Kā apspiest protestus: padziļinātais kurss (52)

Vispirms - pakļauj valsts varas atzarus un medijus

Demokrātiskās valstīs tiek ievērots varas dalīšanas princips. Tas paredz, ka izpildvara, likumdevējvara un tiesu vara darbojas brīvi un neatkarīgi cita no citas, bet "ceturtās varas" - pārējo trīs atzaru uzraudzīšanas - funkciju pilda mediji. Protams, Krievija nav demokrātiska valsts. "Freedom House" indeksā Krievija raksturota kā konsolidēts autoritārs režīms un saņēmusi reitingu 6,61 skalā no 1 līdz 7, kur ar 7 apzīmē visnedemokrātiskākās valstis.

Tas ir tīša, apzināta un vairākus gadus ilguša procesa rezultāts. Putins Krievijā valda jau 19. gadu un šajā laikā padarījis visus varas atzarus atkarīgus no Kremļa. Tas noticis arī ar neformālo atzaru - medijiem. Televīzijas kanālus un laikrakstus nopirkuši valdības kontrolēti uzņēmumi, bet saujiņu neatkarīgo mediju vajā ar krimināllietām un sodiem.

Konsolidētā autoritārismā pret varai nevēlamiem personāžiem var vērsties ar tiesiskiem līdzekļiem. Šāda stratēģija regulāri tiek lietota pret opozicionāru Alekseju Navaļniju un viņa Korupcijas apkarošanas fondu (FBK). Navaļnijam regulāri tiek piespriesti 30 dienu aresti (arī Maskavas protestu laikā, kad viņš pat nokļuva slimnīcā), bet pret FBK ap šo laiku ierosināta krimināllieta par naudas atmazgāšanu un veiktas kratīšanas darbinieku dzīvesvietās.

Nesankcionē sev netīkamus protestus

Demonstrācijas jāsaskaņo ar domi. Demokrātiskās valstīs, kur pastāv varas dalīšana, pašvaldība lēmumus var pieņemt neatkarīgi un protesta akciju neapstiprināšanai jābūt ļoti pamatotam iemeslam, nepietiek ar to vien, ka pašreizējai varai tie ir netīkami. Demokrātiskā sabiedrībā dažādas demonstrācijas tiek atļautas arī tad, ja lēmumu pieņēmējiem tās neraisa simpātijas.

Formāli tas minēts arī Krievijas konstitūcijā. Ne velti par vienu no Maskavas protestu simboliem kļuva 17 gadus vecā Olga Misika, kura policistiem un karavīriem lasīja priekšā Krievijas Federācijas konstitūcijas 31. pantu: "Krievijas Federācijas pilsoņiem ir tiesības miermīlīgi pulcēties bez ieročiem, rīkot sapulcēšanās, mītiņus un demonstrācijas, gājienus un piketus."

Tādās valstīs kā Krievija vēlēšanas ir jutīgs temats. "Lai arī tā nav vienīgā funkcija, tādi autoritāri režīmi kā Krievijā pastāvošais izmanto vēlēšanas, lai parādītu dažādām elites grupām, ka līderis un viņam pietuvināto loks kontrolē valsti un ka tiem joprojām ir politiskā un ekonomiskā vara," norāda "Freedom House".

Maskavas domes vēlēšanu kontekstā pastāv interesants paradokss - protestētājiem jālūdz atļauja amatpersonām, kuras darbojas nedemokrātiska režīma ietvaros ir ieinteresētas nepielaist opozīcijas kandidātus pie vēlēšanām. Kā vēsta portāls "Meduza", Putina partija "Vienotā Krievija" Maskavas domes vēlēšanām nav oficiāli izvirzījusi nevienu kandidātu - ņemot vērā partijas zemo popularitātes reitingu, tās politiķi startējuši kā neatkarīgie kandidāti. 

Īsteno virkni aizturēšanu, daļu - preventatīvi

Divās demonstrācijās divu nedēļu laikā aizturēti ap 2400 cilvēku (vēl daudzi tika ievainoti), kā arī tikušas ierosinātas lietas par "masu nekārtībām", par ko draud līdz pat 15 gadu cietumsods. 

Navaļnijs protestu laiku aizvada aiz restēm vai slimnīcā, bet viņa fondu un tā darbiniekus cenšas iebaidīt ar kratīšanām un apsūdzībām. Jūlija beigās pēc kratīšanas dzīvoklī tika apcietināts viens no opozīcijas līderiem Iļja Jašins - dažas stundas pirms tam viņš sociālajos tīklos bija aicinājis atbalstītājus uz 27.jūlija demonstrāciju.

Navaļnija sabiedrotā Ļubova Soboļa - viena no vēlēšanām nepielaistajām Maskavas domes deputāta kandidātēm - pagājušonedēļ tika aizturēta brīdī, kad viņa bija ceļā uz demonstrāciju.

Izskanējušas arī ziņas, ka protestu laikā Maskavā slāpēti mobilie sakari, lai apgrūtinātu pulcēšanos.

