Intervija: Matijs Babris par mūsdienu cilvēku un piedzīvojumiem

Tas, kā darboties ar dzīvi

“Ir jābūt kustībā, proti, gan fiziskā, gan mentālā ziņā. Ir jākustas ikdienā, lai mēs būtu veselīgi, un nevajag iestrēgt konkrētos darbos, uzskatos, darba vietās – ir jāmaina lietas, ir jāmācās un jākustas uz priekšu.” Tomēr tas nav vienīgais, kas viņu ir virzījis uz priekšu un ir ļāvis darīt to, ko no sirds ir vēlējies. “Tas, ko visu mūžu var mācīties, ir spēja kombinēt spontanitāti un plānošanu tajā perfektajā procentā, kurš tev der. Proti, to diskomforta un komforta līmeni.” Tāpēc lielu uzsvaru viņš liek tieši uz to, ka cilvēkam ir nepieciešams doties ārā no savas komforta zonas un iesaistīties avantūrās, kuras sākotnēji varētu šķist pat biedējošas. Taču, kā jau minēts, arī dzīves plānošana ir neatņemama sastāvdaļa. Tieši tāpēc Matijam ir trīs soļu plāns: “Pirmkārt, vienmēr ir jābūt vietai, kur pierakstīt idejas, – tas ir supersvarīgi. Otrā lieta: ir jābūt sarakstam, kuru tu neskaties katru dienu, kurš tev nav stresa saraksts, bet kurā vienkārši ieliec lielos mērķus. Tad trešā, pati svarīgākā, lieta ir kalendārs, un tur tu liec iekšā lietas visu laiku, teiksim, pēc gada kaut kur jātiekas – ieliec!” Tāpēc, vai tas ir plānotājs, kalendārs, telefons vai vienkārši pierakstu blociņš – tam ir jākļūst par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. “Ja nebūtu kalendāra un tādu “to do” sarakstu, es netiktu galā ar dzīvi, pilnīgi noteikti. Tā ka īstenībā telefons un internets ir vienkārši perfektas lietas, ko izmantot mūsdienās.”

Savukārt svarīgi ir arī piefiksēt kā labo, tā arī slikto, kas dzīvē notiek, un censties izprast, kāpēc konkrētās lietas rada attiecīgās emocijas. Tamdēļ Matijs veido abus šāda veida sarakstus. Vienā atzīmē to, kas iepriecina, savukārt otrā – to, kas nedara laimīgu. “Kad es ilgstoši jūtos slikti, tad paskatos uz to sarakstu un domāju – okay, es, iespējams, esmu pārāk ilgi darījis kādu no tām lietām, komunicējis ar tādiem cilvēkiem vai tamlīdzīgi.” Savukārt pozitīvo lietu saraksts palīdz atcerēties, kas viņam ir jādara, lai spētu justies laimīgs.

Tie cilvēki, kuri mums ir apkārt, arīdzan spēj ietekmēt mūsu ikdienu un skatījumu uz dzīvi kā tādu, tāpēc, kā jau piedzīvojumu kāram cilvēkam, Matijam visvairāk patīk tie cilvēki, kuri vienmēr ir gatavi piekrist jebkurai idejai. “Pirmais, uz ko es skatos cilvēkā, ir tas, cik ļoti viņš ir atvērts, cik ļoti gatavs teikt jā kaut kam.” Viņaprāt, liela daļa cilvēku uzreiz jau noliedz jebkuru ideju un nav gatavi pat censties ļauties kam jaunam un citādākam. Tāpēc tieši cilvēki, kuri piekrīt, ir ārkārtīgi nozīmīgi. “Man tiešām liekas, ka tie cilvēki, kad tu ar viņiem strādā, ir tāds foršs flows, ka ej uz priekšu, idejas rodas, lietas notiek, un man liekas, ka tā ir tāda skaista lieta.”

