Kā tas brauc?

Motora iedarbināšana ar pogu delikāti atgādina, ka arī Dacia slēdzenes tagad apkalpo Renault viedkarte. Pieejot pie automašīnas, tā pat nav jāizņem no kabatas, jo auto "saož" karti pa gabalu. Tas pats atkārtojas, arī aizslēdzot durvis, - atkāpieties pietiekami tālu, un slēdzenes aizdarīsies pašas.

1,3 vai drīzāk jau nu 1,4 litru (1332 ccm) motors ierūcas možā, uz visu gatavā balsī, un nekavējoties ieslēdzas radio, kura ekrāns joprojām atgādina pirmos "tomtomus" un "garminus". Pirmais ātrums ir īss kā sērkociņš, tāpēc tik tikko paspēju ieslēgt nākamo pārnesumu un tad uzreiz vēl nākamo. Sešpakāpju kārbas "robi" sakapāti tik īsos nogriežņos, ka, aktīvi braucot, Duster vadītājs iesvīst kā sacīkšu braucējs. Ar laiku gan var uzķert pārnesumkārbas raksturu un lēkt pāri pārnesumiem, samazinot pārslēgšanās intensitāti kaut drusku zemāk par Formula 1 klikšķiem Monako trasē.

Elektriskais stūres pastiprinātājs jau sen atšķaidījis pirmā Duster traktora reakcijas, kuru, jāatzīst, dažbrīd pat pietrūkst. Tādu automašīnu kā jaunais Duster, Renault - Nissan - Mitsubishi aliansē netrūkst. Tomēr pēc divām stundām pa šoseju vecais ieraugs liek sevi manīt - sēdekļu forma nav uzlabojusies ne par matu un pretvēja trokšņi sekmīgi sacenšas ar radio švīkstiem. Smalkākos auto kafijas pauzi izkalkulē tikpat smalks borta dators, bet Duster tā iestājas dabiski: nepastaigāsies - tālāk nepabrauksi.

Pilnīgi jaunā auto no solītajiem 150 zirgspēkiem materializējas divas trešdaļas, taču priekšpiedziņas Duster pietiek arī ar tām. Savādi, ka tehniskie dati uzrāda maksimālo griezes momentu jau pie 1700 apgriezieniem, it kā TCe būtu dīzelis, tomēr šķiet, ka šis panākums pierakstīts uz īsās pārnesumkārbas rēķina.