“Karš Latvijā vēl nav beidzies”: militārie arheologi šķetina kritušo kareivju likteņus (21)

Raksta foto
Foto: Meklēšanas vienība "Leģenda"

Gadam noslēdzoties, atskatāmies uz portāla TVNET veidotajiem rakstiem par spilgtām personībām, kas, nesavtīgi darot savu darbu, veido Latviju vēl labāku. Raksts oriģināli publicēts 2019. gada 15. augustā.

No fotogrāfijas manī veras Edgars Pēcis, Miķeļa dēls. Pievilcīgs, stalts vīrietis, tērpies uniformā. Edgara dzīvība izdzisusi kara laikā, 1945. gada februārī “Kurzemes cietoksnī”, bet viņa mirstīgo atlieku atrašanās vieta, līdzīgi kā tūkstošu citu Pirmā un Otrā pasaules karā kritušo karavīru atdusas vietas, līdz pat šai dienai nav zināma. Lai Edgara un citu karā kritušo karavīru tuvinieki varētu rast mieru un vīri beidzot tiktu pienācīgi apglabāti, militārās arheoloģijas entuziasti no darba brīvajā laikā ņem rokās lāpstas un, sekojot arhīva materiāliem vai mutiskām liecībām, dodas meklēt vietas, kur reiz izdzisušas karavīru dzīvības.

Latvijā ir vairākas meklēšanas vienības, kam doti skanīgi nosaukumi: “Leģenda”, “Patriots”, “Zvaigzne”. Pieredzes bagātākā no tām ir meklēšanas klubs “Leģenda”, ko 1999. gadā dibināja četri vīri: Viktors Lelis, Askolds Saulītis, Viktors Duks un Tālis Ešmits. 

Vaicāts, kāpēc organizācijai izvēlēts nosaukums “Leģenda”, Ešmits saka:

“Visa organizācijas darbība balstās uz nostāstiem un atmiņām, kas bieži vien jau pirmsākumos kļuvušas leģendu cienīgas. Un, otrkārt, viss, ar ko nodarbojas militārais arheologs, ir saistīts ar karu, bet karā, kā pasaule atzinusi, dzimst varoņi, bet tikai varoņi rada leģendas.”

Biedrības mērķis šo gadu laikā palicis nemainīgs – meklēt, reģistrēt un pārapbedīt kritušo un bezvēsts pazudušo karavīru mirstīgās atliekas.  Biedrība uzsver – tās uzdevums nav dalīt kritušos karavīrus “pareizajos” un “nepareizajos”, bet gan izrādīt mirušajiem pēdējo godu, nogādājot tos dzimtenē un guldot cienīgās mūža mājās. 

Video: vācu armijas apbedījumu pārcelšana Cēsīs

“Leģendas” dibinātājs Tālis Ešmits saka – visa Latvijas zeme ir viens liels kara lauks, un vien Dievs zina, cik daudz karavīru mirstīgās atliekas tā vēl glabā. Vaicāts, cik daudz mirstīgo atlieku šo gadu laikā ekshumēts, Tālis Ešmits norāda, ka šis skaitlis mērāms tūkstošos; biedrības pastāvēšanas laikā, aptuveni 20 gadu ilgā posmā, veiktas neskaitāmas ekspedīcijas, kā Latvijā, tā ārvalstīs.

Ik gadu Latvijā tiek ekshumētas vidēji 700 mirstīgās atliekas, un eksperts lēš, ka vēl nākamajos 50 gados Latvijas teritorijā regulāri tiks uzieti kritušie karavīri. 

Karš Latvijā vēl nav beidzies

“Runājot par karu, varam izdalīt divas fāzes – aktīvo un pasīvo,” norāda eksperts, “pirmajā fāzē norisinās aktīva karadarbība, bet otrajā – tiek līdz galam sakārtoti jautājumi par katru kritušo, respektīvi, notiek mirstīgo atlieku apzināšana, ekshumācija un pārapbedīšana. Diemžēl jāsaka, ka Latvijā karš vēl nav beidzies; savā ziņā šī pasīvā fāze Latvijā ir iestrēgusi un iekonservējusies. Militārajiem arheologiem priekšā vēl daudz darba.”

Ik gadu “Leģenda” veic vairākas ekspedīcijas, un katrā no tām piedalās ap 20 cilvēkiem. No 1. līdz 4. augustam Brocēnu novada Blīdenes pagastā norisinājās tā sauktā eksperimentālā nometne, kuras dalībnieku skaits bija lielāks nekā ierasts – ap 30. Ešmits norāda, ka interesentu skaits par nometnēm ir lielāks, nekā biedrība var uzņemt, kā iemeslu minot drošības apstākļus.

