Reirs: Naudu preses piegāžu nodrošināšanai var rast elektrovilcieniem paredzētajos līdzekļos

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Pixabay

Naudu preses piegāžu nodrošināšanai var rast elektrovilcieniem paredzētajos līdzekļos,  sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Viņš uzsvēra, ka par mediju politiku Latvijā atbild Kultūras ministrija (KM), bet par VAS "Latvijas pasts" kompensācijām un nozares politiku - Satiksmes ministrija (SM), kurām tad arī būtu jārod risinājums preses piegāžu nodrošināšanai.

Ministrs atgādināja, ka SM izskatīšanai valdībā iepriekš virzīja priekšlikumu par zaudējumu segšanu "Latvijas pastam" par preses piegādēm, tomēr tajā netika atspoguļoti precīzi aprēķini, kur šim mērķim ņemt finansējumu, tāpēc SM pieprasījums būtu skatāms 2020.gada budžeta ietvaros.

"Diemžēl ne SM, ne KM nevērsās pie Finanšu ministrijas (FM) pēc palīdzības, lai risinātu šo jautājumu, bet atsūtīja vienkārši dokumentu. Tomēr FM nevarēja saskaņot šādas nelikumīgas darbības. SM virzītais piedāvājums valdībā bija nelikumīgs, jo Fiskālās disciplīnas likums paredz: ja ministrija veic līdzekļu pieprasījumu ārpus budžeta rāmjiem, tad nozaru ministrijai ir jāuzrāda finansējuma avots. Ja šāda informācija netiek sniegta, tad visi līdzekļu pieprasījumi tiek skatīti budžeta kontekstā," skaidroja finanšu ministrs.

Ministrs atzina, ka ar preses piegādēm ir problēmas, sevišķi mazāk apdzīvotās vietās, kur piegādes izmaksas ir lielākas nekā lielpilsētās. Tajā pašā laikā viņš piebilda, ka palīdzība preses piegādēm tiek sniegta gadu no gada, vidēji gadā budžetā tam veltot piecus miljonus eiro.

Vienlaikus Reirs uzskata, ka nozaru ministrijām ir iespējams rast līdzekļus preses piegādēm, kā piemēru minot elektrovilcieniem paredzētos līdzekļus. No finanšu ministra teiktā izriet, ka, pirms sāka elektrovilcienu iepirkumu, SM pa gadiem saplānoja nepieciešamo valsts budžeta dotāciju, lai iepirkumu īstenotu. SM šā gada jūlijā precizēja finansējuma sadalījumu un idejas līmenī paredzēja, ka daļu Skanstes tramvaja projektam paredzēto līdzekļu 2020.gadā varētu novirzīt elektrovilcienu iegādei, bet par šādu soli vēl jāpanāk vienošanās ar Eiropas Komisiju (EK).

Saņemot EK akceptu, 2020.gadā elektrovilcieniem varētu novirzīt aptuveni 20 miljonus eiro no Skanstes tramvaju projektam paredzētās naudas, savukārt tas radītu ekonomiju valsts budžetā, ļaujot novirzīt papildu līdzekļus preses piegāžu nodrošināšanai.

Jau ziņots, ka Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) ieskatā Krišjāņa Kariņa (JV) valdība, vilcinoties piešķirt "Latvijas pastam" kompensācijas par drukātās preses piegādi, grib iznīcināt vietējo informatīvo telpu.

Laikrakstam "Diena" asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntars Līcis paudis: ja valsts vairs nekompensēs "Latvijas pastam" zaudējumus par preses piegādēm, presei nāksies uzņemties piegādes tarifu palielinājumu, kas tad būs 3,6 reizes laukos un nedaudz mazāk reižu lielāks pilsētās, un tādējādi "prese Latvijā nevarēs principā pastāvēt, būs tirāžu kritums, daudzu izdevumu slēgšana".

Savukārt SM aģentūrai LETA pauda, ka tā ir sagatavojusi prioritāro pasākumu pieteikumu 2020. un 2021. gada budžetā, lai kompensētu "Latvijas pastam" radušos preses piegādes zaudējumus 2020.gadā.

Par zaudējumiem, kas radušies no abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanas 2015.gadā, pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktās metodikas aprēķinātā kompensācija bija 4,663 miljoni eiro, 2016.gadā - 4,768 miljoni eiro, 2017.gadā - 4,932 miljoni eiro un 2018.gadā - 5,855 miljoni eiro. Izmaksu pieaugums ir saistīts ar vispārējo izmaksu pieaugumu valstī, kas tiešā veidā ietekmē "Latvijas pasta" pakalpojumu pašizmaksu - primāri minimālās algas kāpums no 2018.gada un degvielas cenu pieaugums.

Svarīgākais
Uz augšu