Pēc zondes avārijas uz Mēness varētu būt iesprostoti tūkstošiem izmisušu gauskāju (19)

Izraēlas kosmosa zonde “Beresheet”, kas 11. aprīlī pēc neveiksmīga mēģinājuma nosēsties uz Mēness ietriecās tā virsmā, uz Zemes dabiskā pavadoņa, iespējams, atstāja tūkstošiem izmisušu gauskāju, vēsta izdevums “Wired”.

“Beresheet” bija bezpilota kosmosa zonde, tomēr uz tās atradās “astronauti” - cilvēka DNS paraugi, 30 miljoni digitalizētu lappušu informācijas par cilvēku sabiedrību un kultūru, kā arī tūkstošiem gauskāju jeb tardigrādu. Diemžēl nav zināms, vai plašais arhīvs un gauskāji izdzīvoja zondes avārijā.

Gauskāji un cilvēka DNS paraugi misijā tika iekļauti pēdējie, vien dažas nedēļas pirms zonde 21. februārī tika palaista. DNS paraugi un gauskāji atradās gan sveķu slānī, ar ko bija aizzīmogota digitālā informācija, gan uz lipīgās lentes, kas saturēja arhīvu vietā.

Kāpēc uz Mēnesi jāsūta gauskāji?

Tāpēc, ka šīs mikroskopiskās radības ir teju neiznīcināmas. Tās var izdzīvot apstākļos, kādos neviena cita dzīvā radība nespētu pastāvēt. Piemēram, gauskāji var eksistēt temperatūrā no mīnus 200 līdz plus 150 grādiem pēc Celsija skalas, kā arī pārciest kosmosa radiāciju un vakuumu.

Vēl viena no gauskāju “superspējām” ir spēja ieslīgt kriptobiozē jeb ekstremālā anabiozes stāvoklī, kad dzīvība atrodas gaidstāves režīmā un vielmaiņas procesi samazinās līdz 0,01% no parastā apjoma. Tādā stāvoklī tardigrādi var pavadīt pat desmitiem gadu.

Citiem vārdiem, šīs būtnes teorētiski varētu izdzīvot zondes avārijā uz Mēness, tāpēc pastāv liela iespēja, ka uz Mēness tagad ir dzīvība.