Draudi atņemt visdārgāko

Mediju uzmanību piesaistījusi Krievijas prokuratūras prasība atņemt vecākiem gadu vecu bērnu, ar kuru kopā bija devušies uz 27.jūlija protestu. 

Pārbaudes gaitā noskaidrots, ka abi vecāki piedalījās nesankcionētā protesta akcijā kopā ar savu gadu veco dēlu, aģentūrai "Interfax" apstiprināja Maskavas pilsētas prokuratūras preses dienestā. Apsūdzības uzturētāji norāda, ka "vecāki nodevuši savu mazgadīgo bērnu, kas atbilstoši savam vecumam nespēj pats parūpēties par sevi, trešās personas aizbildniecībā, šādā veidā apdraudot viņa veselību un dzīvību, kā arī nodarot fizisko un morālo kaitējumu".

Prokuratūra paziņoja, ka izskata arī citus gadījumus, kad vecāki uz varasiestāžu neatļautajām demonstrācijām ņēmuši līdzi mazuļus vai nepilngadīgos.

Šādā veidā vecāki tiek iebaidīti nerādīties protestos - iespējams, par to būs jāmaksā pārāk augsta cena.

Protestu vietā - izklaides

Kad netiek vicināta pātaga, var arī piedāvāt pa kādam burkānam. Maskavas amatpersonas paziņojušas, ka 10. un 11. augustā - nedēļas nogalē, kad plānoti jauni protesti, - Gorkija parkā notiks bezmaksas šašliku un mūzikas festivāls ar vairāku iecienītu izpildītāju uzstāšanos.

Līdzīgs pasākums "Šašlik Live" Gorkija parkā tika rīkots vienlaicīgi ar 3.augusta protestiem, kuros tika aizturēti vairāk nekā 1000 protestētāju.

Abos pasākumos iezīmējusies kāda interesanta tendence - vairāki izreklamētie mūziķi apgalvo, ka par savu it kā plānoto uzstāšanos pirmoreiz uzzinājuši no pasākuma reklāmām, ziņo RFE/RL. Daļa atteicās piedalīties. Grupa OQJAV sociālajā tīklā "VKontakte" paziņoja, ka koncertā nepiedalīsies, un vēlāk tika izņemta no izpildītāju saraksta. Savukārt dziedātājas Poļinas Gagarinas menedžeris norādīja, ka viņa neesot tikusi oficiāli uzaicināta piedalīties pasākumā, lai gan viņas vārds tika iekļauts izpildītāju sarakstā.

Tomēr iespējams, ka savu uzdevumu šie pasākumi pilda. Saskaņā ar Maskavas domes sniegto informāciju, iepriekšējā nedēļas nogalē notikušo pasākumu "Šašlik Live" esot apmeklējuši 305 000 cilvēku.

Ģenerē sazvērestības teorijas

2.augustā ASV vēstniecība Krievijā sociālajos tīklos savus sekotājus brīdināja, ka Maskavā gaidāmi nesankcionēti protesti un pastiprināta policijas klātbūtne, tāpēc pilsētā esošajiem ASV pilsoņiem labāk izvairīties no protestu norises vietas. Ierakstam bija pievienota protesta rīkotāju publicēta karte krievu valodā, kurā bija iezīmēts demonstrācijas maršruts un tā nodēvēta par "pastaigu". 

Taču Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova šo ierakstu pasniedza kā ASV iejaukšanos Krievijas iekšlietās.

"ASV vēstniecība Maskavā aktīvi iejaucas mūsu iekšējās lietās; tā publicēja detalizētu karti ar [protestu] maršrutu, tā dēvēto pastaigu," Zaharova sacīja intervijā valsts telekanālam.

Līdzīgas apsūdzības Krievija vērsusi arī Vācijas raidorganizācijas "Deutsche Welle" virzienā, saucot medija reportāžas par iejaukšanos Krievijas iekšējās lietās. DW žurnālists 27.jūlijā Maskavā tika uz neilgu laiku aizturēts.

Tikmēr Kremļa propagandists Vladimirs Solovjovs savā populārajā raidījumā apgalvoja, ka rīkotāji esot noalgojuši protestētājus no reģioniem ārpus Maskavas, lai provocētu policiju un piesaistītu lielāku Rietumu mediju uzmanību, norāda RFE/RL.

Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins 3.augustā telekanālā "TV Centr" apgalvoja, ka protestētāji plānojot ieņemt domes ēku un viņu izturēšanās esot izprovocējusi policistus uz agresīvu un stingru rīcību. Protestu rīkotāji un novērotāji abus Sobjaņina apgalvojumus noliedz.

Varas konsolidācija Putina Krievijā notiek daudzu gadu garumā, kā rezultātā varas atzari, kuriem vajadzētu būt neatkarīgiem, danco pēc Kremļa stabules un piedalās tam netīkamu viedokļu un kandidātu apspiešanā. Tas ir pamata iemesls, kāpēc mūsdienu Krievijā pastāv tikai demokrātijas imitācija, bet viss pārējais - tie ir šīs sistēmas simptomi un tās dalībnieku radošās izpausmes.