Mūsdienu cilvēks un ieteikumi dzīvei

Mūsdienu cilvēks ir parūpējies par to, lai fiziska kustība būtu jāveic iespējami mazāk. “Mēs pārāk daudz sēžam, pārāk daudz mēģinām izvairīties no kustības – izdomājam visādas ierīces, kā liftus, eskalatorus un mašīnas, lidmašīnas, elektriskos braucamos, lai varētu mazāk paši kustēties.” Tomēr reizēm nepārtraukta kustība var novest pie tā, ka cilvēks pēkšņi attopas situācijā, kurā ir sakrājies pārāk daudz veicamo lietu, kurām viņš ir piekritis. Tas var notikt arī tad, kad tiek ievērota Matija trīs soļu sistēma, tāpēc arī šādām reizēm viņam ir ieteikums, kurš aizgūts no kāda amerikāņu ģenerāļa: “Tu paņem mazu lapu, un ir svarīgi paņemt tieši mazu lapu, lai nesarakstītu par daudz. Tu saraksti visas tās lietas, kas tev tajā dienā ir jāizdara. Tad tu tās sagrupē prioritāšu secībā – kas ir pats svarīgākais, kur tevi nogalinās, ja neizdarīsi, un kas ir kaut kas tāds, ko varētu pieciest. Tu atstāj pirmās trīs lietas un pārējo nosvītro.” Kā viņš pats atzīst, šī metode ir pāris reižu viņu izglābusi.

Arī komforts ir kaut kas tāds, pie kā cilvēki šajos laikos ir ārkārtīgi pieraduši, tāpēc tieši kāpšana ārā no ērtību zonas un kaut kā jauna mēģināšana ir tas, ko Matijs iesaka darīt ikvienam. Taču reizēm arī ir jāsaprot, kāds cilvēks esi un kas ir tas, kā tev trūkst. Savukārt, ja ir bail kaut ko jaunu pasākt, tad svarīgi ir par ideju pastāstīt kādam citam un ieklausīties otra cilvēka viedoklī, jo tieši citādāks skatījums ir tas, kas var palīdzēt lietas redzēt skaidrāk.

Daudzus cilvēkus uztrauc garlaicība, kas Matijam šķiet noderīga. “Man liekas, ja tev ir garlaicīgi, vienīgā lieta, kas tev ir jāizdara, ir jāatrod kāda vieta, kur dokumentēt savas idejas, veikt pierakstus. Vienkārši – vai nu pieraksti, vai arī izej cauri visam, ko citās reizēs, kad ir bijis garlaicīgi, esi sarakstījis.” Šādā veidā garlaicīgos momentus ir iespējams pārvērst par kaut ko patiesi vērtīgu, un beigās arī sanāktu, ka tev nekad nav garlaicīgi.

Dzīves mērķu izvēle un realizēšana

Kad Matijs strādāja studentu apvienībā, pie viņa bieži nāca jaunieši un vaicāja, kur labāk studēt un kura ir labākā Latvijas augstskola. “Nav tādas labākās Latvijas augstskolas. Katram studentam, katram jaunietim pašam ir savi mērķi un vīzijas, bet parasti viņi nezina, kas tad tās īsti ir.” Tāpēc viņš ieteiktu izmantot “Ēnu dienu” sniegtās iespējas, kā arī vienkārši iet uz augstskolām un skatīties, kā tur īsti ir. “Ja patīk trīs augstskolas – aizej pastaigā starpbrīžos un paskaties, kas tur notiek, palūri kabinetos, kā cilvēki runā, un parunā ar kādu, kurš tur sesijā raud stūrītī.”

Tas ir attiecināms arī uz potenciālajām darba vietām vai vismaz sfērām, par kurām jaunietis domā. Ir noteikti vērts pieteikties pie kāda uzņēmuma un aiziet pavadīt dienu pie viņiem, lai saprastu, vai tas ir kaut kas, kas uzrunā. “Galvenais ir saprast, kas tev rada diskomfortu, bet ko vari paciest. Katram cilvēkam tas ir unikāls.” Vienam darboties ar tabulām astoņas stundas var šķist interesanti, kamēr kādam citam tas būs ļaunākais murgs. Tāpēc ir svarīgi iespējami ātrāk izprast, kas ir tas, ko esi gatavs paciest. “Kad iestājies augstskolā – tā jau gluži vairs nav pamēģināšana. Tu jau esi pieņēmis lēmumu. To, protams, vajag darīt, bet man liekas, ka tas lēmums būtu jāpieņem pirms tam – aizej uz kādu darba vietu, aizej parunā ar studentiem.” No tā noteikti nevajag baidīties, jo augstskolas ir tāda brīva vide un viņiem patīk, ja kāds interesējas un nāk paskatīties.

