Noslēpumainais kodolnegadījums Krievijā: kas zināms par izmēģinājumu, kurš beidzās letāli (26)

Izmēģinājums tika veikts uz platformas Baltajā jūrā.

Krievija jau iepriekš veikusi spārnotās raķetes "Burevestņik" izmēģinājumus. Tomēr Krievijas amatpersonas neatklāja, kāda tehnoloģija tika izmēģināta 8.augustā.

Pēc eksplozijas apmēram 40 kilometru attālumā no izmēģinājuma vietas esošajā Severodvinskā tika fiksēta strauja radiācijas līmeņa paaugstināšanās. Radiācijas līmenis 16 reizes pārsniedzis normu, atzina Krievijas meteoroloģijas dienests. Tomēr neesot sasniegts tāds līmenis, kas apdraud cilvēku veselību.

Severodvinskas pašvaldība iepriekš paziņoja, ka radiācijas līmeņa paaugstināšanās esot ilgusi 40 minūtes, bet "Rosgidromet" minējis ilgāku periodu - divas ar pusi stundas.

Pieci mirušie kodolinženieri apglabāti Sarovā - slēgtajā pilsētā, kur tiek ražoti Krievijas kodolieroči. Tā atrodas apmēram 370 kilometru attālumā no Maskavas.

Neveiksmīgajā izmēģinājumā tika ievainoti vēl trīs inženieri, kuri atrodas slimnīcā, paziņoja "Rosatom".

Krievijas un Rietumu eksperti uzskata, ka visdrīzāk ceturtdien tika izmēģināta raķete "9M730 Burevestņik", ko NATO nosaukusi par "SSC-X-9 Skyfall". Krievijas autokrāts Vladimirs Putins raķeti pieminēja runā, ko 2018.gada martā teica Krievijas Federālajā sapulcē.

Krievijas eksperts un Londonas Karaliskā Apvienoto dienestu institūta (RUSI) pētnieks Marks Galeoti norāda, ka ar kodoldzinēju darbināmas raķetes radīšana ir tehniski ļoti sarežģīts process.

"Jāņem vērā sistēmas ātrums attiecībā pret svaru, kā arī risks, ka raķete savā ceļā varētu atstāt radioaktīvus izmešus. Šo jauno sistēmu aizsākumi meklējami padomju laikos - tagad tās izceltas no plaukta un tajās no jauna investēts," saka Galeoti.

Putins pērn sacīja, ka ar kodoldegvielu darbināmais dzinējs došot "Burevestņik" raķetēm "neierobežotu" darbības rādiusu.

Tomēr BBC norāda, ka 8.augusta neveiksmīgajā izmēģinājumā varētu būt bijis iesaistīts kāds cits ierocis, kas spēj nest kodolgalviņu. Raidorganizācija izceļ divus iespējamos variantus: Krievijas jaunā starpkontinentālā virsskaņas ballistiskā raķete "Cirkon", kas spējot astoņreiz pārspēt skaņas ātrumu, un zemūdens drons "Poseidon", ko varot palaist no zemūdenes.

Kas zināms par neveiksmīgo izmēģinājumu Krievijā?

Pieci mirušie kodolinženieri bija "elitāri" eksperti un "varoņi", kuri iepriekšējos izmēģinājumus esot veikuši "ārkārtīgi grūtos apstākļos", norādīja "Rosatom" amatpersona Valentīns Kostjukovs.

Viņš vada Sarovas kodolcentru - slepenu Aukstā kara laika veidojumu, kas atbildīgs par Krievijas kodolieroču arsenālu.

Kostjukovs nosauca bojāgājušo vārdus un amatus. Izmēģinājumā dzīvību zaudēja programmatūras speciālists Aleksejs Vjušins, vecākais elektroinženieris Jevgeņijs Korotajevs, zinātnisko izmēģinājumu komandas vadītājs Vjačeslavs Lipševs, izmēģinājumu inženieris Sergejs Pičugins un zinātnisko izmēģinājumu departamenta vadītāja vietnieks Vladislavs Janovskis.

