Divas pilnīgi dažādas pasaules: ieroči ASV un Eiropā (16)

Kā noskaidrots “Small Arms Survey” pētījumā, civilpersonām visā pasaulē 2017.gadā piederēja kopumā 857 miljoni ieroču un 46% no šiem ieročiem atradās ASV, ziņo Eiropas medijs “Euronews”.

Privātpersonu rīcībā atrodas 84,6% no visiem pasaules šaujamieročiem. Savukārt valstu armiju un tiesībsargājošo institūciju rīcībā ir attiecīgi 13,% un 2,2% no visiem pasaules šaujamieročiem.

Šaujamieroču skaits pasaulē kopš 2006.gada ir palielinājies par vairāk nekā 200 miljoniem.

Kopumā visā pasaulē 2017.gadā bija vairāk nekā viens miljards ieroču.

Eiropa

513 miljoniem Eiropas Savienības iedzīvotāju 2017.gadā kopumā piederēja 79,8 miljoni ieroču. Savukārt Eiropas valstīs kopumā bija 93,2 miljoni ieroču.

Visvairāk ieroču no Eiropas valstīm ir Krievijā – 17,6 miljoni, Vācijā – 15,8 miljoni un Francijā – 12,7 miljoni.

Savukārt, rēķinot ieroču skaitu uz simts iedzīvotājiem, visvairāk šaujamieroču ir Melnkalnē – 39,1, Serbijā – 39,1 un Kiprā – 34.

Kā secināts 2013.gadā publicētā Eiropas Komisijas ziņojumā, ierocis nekad nav piederējis deviņiem no desmit ES iedzīvotājiem.

35% no eiropiešiem, kuriem pieder vai iepriekš ir piederējis ierocis, lēmumu to iegādāties skaidroja ar medībām.

29% ieroču īpašnieku tas pieder profesionālu iemeslu dēļ, piemēram, militārais dienests vai darbs policijā.

23% ieroču lietotāju to iegādājušies sportiskiem mērķiem – šaušanai mērķī.

Savukārt pašaizsardzību kā iemeslu iegādāties ieroci minēja 14% cilvēku, citi personiski iemesli par ieroču īpašniekiem pamudinājuši kļūt 10%, bet ieroču kolekcionēšanas dēļ ieročus iegādājušies 5% no visiem ieroču īpašniekiem Eiropā.

Periodā no 2000. līdz 2012. gadam ieroču lietošanas rezultātā Eiropā dzīvību zaudēja kopumā 87 000 cilvēku jeb 1,34 cilvēki uz katriem 100 000 iedzīvotāju, liecina ieroču vardarbības un ieroču aprites kontroles vietnes “GunPolicy.org” apkopotā informācija.

Pēc asiņainajiem teroraktiem Parīzē un Briselē 2015. un 2016. gadā ES pastiprināja šaujamieroču direktīvu, aizliedzot pārveidotus pusautomātiskos ieročus, kā arī nosakot, ka maksimālais patronu skaits aptverēs pistolēs nedrīkst pārsniegt 21, bet šautenēs – 11.

Eiropas Parlaments izmaiņas šajā direktīvā apstiprināja 2017.gada martā ar pārliecinošu balsu vairākumu.

ASV

Kā norāda SAS eksperti, ieroču skaita pieaugumu visā pasaulē galvenokārt veicina ASV iedzīvotāji, kuriem ieroči ir brīvi pieejami.

Civiliedzīvotāji ASV katru gadu iegādājas aptuveni 14 miljonus jaunu ieroču.

“Kāpēc viņi tos pērk? Tas ir cits jautājums. Galvenokārt tāpēc, ka viņi var. ASV ieroču tirgus ir ļoti atvērts,” uzsver SAS eksperts Ārons Karps.

ASV ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kur tiesības uz ieročiem tiek garantētas un aizsargātas konstitūcijā.

Kā liecina ASV pētniecības centra “Pew Research Centre” apkopotie dati, galvenā motivācija šaujamieroča iegādei ir pašaizsardzība – to kā iemeslu ieroča iegādei minējuši 67% respondentu.

Medības un šaušana kā sports ir nākamie galvenie iemesli, kurus minējuši attiecīgi 38% un 30% ieroču īpašnieki.

44% “Pew Research Centre” aptaujāto iedzīvotāju atzīst, ka viņi pazīst kādu, kurš guvis ievainojumus no šaujamieročiem.

Savukārt 57% respondentu uzskata, ka ieroču aprites likumiem ASV vajadzētu būt krietni stingrākiem.

Saskaņā ar ASV ieroču vardarbības apkarošanas organizācijas “Brady” datiem, ASV katru dienu tiek sašauti 310 cilvēki.

No šiem cilvēkiem simts tiek nogalināti, bet 61 izdara pašnāvību.

Arī masveida apšaudes ASV ir ļoti izplatīta parādība. 2018.gadā ASV reģistrētas 340 masveida apšaudes – liecina nevalstiskās organizācijas “Gun Violence Archive” apkopotie dati.

2017. un 2016. gadā šādu masveida apšaužu ASV bija attiecīgi 346 un 382.

Savukārt šogad fiksēti jau vairāk nekā 250 šādi incidenti.

“Pew Research Centre” aptaujātajiem ASV iedzīvotājiem nav vienota viedokļa par to, vai ieroču aprites noteikumu pastiprināšana samazinās masu apšaužu skaitu. Šādam apgalvojumam piekrīt 47% respondentu, bet 46% uzskata, ka tas neko nemainīšot.

Iepriekšējais ASV prezidents Baraks Obama 2016.gadā paziņoja par plāniem pastiprināt ieroču likumus, tomēr viņa centieni sastapās ar sīvu pretestību no ASV ietekmīgā ieroču nozares lobija “National Rifle Association” un galu galā izrādījās neveiksmīgi.

Tomēr šis jautājums no jauna aktualizējas gandrīz pēc katras masveida apšaudes.

Reaģējot uz pēdējām apšaudēm, ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien ierosināja republikāņiem un demokrātiem vienoties par stingrāku ieroču kontroli.