Vietās, kur krituši karavīri, ir liela iespēja uziet nesprāgušus militārus lādiņus, tādēļ dalībniekiem, kas vēlas piedalīties nometnēs, ir jāievēro stingri drošības noteikumi. Tāpat jāievēro citi, gan rakstīti, gan nerakstīti likumi, lai ekshumācija noritētu droši, produktīvi un ētiski.

Runājot par nesprāgušās munīcijas likvidēšanu, meklēšanas vienība “Leģenda” izsaka visdziļāko pateicību Valsts policijai, kas allaž operatīvi reaģē uz izsaukumiem par atrastiem, nesprāgušiem kara laika lādiņiem. Tālāk šie lādiņi tiek nodoti sapieriem iznīcināšanai, tādējādi attīrot Latvijas zemi no mēmajiem, bet bīstamajiem kara lieciniekiem. 

Foto no meklēšanas vienības "Leģenda" arhīva

Nometnē Brocēnu novada Blīdenes pagastā “Leģenda” kopā ar Brāļu kapu komiteju atrada un ekshumēja sešdesmit sešu 308. latviešu strēlnieku divīzijas karavīru pīšļus. Šī nometne īpaša ar to, ka, pateicoties rūpīgam pētnieku darbam, ir precīzi zināmi tur reiz notikušajā kaujā kritušo vārdi un uzvārdi. Tiešie radi atrasti jau 17 no viņiem, bet “Leģenda” aktīvi turpina meklēt radiniekus pārējiem kritušajiem. Ja jums ir kāda informācija, kur meklēt zemāk esošajā sarakstā minēto karavīru radiniekus, sazinieties ar biedrību “Leģenda”.

Meklē, kamēr atrod

“Leģendai” izveidojusies cieša sadarbība ar vairākām ārvalstu militārās arheoloģijas organizācijām, kas meklē savu valstu piederīgos, kritušus Latvijas teritorijā, un palīdz dzimtenē nogādāt tos latviešus, kas gājuši bojā viņu zemēs. Tāpat Latvijai noslēgti līgumi gan ar Krieviju, gan ar Vāciju, kas regulē karu un represiju rezultātā kritušo cilvēku mirstīgo atlieku ekshumāciju, pārvešanu un pārapbedīšanu.

Ešmits piebilst, ka daudzi cilvēki Latvijā no ārvalstīm ierodas individuāli, lai meklētu ziņas par piederīgajiem, ko paņēmis karš.

“Pat pēc 80 gadiem cilvēki cīnās ar šīm masu slepkavošanas – Otrā pasaules kara – sekām, meklējot atbildes uz jautājumiem: kas gan ir noticis ar maniem piederīgajiem?”

saka Ešmits, piemetinot, ka nav lielāka gandarījuma par to, ka izdodas atrast, identificēt un nogādāt mājās karā kritušos karavīrus. 

Lai ilustrētu vienu no daudzajiem pazudušo dzīvesstāstiem, kas pēc vairākiem gadu desmitiem tomēr atrisināts, Ešmits min piemēru par diviem latviešu brāļiem – Arvīdu un Leopoldu, kas nākuši no Jēkabpils. Abi brāļi tikuši iesaukti Sarkanajā armijā, un kara laikā viens no brāļiem, Arvīds, kritis. Otram brālim, Leopoldam, izdevies atgriezties dzimtajā Jēkabpilī ar skumju ziņu – brālis Arvīds nošauts un turpat Krievijas tīrumos arī palicis.

Vien pēc teju 80 gadiem, šā gada aprīlī, Arvīda mirstīgās atliekas  beidzot tika atrastas un, pateicoties identifikācijas kapsulai, atpazītas. Nu Arvīds tiks nogādāts dzimtenē un guldīts blakus savam brālim un tēvam dzimtajā Jēkabpils pusē. 

Pati pārapbedīšana un tikšanās ar kritušo pēctečiem emocionāli ir ļoti smaga, saka eksperts.

“Ir jāprot rast atbildes uz viņu uzdotajiem jautājumiem – kāpēc tā notika tieši ar viņu piederīgo? Kāpēc tieši viņam vajadzēja krist kaujā? Šiem cilvēkiem ir jāsaņem godīgas, skaidras atbildes, kas sniedz mieru un mierinājumu,” norāda Ešmits.

Bet kā militārie arheologi zina, kur meklēt karā kritušos? Šeit galvenokārt palīdz arhīvs, cilvēku atmiņas un nejauši izrakumi, piemēram, rokot grāvjus, tiek uzietas mirstīgās atliekas. Ešmits stāsta, ka daudzi cilvēki tikai pēc neatkarības atjaunošanas uzdrošinājušies pastāstīt par vācu karavīru apbedījumiem un vietām, kur meklēt kritušos.