Krievijas Aizsardzības ministrija sākotnēji paziņoja, ka 8.augusta incidentā esot bijis iesaistīts šķidrās degvielas raķešu dzinējs un ka tajā esot gājuši bojā divi cilvēki. Vēlāk "Rosatom" atklāja, ka tas tomēr esot bijis ar kodoldegvielu darbināms dzinējs, bet nelaimes gadījums noticis uz platformas jūrā.

Inženieri bija beiguši izmēģinājumu, kad pēkšņi dzinējs eksplodējis, iesviežot uz platformas esošos vīriešus ūdenī.

Drīz pēc tam Severodvinkskā tika novērots straujš radiācijas līmeņa pieaugums, pēc kā iedzīvotāji vietējās aptiekās masveidā izpirka jodu. Krievija šonedēļ pēc vairāku dienu vilcināšanās apstiprināja, ka šāds rādītāju pieaugums esot fiksēts.

Tikai šonedēļ Arhangeļskas apgabala Ņenoksas ciema iedzīvotājiem piedāvāts uz laiku evakuēties, kamēr Krievijas aizsardzības ministrija šajā vietā veiks noteiktus pasākumus, vēsta RFE/RL.

Iedzīvotāju evakuācija ir paredzēta trešdienas, 14. augusta rītā, kad viņus ar speciālu vilcienu nogādās "drošā attālumā".

Pirms izmēģinājuma Krievijas Aizsardzības ministrija izsludināja, ka Dvinas līcis - vieta, kur atrodas Ņenoksas poligons - kļūs par slēgto zonu, kurā tiks apturēta civilo kuģu satiksme. Šādu statusu zona saglabās līdz septembra sākumam.

Norvēģijas arktiskā apgabala ziņu portāls "Barents Observer" ziņo, ka 9.augustā zonā esot atradies Krievijas specializētais kuģis "Serebrijanka", kas paredzēts kodolatkritumu savākšanai un uzglabāšanai.

Izskanējuši pieņēmumi, ka kuģis uz turieni tika nosūtīts, lai neveiksmes gadījumā savāktu radioaktīvos atkritumus. Taču tas varētu būt arī drošības pasākums, lai nepieļautu raķešu degvielas noplūšanu ūdeņos, kur vietējie dodas makšķerēt.

Ko gaidīt no Krievijas militārajām tehnoloģijām?

"Pastāv liela skepse par to, vai "Burevestņik" jebkad ieraudzīs dienas gaismu," norāda Galeoti. 

Viņš atgādina, ka Krievijas bruņoto spēku izstrādātās raķetes "Bulava" izmēģinājumi arī vairākus gadus bija neveiksmīgi.

"Cirkon" un "Poseidon" ir sarežģītāki projekti. "Poseidon" zemūdenes dronam jau ir izveidots prototips.

Tomēr "Poseidon", tāpat kā "Burevestņik", izskatās pēc "apokaliptiskajiem" ieročiem, kuriem reāls lietojums visdrīzāk būtu tikai kodolkara gadījumā, uzsver Galeoti.

Krievijas valdības laikraksts "Rosijskaja Gazeta" nodēvējusi "Burevestņik" par "atmaksas ieroci". Ar šādu frāzi nacisti savulaik apzīmēja V-2 raķetes, ko Otrā pasaules kara laikā izšāva uz Lielbritāniju.

Avīze rakstīja, ka "Burevestņik" varētu tēmēt uz atlikušajiem ļoti nozīmīgajiem ienaidnieka infrastruktūras objektiem pēc tam, kad pretinieka teritoriju jau būtu sasniegušas starpkontinentālās ballistiskās raķetes.

Galeoti norāda, ka pēc Vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu līguma (INF) izjukšanas ASV koncentrēšoties uz vidēja darbības rādiusa ieroču arsenāla attīstīšanu. "Krievijas bruņotie spēki vēlas šādas militārās spējas, jo viņi nobažījušies arī par Ķīnu," saka Galeoti.