Pēc frekvences augstuma elektromagnētisko starojumu var iedalīt nejonizējošajā un jonizējošajā. Kaitīgs ir tikai jonizējošais starojums. Tā ietekme saistās ar kodolreaktoru avārijām un kodolieroču lietošanu, skaidro Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes pētnieks Kristaps Bergfelds. Radioviļņi, kas nodrošina mobilo sakaru torņu darbību, pieskaitāmi nejonizējošajam starojumam. 5G šajā ziņā nav nekas jauns. 5G torņi raidīs augstākā frekvencē nekā 4G, tomēr starojums nav jonizējošs.
Pļaviņš arī komentārā Re:Check uzsvēra pētījumu trūkumu, taču Pasaules Veselības organizācija (PVO) apkopojusi, ka nejonizējošās radiācijas ietekme pēdējo 30 gadu laikā aprakstīta apmēram 25 tūkstošos zinātnisko rakstu, tādēļ tās ietekmi nevar saukt par maz pētītu.
Mīts nr.2: Elektromagnētiskais starojums ir kaitīgs veselībai
Lapas Memory Water video apgalvots, ka elektromagnētiskais starojums “pierādīts kā kaitīgs cilvēkiem, dabai, dzīvniekiem, kukaiņiem”. Tā nav tiesa.
Ierakstu autori Facebook norāda uz pētījumiem un personām, kas publiski pauž šīs bažas. Pļaviņš, piemēram, piesauc vairāku zinātnieku parakstītu petīciju. Taču PVO raksta, ka, aplūkojot daudzos pētījumus kopumā, redzams – “pašreizējie pierādījumi neapstiprina, ka zema līmeņa elektromagnētiskā lauka iedarbība atstātu sekas uz veselību”. Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis uzsver, ka būtiski vērtēt pētījumu kopumu, kā to dara PVO, jo “var būt kādi atsevišķi pētījumi, kas parāda, ka ir draudi, bet ir svarīgi, ka ir starptautiski zinātnieku un ekspertu paneļi, kas vērtē visus pieejamos pētījumus, nevis vienu atrauti”.