Tā, piemēram, no kādas sievietes, kura okupācijas gados strādājusi par bērnunama darbinieci Majoros, “Leģenda” uzzinājusi par vācu karavīru apbedījumiem. Padomju laikā darbiniecei likts vācu apbedījumus nolīdzināt, lai par tiem nekas nevēstītu, bet viņa šo vietu un tās glabāto noslēpumu paturējusi prātā. 

Pārsvarā biedrības “kontā” ir masu apbedījumi ar vairākiem desmitiem kritušo, taču ir gadījumi, kad vienā ekspedīcijā tiek uzieti pat simtiem mirstīgo atlieku. Grūtākais darbs gan vēl ir priekšā – mirstīgo atlieku identificēšana.

Šeit lieti noder jebkas – arhīva materiāli, žetons, apbalvojumi, identifikācijas kapsula, iezīmēti priekšmeti, piemēram, karotes, krūzes vai katliņi, un citas lietas, kas spēj kaut nedaudz pastāstīt par to īpašnieku.

Tomēr jāatzīst, ka identificēšanas procesā minētie kara laika arhīvi var ne tikai palīdzēt, bet arī maldināt. Tā, piemēram, arhīvos bijis norādīts, ka karavīrs kritis kaujas laukā, lai gan īstenībā viņš bijis sveiks un vesels un pēc kara nodzīvojis vēl vairākus gadu desmitus.

Līdzīgi bijis ar jau pieminēto ekshumāciju Blīdenes pagastā  – šie 66 karavīri teorētiski skaitījušies pārapbedīti Tušķu brāļos kapos, bet faktiski tas nebija noticis, un visus šos gadus viņu kauli gulējuši tur, kur tos apbedīja pēc kaujas: mežmalā blakus Guļauces mājām, kur reiz atradies hospitālis.

Katram sava motivācija

Ešmits uzsver – militārā arheoloģija ir diezgan specifiska nozare, kuras interesenti, lai gan nav daudzi, ir entuziastiski un gatavi nesavtīgi ziedot brīvo laiku un līdzekļus karavīru mirstīgo atlieku meklēšanā. Militārā arheoloģija, ko grūti nosaukt par hobiju vai vaļasprieku  – drīzāk tas ir dzīvesveids  –, apvieno dažādu profesiju un sociālo kārtu pārstāvjus: lauksaimniekus, uzņēmējus, režisorus, vēsturniekus, kā arī cilvēkus, kas meklē kara laikā zudušos radiniekus vai paši savulaik dienējuši armijā. 

Vaicāts, kas viņam licis pievērsties militārajai arheoloģijai, Ešmits smaidot saka, ka tā “vienkārši sanācis”; bērnībā daudz klausījies vectēva stāstīto par Sarkano armiju, kā arī lasījis grāmatas, kas raisījušas interesi par vēsturi un karu. 

“Militārā arheoloģija ir labs veids, kā pastāstīt sarežģīto Latvijas vēsturi dzīvi un saistoši, kā arī sausajai kritušo statistikai piešķirt vārdus, uzvārdus un dzīvesstāstus,” saka Ešmits, piebilstot, ka militārajiem arheologiem priekšā vēl daudz darba, lai “visus puikas nogādātu mājās”.

                     Blīdenes pagastā ekshumēto karavīru vārdi

1) Āboliņš Arvīds, Andreja dēls, dzimis 1910. gadā. Sieva: Āboliņš Elīna, Madonas apriņķis. Mārcienas pagasts, Lejnieki?;

2) Ančupāns Kazimirs, Staņislava dēls, dzimis 1923. gadā. Sieva: Ančupāns Eleonora, Rēzeknes apriņķis, Makašenu pagasts, Kaladančāni?

3) Avsjuks Jāzeps, Vikentija dēls, dzimis 1911. gadā. Sieva: Matilde Avsjuka Pētera meita, Rīga, Juglas iela 15 – 4.

4) Balodis Žanis, Antona dēls, dzimis 1925. gadā. Māte: Balodis Lavīze, Jelgavas apriņķis, Dobele, Skolas iela 17 – 3;

5) Baroviks Jakovs, Jegora dēls, dzimis 1914. gadā. Sieva: Barovika Melanija, Rīga, Pērnavas iela 1 – 30.

6) Beze (Veze?) Osvalds, Ivana dēls, 1924. gads. Tika iesaukts no Irkutskas apgabala, Usoļas apgabala, Teļmas ciema. Datu par radiem nav.

7) Blumbergs Oskars, Evalda dēls. Dzimis 1912. gadā. Sieva: Blumbergs Anna Nikolaja meita, Liepājas apriņķis, Rucavas pagasts, Aizmeķi.

8) Brancis Vilhelms, Ēvalda dēls, citu datu nav.

9) Drazde (Drazds?) Ivans, Staņislava dēls, dzimis 1926. gadā. Māte: Drazds? Jūlija, Franča meita, Rēzeknes apriņķis, Andrupenes pagasts, Laiziki? Laiziņi?.

