Tuvo Austrumu pērle Jordānija – praktiski padomi ceļotājiem (6)

Nepieciešamie dokumenti

Nezinu par nepilsoņiem, bet Latvijas Republikas pilsoņi var iegūt vīzu uz 30 dienām lidostā. Tomēr silti iesaku pirms tam iegādāties tā saucamo Jordan Pass, kas maksā aptuveni 90 EUR, taču cenā ir iekļauta gan vīza, gan Petras, gan arī citu iespaidīgu Jordānijas arhitektūras pieminekļu apmeklējums. Visu šo lietu cena kopā ir daudz lielāka nekā 90 EUR, kas jāsamaksā par Jordan Pass.

Klimats

Kaut arī Jordānijā vasaras mēnešos var valdīt salīdzinoši liels karstums (kalnainā apvidū temperatūra dienas laikā var sasniegt līdz pat 40 grādiem, bet līdzenumos – pat līdz 50 grādiem), valsts nav tikai viens liels tuksnesis. Ceļojuma laikā bijām arī zaļos rezervātos, jūras piekrastē priecēja palmas. Jebkurā gadījumā, braucot uz Jordāniju (vismaz vasarā) ir ieteikums apbruņoties ar spēcīgu saules aizsargkrēmu un vienmēr nēsāt līdzi pietiekami daudz ūdens.

Karstumā slāpstošam cilvēkam ūdens var beigties ļoti ātri, un tā trūkums kopā ar vērā ņemamu fizisku slodzi var arī izraisīt reiboņus un ģībšanu.

Cilvēki

Valsts iedzīvotāju absolūtais vairums (aptuveni 95%) ir arābi. Tāpat, kā jau nojaušat, lielākā daļa valsts iedzīvotāju ir islāmticīgie. Tomēr tas nenozīmē, ka Jordānija dzīvē apliecina visus stereotipus par arābu pasauli un islāmu, kādi rodami Latvijas cilvēku prātos.

Piemēram, Jordānijā mēs nevienā vietā neredzējām cilvēkus, kuri staigātu apkārt ar automātiem. Tāpat daudz neredzējām sievietes, kuras būtu ietīstījušās melnos paltrakos no galvas līdz kājām. Gluži pretēji – dažas nevalkāja pat hidžābus, ļaujot melnajiem matiem brīvi plīvot vējā. Arābi ir draudzīgi cilvēki un ir paraduši uz ielas sākt sarunas ar svešiniekiem. Nereti pat uzaicina uz pusdienām vai tasi tējas/kafijas. Tajā brīdī galvenais ir nenobīties un ļauties vietējās kultūras burvībai.

Nedaudz citāda situācija gan valda lielajos tūrisma objektos (piemēram, Petrā). Tur vietējo galvenais mērķis ir tikai viens – izdabūt no tūrista pēc iespējas vairāk naudas. Tāpēc nereti  aicinājumam piesēst vai apskatīt kādu preci seko paliela uzmācība kaut ko obligāti nopirkt. Šeit obligāti būtu jāpiemin vēl viena arābu kultūras īpatnība – pakalpojuma sniegšana pirms cenas nosaukšanas.

Biežas ir situācijas, ka tevi ar tavu telefonu nobildē, dod dažādas dāvanas un suvenīrus, bet pēc tam paprasa par to dzeramnaudu.

Līdzīgi ir ar mašīnu novietošanu. Bieži ir tā, ka tev laipni piedāvā novietot braucamlīdzekli privātā teritorijā it kā vienkārši aiz labas sirds. Tomēr atgriešanās brīdī par mašīnas novietošanu paprasa naudu.

Ekonomika

Lai gan daudziem stereotipiski varētu likties, ka Jordānijai kā Tuvo Austrumu valstij vajadzētu būt daudz naftas, tomēr tā nebūt nav. Tās ekonomika galvenokārt balstās uz pakalpojumu sektoru, bet ražošana veido tikai nelielu ekonomikas daļu. Attīstīts ir arī tūrisms, taču tas pagaidām vēl nav sasniedzis savu potenciālu. Tas tādēļ, ka daudzi tūristi baidās uz Jordāniju braukt jau iepriekš minēto stereotipu par politisko nestabilitāti dēļ.

Nauda

Jordānijas oficiālā valūta ir dinārs, taču vairākās vietās pieņem arī dolārus. 1 eiro ir aptuveni 0,78 Jordānijas dināri. Uzreiz arī varu piemetināt, ka Jordānija nav pati lētākā no reģiona valstīm, taču tā nav arī tik dārga kā, teiksim, Apvienotie Arābu Emirāti vai Katara. Ceļojuma laikā ievēroju, ka cenas principā turējās Latvijas līmenī. Piemēram, par brokastīm vienam cilvēkam ēstuvē, kurā personāls runāja angliski, samaksājām 5 dinārus. Vēlāk uzzinājām, ka varētu paēst lētāk, ja izvairītos no vietām, kurās uzraksti un ēdienkartes ir angliski. Iemesls ir pavisam vienkāršs – tādas vietas ir vairāk domātas tūristu piesaistīšanai.

Šeit arī jāpiemin: ja veikalos nav norādīta cena, tad vienmēr ir vērts kaulēties.

