Ekonomiskā izaugsme vērojama arī Latgalē, taču tā notiek ievērojami lēnāk nekā Rīgā (9)

Pētījumā atsevišķi tiek pievērsta uzmanība šiem rādītājiem arī reģionu līmenī – kā tas izpaužas Rīgas reģionā un Latgalē. Tiek norādīts, ka Rīgas reģions ir ekonomiski visaktīvākais un attīstītākais reģions Latvijā, kamēr Latgalē diemžēl ekonomiskie rādītāji ir ievērojami zemāki, ja salīdzina ar pārējo Latviju.

Arī “Ferratum” veiktajā pētījumā secināts, ka atšķirības starp Rīgas reģionu un Latgali ir ievērojamas. Indeksā norādīts, ka bezdarba dinamika Rīgas reģionā gan bijusi augstāka – pagājušajā gadā Rīgas reģionā dinamika novērtēta ar 3,15 punktiem, kamēr Latgalē – ar 1,53 punktiem (gadu iepriekš – attiecīgi 2,70 un 1,29).

Tomēr procentuālajā griezumā ir vērojama mazliet cita aina. Piemēram, 2010. gadā Rīgas reģionā bezdarbs bija augstāks nekā Latgalē (Rīgas reģionā 15,1% bezdarbnieku, Latgalē – 11%), bet kopš 2011. gada situācija ir mainījusies – Rīgā bezdarbnieku procentuālais rādītājs ir pārliecinoši zemāks nekā Latgalē.

Kopš 2014. gada bezdarba līmenis Rīgas reģionā vairs nepārsniedz 6% atzīmi, savukārt pagājušajā gadā fiksēts zemākais rādītājs kopš 2010. gada – bezdarbs bijis 4,8% apmērā.

Latgalē situācija gan ir bēdīgāka – 2012. gadā tika sasniegts antirekords, bezdarbam sasniedzot 13% atzīmi (Rīgā 9,7%). Kopš tā laika bezdarbs stabili turējies virs desmit procentu atzīmes, taču pēdējo divu gadu laikā noticis būtisks bezdarbnieku samazinājums, un, līdzīgi kā Rīgā, arī Latgalē pērn sasniegts zemākais rādītājs pēdējo gadu laikā, bezdarba līmenim sasniedzot 7,6%.

Vēl viens svarīgs aspekts, vērtējot ekonomisko izaugsmi valstī, ir iedzīvotāju ienākumu līmenis. Par to, ka ienākumi palielinājušies, liecina arī indeksa dinamikas rādītāji. Tādējādi vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli ienākumi ir auguši abos reģionos – gan Rīgas reģionā, gan Latgalē. Pieņemot, ka 2010. gads, tieši ekonomiskās krīzes beigas, ir uzskatāmas par Latvijas ekonomiskās situācijas atlabšanas sākumpunktu, arī ekonomiskajā indeksā dinamikas rādītājs ir atzīmēts ar skaitli “1”. No 2010. līdz 2013. gadam dinamika palielinājusies nedaudz, sasniedzot 1,07 punktus, taču kopš tā laika vērojama strauja izaugsme, it īpaši Rīgas reģionā. Ienākumu vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī dinamikas rādītāji pagājušajā gadā sasniedza 1,70 punktus Rīgas reģionā, taču Latgalē šis rādītājs bijis zemāks – 1,48 punkti.

Kā tas izskatās naudas izteiksmē? Kopš 2010. gada Rīgas reģionā tradicionāli vidējie ienākumi naudas izteiksmē ir bijuši augstāki nekā Latgalē. 2010. gadā Rīgas reģionā vidējie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija 348,78 eiro, bet Latgalē – 223,20 eiro mēnesī.

Ienākumu pieaugums (līdzīgi, kā liecina arī indekss) straujāks bijis Rīgas reģionā. 2013. gadā Rīgā vidējie ienākumi vienam mājsaimniecības loceklim sasniedza 387,56 eiro, bet Latgalē – 238,32 eiro mēnesī. Divus gadus vēlāk Rīgā ienākumu līmenis bija pieaudzis par gandrīz 90 eiro, bet Latgalē – vien par 23 eiro mēnesī. Pēdējo gadu laikā ienākumu līmenis būtiski turpinājis augt gan Rīgā, gan Latgalē.

Salīdzinot ar 2015. gadu, iedzīvotāji Rīgas reģiona mājsaimniecībās pērn saņēmuši vidēji guvuši 592,16 eiro, kas ir par gandrīz 120 eiro vairāk nekā iepriekšējais rādītājs. Latgalē šis rādītājs ir audzis, taču ar lēnākiem tempiem. Pagājušajā gadā Latgales iedzīvotāju vidējie ienākumi sasnieguši 330,45 eiro, kas ir par 69 eiro vairāk nekā 2015. gadā.

Pētījumā “Pacēlājs” tiek norādīts, ka iedzīvotāju ienākumi pēdējo deviņu gadu laikā ir pieauguši, un cilvēki var arī veidot savus uzkrājumus, nevis dzīvot no algas līdz algai.

Arī “Ferratum bank” Latvijas nodaļas vadītājs Artis Bērziņš sacīja, ka dzīves kvalitātes pieaugums ir neapstrīdams, taču reizēm cilvēki sev izvirza grūti sasniedzamus un bieži arī nevajadzīgus mērķus.

Raksts tapis sadarbībā ar "Ferratum Bank".