ASV-Ķīnas tirdzniecības karš: Eiropas ekonomika kā vieglais auto, iespiests starp divām kravas mašīnām (14)

Ja tirdzniecības karš turpinās paplašināties, tad situācija Eiropā var kļūt vēl bēdīgāka – ASV, nosakot paaugstinātus muitas tarifus pret Eiropas Savienībā ražotajām automašīnām, var kļūt par smagu triecienu. Galveno triecienu gūs tieši Vācija, kas ir Eiropas lielākā ekonomika, kā arī ļoti svarīgs ASV un Ķīnas sabiedrotais.

Pasaules Banka aprēķinājusi, ka eksports veido aptuveni pusi no Vācijas ekonomikas – 47%. Vācu kompānijas spēlē dominējošo lomu globālajā luksusa auto, kā arī sarežģītas industriālās tehnikas jomā. Vācijas biznesa tīkls iestiepjas arī kaimiņvalstīs – vācu uzņēmumiem ir ražotnes un lielas investīcijas tādās valstīs kā Slovākija, Ungārija un Polija.

Tieši tādēļ Vācijai un visai Eiropai ir svarīgi, ka globālā tirdzniecība notiek kā pa diedziņu. Taču tas arī pierāda, ka Vācija ir ļoti ievainojama pret dažādiem globāliem satricinājumiem, līdz ar to no tirdzniecības kara tā cietīs vairāk nekā noslēgtākas ekonomikas, piemēram, Portugāle vai Francija.

Vācijas ekonomiskie rādītāji pēdējo nedēļu laikā nav diez ko iepriecinoši: jūnijā fiksēts eksporta kritums gada griezumā par 8%, savukārt produkcijas un ražošanas apjomi kritušies par 1,5%, kas ir par trīs reizēm vairāk nekā prognozēts iepriekš. Uzņēmumu vadītāji norāda, ka industriālais sektors jau izjūt recesiju, kamēr patērētāju pieprasījums vēl “spēj uzturēt ekonomikā izaugsmi”.

Tomēr arī tas ir laika jautājums. Tirdzniecības kara sekas drīzumā varētu sākt izjust arī patērētāji, kā arī uzņēmumi, kuri darbojas vietējā tirgū. Tāpat uzmanība tiek pievērsta arī bezdarba līmenim, kas saglabājas zems – 3,1% līmenī. Tomēr – jaunu darbavietu skaita pieaugums nedaudz ir sarucis.

Ironiski, bet tirdzniecības apjomi starp Vāciju un ASV, kā arī starp Vāciju un Ķīnu turas nemainīgā līmenī. Galvenokārt neskaidrības rada ASV prezidenta Donalda Trampa, kā arī Ķīnas Komunistu partijas (un valsts līdera) Sji Dzņpina viedokļu apmaiņas rezultāts. Abās valstīs ir mazinājušies biznesa un pārliecības rādītāji. Līdz ar to, gan ASV, gan Ķīnas biznesmeņi vairs tik naski “neraujas” investēt Eiropā, baidoties, ka tirdzniecības karš varētu skart arī Eiropu un pārējo pasauli un līdz ar to, apdraudēt investīcijas. Piemēram, pagājušajā nedēļā Tramps noteica 10% muitas tarifu Ķīnas precēm vēl 300 miljardu dolāru apmērā, tāpat ASV prezidents draudējis ar paaugstinātiem tarifiem arī Eiropai.

“Oxford Economics” prognozē, ka globālās tirdzniecības apjomi šogad varētu sasniegt 1,2% pieaugumu, kas, salīdzinot ar pagājušā gada rādītāju (4,9%), ir visai maz.

Tomēr Eiropai viss nav tik slikti, kā sākotnēji varētu likties. Vecajam kontinentam no ASV-Ķīnas tirdzniecības kara ir arī savi ieguvumi. Kamēr ASV un Ķīna nosaka arvien jaunas barjeras vienam pret otru, ASV pagaidām nemaina savus tarifus Eiropas precēm, savukārt Ķīna pat ir samazinājusi tarifus precēm, kas tiek eksportētas no 19 eirozonas valstīm.

