"Eurostat" sākotnējie dati: Latvijā bijusi krietni straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, Latvijas IKP 2019.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada palielinājies par 3%.

Straujākais ekonomikas pieaugums otrajā ceturksnī fiksēts Ungārijā (+5,1%), Rumānijā (+4,6%), Polijā (+4,1%), Lietuvā (+4%), Bulgārijā (+3,3%) un Kiprā (+3,2%).

Gada izteiksmē IKP otrajā ceturksnī pieaudzis visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati, izņemot Itālijā, kur tas saglabājies nemainīgs.

Eiropas lielākajā ekonomikā Vācijā otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada otro ceturksni IKP audzis par 0,4%, bet salīdzinājumā ar pirmo ceturksni tas samazinājies par 0,1%.

Ceturkšņa salīdzinājumā IKP otrajā ceturksnī vēl samazinājies Zviedrijā, kur arī fiksēts 0,1% kritums, un Lielbritānijā, kur ekonomika sarukusi par 0,2%, bet Itālijā IKP saglabājies nemainīgā līmenī.

Straujākā ekonomikas izaugsme šajā periodā bijusi Ungārijā (+1,1%), Rumānijā (+1%), Somijā un Lietuvā (abās valstīs +0,9%), kā arī Latvijā, Dānijā un Polijā (visās valstīs +0,8%).

ES ekonomika otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2018.gadā pieaugusi par 1,3%, bet eirozonas ekonomika - par 1,1%. Salīdzinājumā ar pirmo ceturksni IKP gan ES, gan eirozonā palielinājās par 0,2%.

Dati par Grieķiju, Horvātiju, Igauniju, Īriju, Luksemburgu, Maltu un Slovēniju nav pieejami. Gada izteiksmē aprēķinam par Nīderlandi izmantoti pēc darba dienām pielāgoti dati.