Parasti pirmā nosauktā cena ir vismaz divas reizes lielāka nekā preces patiesā vērtība. Tāpēc piedāvājiet divreiz mazāk, nekā prasa pārdevējs. Visticamāk, pārdevējs tajā brīdī kļūs dusmīgs un protestēs, bet līdzeklis pret to ir apņēmīgi un pārliecinoši doties projām. Pircējs tūdaļ tiks saukts atpakaļ, un pārdevējs, visticamāk, piekritīs pircēja nosauktajai cenai. Par kaulēšanos runājot, jāatceras, ka jūsu iespēja nosist cenu ievērojami samazinās lielāko apskates vietu tuvumā. Piemēram, populārajā Petrā, kur cenas uzskrūvētas trīskārt, to izdarīt ir ārkārtīgi grūti.

Naktsmītnes

Ceļojuma laikā izmantojām AirBnB, tāpēc nemācēšu neko teikt par viesnīcām, taču kvalitāte bija visāda. Gadījās gan diezgan solīdi mitekļi, gan arī tādi, kuros nebija kondicionieru, un tādi, kuros regulāri pārplūda tualete. Ieteicams rūpīgi izpētīt rezervēšanas mājaslapās pievienotās atsauksmes, lai pēc iespējas mazinātu pārpratumu risku.

Ja izlemjat doties uz tuksnesi un Wadi Rum tūrē, silts ieteikums ir palikt beduīnu ciematos un viņu tradicionālajās teltīs. Tas dos iespēju vērot gan krāšņo zvaigžņoto debesi nakts vidū, gan burvīgo saullēktu no rīta. Vien jāuzmanās no tuksneša radībām, kas var būt ieperinājušās beduīnu mitekļos. Mums, piemēram, laimējās laikus ieraudzīt skorpionu, kuru telts īpašnieks ar kāju nospieda.

Paražas un likumi

Lai gan daudziem var likties, ka Jordānijā nekādā gadījumā nevajadzētu staigāt šortos vai arī tērpos ar atkailinātiem pleciem, tikumi nebūt nav tik strikti. Protams, ka nevajadzētu veikt lieku provokāciju, taču vismaz mēs redzējām, ka daudzi vietējie nemaz tik stingri nepieturas pie islāma ticībā noteiktā apģērba, un tūristiem tiek piedots daudz vairāk. Es pats Jordānijā šortos staigāju gandrīz visu laiku un nesaņēmu nekādus aizrādījumus. Tāpat kritiski vārdi netika saņemti par ceļabiedreņu lencīšu kleitām. Vien pirms ieiešanas mošejās mūs laipni palūdza uzvilkt musulmaņu tradicionālo apģērbu.

Tomēr noteikti būtu jārespektē musulmaņu svētais mēnesis Ramadāns. Tā laikā nebūtu ieteicams ēst dienas laikā un it īpaši - uz ielas. Zinu cilvēkus, kuriem Ramadāna laikā ir mests ar akmeņiem tikai tāpēc, ka uz ielas ēsts Makdonaldā pusdienām nopirkts hamburgers.

Tā vispārīgi būtu jāuzvedas kā Latvijā vai jebkurā citā Rietumu civilizācijas valstī. Pēc principa – ja cienīsi citus, tad citi cienīs tevi.

Veselība

Papildus iepriekš minētajam par nepieciešamību aizsargāties no saules svelmes un dzert daudz ūdens iesaku arī sevi nepārvērtēt. Kā jau minēju, fiziska slodze kopā ar lielo karstumu var novest līdz ģībonim, tāpēc ieklausieties savā ķermenī, lai laikus saprastu, vai tiešām spēsiet uzkāpt vēl 800 pakāpienus līdz kalna virsotnei, ja 800 jau pievarēti. Jordānijas daba un arhitektūras pieminekļi ir ārkārtīgi skaisti, taču tiem bieži ir apgrūtināta piekļuve un ir nepieciešama fiziska izturība.

Ja nu radusies vajadzība pēc medicīniskas palīdzības, būtu nepieciešams nokļūt vai nu galvaspilsētā Ammānā vai arī Akabā valsts dienvidos.

Tieši šajās vietās ir vislabākās slimnīcas. Taču rēķinieties, ka izsaukta ātrā palīdzība jūs var aizvest uz islāma hospitāli. Interesanti, ka šādā medicīnas iestādē ik pa laikam pie gultas skaita lūgšanas.

Transports

Jordānijas ceļi ir salīdzinoši labi, un valsts piedāvā salīdzinoši lētas pārvietošanās iespējas ar starppilsētu sabiedrisko transportu. Piemēram,  pusstundu ilgs brauciens ar autobusu maksās tikai aptuveni 1,20 EUR. Tomēr ceļošanas komfortam es ieteiktu noīrēt mašīnu. Tā ļaus daudz ērtāk apbraukāt Jordānijas skaistākās vietas. Jordānijā īsti kā transports netiek izmantots vilciens. Izņēmums ir ekskursijas pa Hidžāzas dzelzceļu, kuras dažkārt organizē tūroperatori. Tomēr šīs ekskursijas ir salīdzinoši dārgas.

Ja ir nepieciešams ātri nokļūt no punkta A uz punktu B, var izmantot arī iekšējos lidojumus. Piemēram, aizlidot no dienvidu pilsētas Akabas uz valsts galvaspilsētu Ammānu.

Aprakstu par mūsu piedzīvojumiem Jordānijas tuksnesī lasi portālā TVNET jau nākamnedēļ.