“Tas ir neliels, bet pozitīvs efekts eirozonai. Tomēr tas ir vājš mierinājums, jo globālā situācija var ietekmēt biznesa noskaņojumu un pieprasījumu. Neskaidrības par nākotni ir graujošas, jo uzņēmumi ir būtiski izmainījuši savus nākotnes plānus, kā arī samazinājuši investīciju apjomus. Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanās un kopējais pieprasījums apdraud arī kopējo eirozonas eksporta apjomu,” saka “Berenberg Bank” ekonomists Florians Hense.

Pavisam nesen Tramps atkārtoja savus draudus – paaugstināt tarifus pret Eiropas auto industriju, ja netiks panākta apmierinoša tirdzniecības vienošanās ar Eiropas Savienību. Vācijas lielākās kompānijas jau ir brīdinājušas par negatīvām nākotnes prognozēm, lai gan pašreizējie ekonomiskie rādītāji ir relatīvi labi. “Volkswagen” vadītājs Herberts Dīss brīdināja, ka “pieaugušā protekcionisma politikas sekas rada izaicinājumus globāli integrētai auto industrijai.” Savukārt “Siemens” vadītājs Džo Keizers sacīja, ka “ģeopolitika un ģeoekonomika savstarpēji ievaino viena otru, kā arī rada negatīvu klimatu investīcijām”.

Ņemot vērā auto industriju atsevišķi, tā ir ļoti atkarīga no operācijām Ķīnā. “Daimler”, kas ražo “Mercedes – Benz” luksusa automašīnas, pēdējo 18 mēnešu laikā ir publicējusi pat četrus brīdinājumus par ekonomisko situāciju, kā arī pirmo reizi kopš 2009. gada piedzīvoja ceturksni ar zaudējumiem. Arī BMW šā gada pirmais ceturksnis vērtējams negatīvi – pirmais ceturksnis ar zaudējumiem pēdējo desmit gadu laikā.

FOTO: ASV un Ķīnas tirdzniecības karš

Tomēr ne visas Eiropas ekonomiskās problēmas ir radušās ārējo apstākļu – tirdzniecības kara dēļ. Auto industrijai ir jācenšas pielāgoties jauniem iekšējiem noteikumiem, ražojot videi draudzīgākas automašīnas, kas atbilstu jaunajām Eiropas Savienības prasībām. Autoražotāji cerēja, ka viņu likme uz videi draudzīgākiem un efektīvākiem dīzeļa dzinējiem attaisnosies, tomēr dīzeļdzinēju automašīnu pārdošanas apjoms būtiski kritās. Tas notika arī citu iemeslu dēļ – pēc 2015. gada skandāla, kad “Volkswagen” tika pieķerts ar dīzeļa dzinēju emisiju testu falsificēšanu.

Vēl viens neskaidrību avots ir Lielbritānijas gaidāmā izstāšanās no Eiropas Savienības šā gada 31. oktobrī. Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņojis, ka nekādu pagarinājumu šim termiņam vairs nebūs, pat tad, ja tas nozīmētu izstāšanos bez vienošanās.

Lai mazinātu iespējamo ekonomisko lejupslīdi, Eiropas Centrālā Banka ir paziņojusi, ka iepirks jaunas obligācijas vairāk nekā divu triljonu eiro apmērā. Tomēr tas varētu notikt ne ātrāk par decembri.

“Tas, kas visvairāk rada sāpes Vācijas ekonomikai, ir neskaidrība, kas izplatās visapkārt pasaulei. Neskaidrība ir paralizējusi arī vairāku citu valstu ekonomikas,” sacīja Vācijas bankas ING galvenais ekonomists Karstens Bržeskis, norādot, ka Vācijas eksporta nozares nākotne ir nevis pašu vāciešu, bet gan ASV un Ķīnas rokās.