz Rīgu", taču šis skaitlis ir kļūdains. Vilnītis norādīja, ka runa ir vien par uzņēmumiem un iestādēm, kas reģistrēti Rīgā vai Rīgas rajonā, un tiem atrodas filiāles Liepājā, piemēram, bankas.

"Pieņemu, kāds procents strādā Rīgā, bet mēs varam runāt par 1%, varbūt 2%, noteikti ne 22%," sacīja Liepājas mērs.

Vilnītis norādīja, ka kļūdaini dati sniegti arī citās pozīcijās, piebilstot, ka šādas kļūdas "ir pat mazliet aizskarošas". Piemēram, VARAM pieaicinātais eksperts konsultāciju laikā minējis, ka Liepājā esot tikai viena skola, kas izpilda vidusskolas nosacījumus.

"Jāsaka precīzi - tie ir meli," norādīja Vilnītis, paskaidrojot, ka šiem nosacījumiem vēsturiski atbilst četras vidusskolas, kā arī vēl divas izpilda minimālās prasības. "Šādas kļūdas ir kliedzošas. Rodas ļoti daudz pretrunu, kas liek secināt, ka ministrijas pieaicinātie eksperti ir labākajā gadījumā vāji."

TVNET jau vēstīja, ka konsultāciju gaitā Liepājas pašvaldība ierosināja savu redzējumu par teritoriālo iedalījumu un guva vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra apliecinājumu, ka piedāvātais dalījums tiks izvērtēts.

Liepāja un reformā iezīmētie astoņi novadi - Aizputes, Durbes, Grobiņas, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rucavas un Vaiņodes novads -, kā vienu no būtiskākajiem argumentiem minot pilsētas un lauku teritoriju atšķirīgos mērķus un priekšnosacījumus efektīvai un ilgtspējīgai teritoriju attīstībai, aicināja ministru saglabāt Liepāju kā atsevišķu teritoriālo vienību, bet astoņus novadus apvienot, veidojot vienu kopīgu Lejaskurzemes novadu.