:format(webp)/nginx/o/2021/12/14/14260526t1hd869.jpg)
Īlē aiz dzelzsbetona žoga, mežā atrodas pamesta sanatorija ar drūmu slavu. Ilgus gadus te ārstēja hroniskus alkoholiķus ar smagām blakusparādībām, narkomānus - piespiedu kārtā, cilvēkus ar psihiskām slimībām. Gandrīz desmit gadus ēkas ir pamestas. Ja vien neatrastos mežā un aiz žoga, tas jau būtu vidi degradējošs objekts. Valsts sanatorijas ēkām meklē nomniekus.
Par pamesto Īles sanatoriju biju dzirdējusi daudz baisu nostāstu. Uz sienām švīkas, kas izskatoties tā, it kāds būtu ārprātā skrāpējies ar nagiem; dažas telpas esot polsterētas, lai delīrijā trakojošie pacienti nesavainotos; vēl tur esot pamesta baznīca ar basketbola groziem. Tā visa fonā naktī sanatorijas apkārtnē joprojām esot dzirdami mežonīgi kliedzieni, un vispār tur esot “drūma enerģētika”.