Piedzīvojumi un to būtība

Daudziem cilvēkiem ir mērķis ceļot uz tālām zemēm, lai redzētu iespaidīgus dabas objektus, kāptu kalnos vai dotos pārgājienos caur skaistākajām pasaules ainavām. Tomēr lielā daļā gadījumu, it sevišķi, ja cilvēks nevēlas šīs lietas darīt kopā ar gidu vai palielāku cilvēku grupu, bet gan pats būt noteicējs, ir nepieciešama sagatavotība un inventārs. “Tas, ko  sākām darīt, mēs vienkārši teicām: “Ok, katru nedēļu ejam pārgājienā!” Mums nav laika pa dienu – ejam naktī. Naktī visiem būs laiks.” Tas deva iespēju cilvēkiem, kuri ikdienā patiešām nevar atrast laiku šādām aktivitātēm, sākt darīt ko izaicinošu un patīkamu. “Kas ir interesanti naktī – līst lietus vai dažkārt ir vējš, dažkārt ir ļoti skaisti saullēkti un saulrieti. Šī pieredze ir ļoti dažāda, un tā tevi ļoti labi sagatavo.” Tieši naktī cilvēks var vairāk savienoties ar dabu un savām maņām. Viņam nav iemesla nepārtraukti skatīties apkārt, kā arī nav īsti nekā, ko fotografēt, tāpēc viss, kas atliek, ir domas un iešana. “Ejot pa dabu dienā, dažkārt tas ir bišķiņ kā skatīties ekrānā, bet, kad tu esi tumsā, dabā, tad tev ieslēdzas tāds senču atavisms. Tu pēkšņi sajūti, ka lācis ir mežā.” Šādā veidā tieši naktī tiek gūts arī sava veida digitālais detokss, jo tev tiešām ir jāskatās un jāieklausās dabā. “Tad, kad ir rīts un saullēkts vai saulriets, visi izvelk telefonus un intensīvi fotografējas. Tās stundas laikā tu iegūsti riktīgi daudz foršu bilžu.”

Tomēr svarīgākais pārgājienos ir tieši fiziskā kustība, kā arī atslēgšanās no ierastās pasaules. “Mūsdienās mēs visi esam tādi uz redzi orientēti – visa informācija, kuru uzņemam, lielākoties ir vizuāla.” Tāpēc tieši naktī, meža vidū, ir iespēja beidzot iedarbināt pārējās maņas – tausti, dzirdi un, iespējams, pat intuīciju.

Par inovāciju

Matijs uzskata, ka inovācija ir kas tāds, kam reizēm jābūt pārsteidzošam. “Mani pašu piesaista inovācijas, kuras mazliet šokē un par kurām šķiet – kāpēc mēs iepriekš šo nedarījām?” Tomēr viņš arī atzīst, ka klasiskā izpausmē tās tomēr ir radošas idejas, kuru mērķis nav pārsteigt. “Bet man patīk, ka ir tas šoka faktors – tas parauj cilvēkus pamēģināt.”

Tehnoloģijas ir mums visapkārt, taču svarīgi ir, kā tās izmantojam. Ir tehnoloģijas, kuras liek mums kļūt slinkākiem, taču ir arī tādas, kuras atrisina un uzlabo konkrētas dzīves situācijas. Pārgājienos kā piemēru Matijs min viedpulksteņu izmantošanu: “Tu ej un nedaudz paskaties uz pulksteni, un tas ir tāds ātrs skatiens. Man liekas, ka ir tādas vietas, kur tehnoloģijas nevis pasliktina pieredzi, bet tevi iespējo darīt kaut ko, un man liekas – tie ir paši skaistākie mirkļi.”

Tomēr reizēm arī uz tehnoloģijām ir vērts skatīties ar mazu skepsi, lai tomēr skaidrāk redzētu, kā tavu industriju tās nākotnē var ietekmēt. Pat radošās industrijas sāk šobrīd mazliet sadrumstaloties. “Tagad tu sāc skatīties, ka īstenībā arī radošums ir kaut kādā ziņā padarāms kā uzrakstāms algoritms, no kura varam dabūt radošas idejas un radošus risinājumus.” Uz tehnoloģijām gan vērts ir skatīties tieši kā iespēju kaut ko uzlabot un atrisināt, nevis koncentrēties uz to, ko tās var nodarīt. “Man liekas – ja uz to fokusējas, tad ir tikai skaista nākotne un patīkami sasniegumi priekšā.”

“iNOVUSS ietvaros mums būs nakts pārgājiens apkārt Lucavsalai, un jaunieši, kas nāks pārgājienā, varēs radīt savu saturu, proti, mēģināt izteikt to, ko viņi piedzīvoja pārgājienā, caur skaņu, varbūt caur kustību, varbūt caur bildi vai video.” Kad satiekas vairāki radoši cilvēki, nav varbūtības, ka notiks kaut kas slikts.

“Uz iNOVUSS ir jādodas, jo tur satiksi cilvēkus, kuri saka idejām un lietām jā! Nāciet uz iNOVUSS, lai teiktu jā un lai mācītos teikt jā idejām, izaicinājumiem, piedzīvojumiem, ceļošanai – visam kam!”