Likums nosaka, ka tie pieci nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuri izraudzīti darbam SIF padomē un darbojas tajā vismaz gadu līdz šā gada 23.jūlijam, turpina ieņemt SIF padomes locekļa amatu līdz dienai, kad zūd tiesiskais pamats turpināt darbu SIF padomē, bet ne ilgāk kā līdz 2021.gada 31.maijam.
Runājot par iepriekšējo SIF padomes sastāvu, kurā bija pieci plānošanas reģionu vēlēti pārstāvji, pieci ministri un pieci nevalstisko organizāciju pārstāvji, Rāviņš atzina, ka tolaik bijusi paritāte un ļoti demokrātiski varēja pieņemt lēmumus.
"Starptautisko finanšu devēji ļoti skatījās līdzi un novērtēja, lai nebūtu politiskās ietekmes vai cita veida pārstāvniecības, pieņemot lēmumus. Pašlaik situācija veidojas interesanta. Manā ieskatā jaunā SIF padome kļūst bezjēdzīga. Tādā gadījumā lēmumus varētu pieņemt arī valdība. Redzēsim, kā tas attīstīsies tālāk," teica Rāviņš.
Jau ziņots, ka Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) SIF padomē pārstāvēs viņa padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), nevis ārštata padomnieks sabiedrības integrācijas jautājumos Hosams Abu Meri (JV).
Šovasar pēc iepriekšējā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ieteikuma, Saeima veica labojumus otrreizējai caurlūkošanai atgrieztajā SIF likumā, nosakot, ka padomē premjera vietā strādās viņa pārstāvis, nevis Ministru prezidents.
Kariņa preses sekretārs Sandris Sabajevs aģentūrai LETA stāstīja, ka Abu Meri ir Ministru prezidenta ārštata padomnieks, kas pienākumus pilda sabiedriskā kārtā, bet ikdienā strādā ārsta profesijā, turklāt ārpus šiem pienākumiem darbojas arī vairākās sabiedriskās padomēs, kā arī nesen ir kļuvis par Libānas goda konsulu Latvijā.