Var gadīties, ka pēc dažiem gadiem būsim zaudējuši vēl vienu Latvijas muižu ar  kultūrvēsturisku vērtību. Gandrīz simts gadus Īles muižā darbojās sanatorija – ārstējās tuberkulozes slimnieki, pēc tam hroniski alkoholiķi, narkomāni – piespiedu kārtā, cilvēki ar smagām psihiskām slimībām. Pēdējos desmit gadus valsts nozīmes kultūras piemineklis ir pamests.  Situācija nav unikāla - no 2500 Latvijas muižām šobrīd saglabājušies vien ap 100 muižu kompleksi. 

Īles muižas ēkas atrodas kalnā, un uz to cauri parkam ved vairākas apsūnojušas kāpnes. Tu kāp un kāp, līdz atduries pret atbaidošu dzelzsbetona žogu un tipisku padomju laiku caurlaides ēku, no kuras, šķiet, tūlīt izlīdīs piedzēries milicis un nikns tantuks gumijas zābakos un ruļļiem matos.

Atklāti sakot, bijušais spožums acīs nekrīt. Lai novērtētu kultūras pieminekli, jābūt mazliet “aptaurētam” ar mīlu pret vecām lietām un bruņotam ar minimālām vēstures zināšanām.