Sestdien, 29. jūnijā, klausījos sarunu festivāla «Lampa» diskusiju par žurnālistiku karstajos punktos. Tās ietvaros Latvijas vadošie žurnālisti dalījās savos pieredzes stāstos par darbu Somālijā, Sīrijā, Irākā, Afganistānā, Ukrainā un citās konfliktu zonās. Diskusijas dalībnieki arī pieskārās galvenajiem žurnālistu drošības un labklājības priekšnoteikumiem. Portāls TVNET ir apkopojis galvenos no tiem.
Noteikums Nr. 1: saprast, ka ne vienmēr var atspoguļot visas karojošās puses
Ziņojot par kara zonām, pastāv viena ļoti liela dilemma. Žurnālists nevar būt divās frontes pusēs vienlaikus, norāda Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta ārzemju ziņu redaktors Toms Pastors. «Es Ukrainā mēģināju nokļūt arī ierakumu otrā pusē (kontrolēja Krievijas atbalstītie separātisti), taču ātri sapratu, ka tas ir praktiski neiespējami. No tās puses bija ļoti negatīva attieksme pret žurnālistiem. Vienā brīdī ir jāpieņem, ka mums ir jāmēģina saglabāt maksimāla objektivitāte, taču jāsaprot arī tas, kāda ir reālā situācija uz vietas,» saka Pastors.
Noteikums Nr. 2: palikt uzticīgam tai pusei, kura rūpējas par tavu drošību
Šajā kontekstā ir arī otra dilemma. «Lai nofilmētu kadrus, kuros žurnālists ir kopā ar karavīriem kaujas laukā, ir jāveido zināma uzticība. No vienas puses, tev ir jāparāda, ka tu esi ar viņiem, taču, no otras puses, tev ir arī jācenšas saglabāt savs neitrālais skatījums. Šāda situācija var arī ietekmēt to, cik tu esi brīvs tajā, ko pēc tam raksti,» saka Pastors. «Ukraiņu kolēģi daudz ir stāstījuši, ka brīvprātīgie tevi ņem līdzi un tu pamani kādu marodierisma gadījumu vai citas lietas, par kurām šie brīvprātīgie labprāt nerunātu.