Lietuvas izraudzītais GIPL būvnieks varot radīt riskus nacionālajai drošībai (1)

"Rafako" valdes vicepriekšsēdētājs Patriks Sviziks ziņu aģentūrai BNS apstiprināja, ka kompānija apstrīdēs konkursa rezultātus tiesā un lūgs uz laiku apturēt procesu.

"Mēs nesakām, ka kādam ir taisnība vai nav, mēs tikai vēlamies nodrošināties, ka viss ir pareizi un Lietuvas valdība izvēlas īsto partneri," viņš piebilda.

Vēstulē Lietuvas valdībai, enerģētikas ministram un īpašai valdības komisijai, kas izvērtē stratēģiski nozīmīgo kompāniju darījumus, "Rafako" norāda uz pretrunīgiem apstākļiem, kas varētu būt noteikuši iepirkuma procesa rezultātus, un lūdz komisiju sniegt plašāku informāciju.

"Rafako" uzstāj, ka "Alvora" lielu daļu ienākumu gūst no darbības Krievijā un Baltkrievijā, kur tai ir meitasuzņēmumi "Alvora–Bel", "Alvora–Balt" un "Spetsmontažstroj" un darbu vidū ir nozīmīgi enerģijas un citi publiskie projekti.

"Saistībā ar to nevar izslēgt, ka šī kompānija ir vai agrāk ir bijusi saistīta ar ārvalstu valdības institūcijām vai privātām vai juridiskām personām šajās valstīs, kas palielina riskus nacionālajai drošībai vai rada tādus riskus," vēstulē klāstīja Polijas kompānija, kas GIPL izbūves konkursā piedalījās kopā ar Lietuvas kompāniju "MT Group".

"Alvora" īpašnieks un vadītājs Nikolajs Koļesņiks pauda pārsteigumu par konkurentu rīcību.

"Šīs ir netīras spēles, teiksim tā. Viņi zaudēja konkursā un kaut ko vēlas," viņš teica BNS, piebilstot, ka nedz Lietuvā, nedz citviet nevienam nav nekādu pārmetumu pret kompāniju, kuras gada apgrozījums sasniedz 35 miljonus eiro.

"Baltkrievijā mēs strādājam tikai ar privātiem klientiem, mēs nestrādājam ar valsts uzņēmumiem, tāda ir mūsu politika. Tur esam strādājuši 20 gadus," piebilda uzņēmējs, paskaidrojot, ka strādā ne tikai ar vietējiem Baltkrievijas investoriem, bet arī investoriem no Polijas, Vācijas un citām valstīm.

Savukārt Krievijas Kaļiņingradas apgabalā "Alvora" darbu pārtraukusi pirms dažiem gadiem, un, kā sacīja Koļesņiks, tur kompānijai pieder viens zemesgabals, kuru tā vēlas pārdot.

Viņš atzina, ka kompānija drīzumā aizies arī no Baltkrievijas tirgus, jo sarūk pasūtījumu apmērs un pieaug konkurence.

"Mēs strādājam Lietuvā un Zviedrijā. Zviedrijas tirgu uztveram ļoti nopietni, esam tur uzbūvējuši katlumāju, un ieņēmumi palēnām pieaug. Drīz pabeigsim projektu Igaunijā, strādājam pat Dienvidāfrikas Republikā," uzskaitīja uzņēmējs.

"Alvora" Baltkrievijā būvē rūpnīcas, loģistikas centrus un lielveikalus, bet cauruļvadus tā izbūvē tikai Lietuvā un Igaunijā, apgalvoja kompānijas vadītājs.

Lietuvas valdības vicekanclers Almins Mačulis, kurš vada valdības komisiju stratēģisko uzņēmumu darījumu pārbaudei, apliecināja, ka jūlija beigās komisija atļāvusi "Amber Grid" parakstīt līgumu ar "Alvora" un "Šiauliu dujotiekio statyba".

"Atļauts slēgt darījumu ar ļoti precīzām rekomendācijām iespējamo risku pārvaldībai. Tas nozīmē, ka ir jānodrošina koordinēta un savlaicīga projekta īstenošana, lai nebūtu nekādu neatbilstību," viņš sacīja sarunā ar BNS.

"Rafako" lūgusi komisijai "Alvora" risku novērtējuma dokumentus, rekomendācijas iespējamo risku pārvaldības pasākumiem un informāciju par "Amber Grid" drošības plānu un tā atjaunināšanu.

No konkursa arī tika izslēgts Kauņas kompānijas KRS un Baltkrievijas kompānijas "Beltruboprovodstroi" piedāvājums. Saistībā ar to Baltkrievijas Ārlietu ministrija jūlija beigās Lietuvas pagaidu pilnvarotajam pārstāvim Minskā iesniedza protesta notu par "iejaukšanos komerciālā darījumā".

KRS un "Beltruboprovodstroi" piedāvājums bija vislētākais - ap 91 miljonu eiro -, bet valdības komisija neļāva slēgt līgumu, pamatojot, ka piedāvājums neatbilst nacionālās drošības kritērijiem.

"Rafako", kas ietilpst uzņēmumu grupā "PBG Group", ir ieguvis 149,65 miljonu eiro līgumu ar Lietuvas valsts enerģijas kompāniju "Lietuvos Energija" par biomasas aprīkojumu Viļņas koģenerācijas stacijai.

Jau vēstīts, ka jūlijā "Amber Grid" parakstīja 31,9 miljonu eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, vērtu līgumu ar Polijas kompāniju "Izostal" par tērauda cauruļu piegādi GIPL.

GIPL Lietuvas teritorijā būs 165 kilometru garš un 700 milimetru plats, stiepjoties no Jauņūnu gāzes kompresijas stacijas Širvintas rajonā līdz Lietuvas un Polijas robežai Lazdiju rajonā.

Būvdarbus Lietuvā plānots sākt, tiklīdz būs parakstīti līgumi gan ar darbuzņēmēju, gan ar cauruļu piegādātāju. Plānots, ka starpsavienojumu ekspluatācijā nodos 2021.gada nogalē.

Visa starpsavienojuma kopējais garums sasniegs 508 kilometrus. Cauruļvada diametrs būs 700 milimetri, un pa to Baltijas valstu virzienā būs iespējams transportēt līdz 27 teravatstundām un Polijas virzienā - līdz 21 teravatstundai gāzes gadā.

Ar šo gāzesvadu Baltijas valstis tiks integrētas Eiropas Savienības vienotajā gāzes tirgū.

Iepriekš lēsts, ka GIPL projekta kopējās izmaksas sasniegs gandrīz 560 miljonus eiro.

"Amber Grid" GIPL projektu īsteno kopā ar Polijas pārvades sistēmu operatoru "Gaz-System".