10) Ducēns Felikss, Bernāta dēls, dzimis 1908. gadā. Tēvs: Ducēns Bernants, Augusta dēls. Ludzas apriņķis, Nautrēnu pagasts. Mājas - Mazuri.

11) Emsis Jānis, Eduarda dēls, dzimis 1917. gadā. Tēvs: Emsis Eduards, Andreja dēls. Valmieras apriņķis, Tūjas pagasts, Lapkalni.

12) Gailis Juris, Izidora dēls, dzimis 1909. gadā. Sieva: Gailis Veronika, Vincenta meita. Valkas apriņķis, Birzuļu? pagasts, Baloži.

13) Grauba Staņislavs, Augusta dēls. 1909. gads. Sieva: Grauba Jevgenija, Daugavpils apriņķis, Kapiņu? pagasts, Ratnīki.

14) Graumans (Graumanis?) Rūdolfs. Piederīgie: Grauman A? M?, Valmieras apriņķis, Ainažu pagasts.

15) Gribusts Osvalds, Avdeja dēls. Piederīgie: Gribusts Vladislavs, Rēzeknes apriņķis, Andrupenes pagasts, Krievu Virauda (Русская Выравда?).

16) Groznijs Ivans, Pētera dēls. Dzimis 1926. gadā. Tēvs: Groznijs Pēteris, Ivana dēls, Ludzas apriņkis, Nautrēnu pagasts, Žagatas?.

17) Jansons Klimets (Kliments?), Kazimira dēls, dz.1916., Piederīgie: Jansons Kunigunde?, Liepājas apriņķis, Nikraces? Nigrandes? pagasts, Lībieši?. Jansons, gājis bojā 1945. g. 9. martā, citu datu nav.

18) Kalniņš, Alfrēds Gusta dēls, dzimis 1908. gadā. Sieva: Kalniņš Emīlija Pētera meita, Valmieras apriņķis, Katvaru pagasts, Bērzlece?;

19) Kašs Vladislavs, Staņislava dēls, dzimis 1912. gadā. Sieva: Balodis Mar..? Abrenes apriņkis, Baltinavas pagasts, Eis?…;

20) Keris / Ķeris Arnolds, Jāņa dēls, dzimis 1919. gadā. Liepājas apriņkis, Virgas? pagasts, Mauri?;

21) Kopštals Ādolfs, Jāņa dēls, dzimis 1911. gadā. Sieva: Kopštals Jeļena? Broņislava meita, [Lietuva], Mažeiķu apriņķis, Židikovas pagasts, Silmincu?

22) Kozlovs Aleksejs, Ivana dēls, dzimis 1917. gadā. Piederīgie: Kozlovs Jegors, Rēzeknes apriņķis, Galēnu? pagasts, Nātras?;

23) Kozlovskis Ludvigs, Mārtiņa dēls, citu datu nav.

24) Kriviņš Julians, Osipa dēls, dzimis 1915. gadā. Māte: Kriviņš Otīlija, Jēkaba meita, Daugavpils apriņķis, Izvaltas pagasts, Birševski?;

25) Kupcāns Kliments, Vaneta? dēls, dzimis 1926. gadā. Māte: Kupcans Sofija, Kazimira meita, Rēzeknes apriņķis, Bērzgales pagasts, Punsānu? sēta.

26) Lazovskis Staņislavs, Jāņa dēls, 1913. gads. Tēvs: Lazovskis Jānis, Staņislava dēls, Rēzeknes apriņķis, Viļānu pagasts, Bakaši

27) Legzdiņš Ernests, Ernesta dēls, dzimis 1908., Sieva: Legzdiņš Zelma, Jāņa meita, Sloka, Krasta iela 27 – 3;

28) Lideskalnis? Arnolds, Pētera dēls, dzimis 1919. gadā. Tēvs: Lideskalns Pēteris; Madonas apriņķis, Jaungulbenes pagasts, Dreiņi?;

29) Ločmelis Broņislavs, Antona dēls, dzimis 1925. gadā. Tēvs: Ločmelis Antons, Jāņa dēls, Abrenes apriņķis, Baltinavas pagasts, Obeļevo.

30) Lukins Kārlis, Augusta dēls, dzimis 1916. gadā. Tēvs: Lūkins Augusts, Jura dēls, Valmieras apriņķis, Rozēnu? pagasts, Lazdiņi. 

31) Miglaus Vilis, Pētera dēls, dzimis 1913. gadā. Sieva: Miglaus Ksenija?, Valmieras apriņķis, Ainažu? pagasts.

32) Popovs Arvīds, Aleksandra dēls, dzimis 1926. gadā. Tēvs: Popovs Aleksandrs, Jelgavas apriņķis, Auce, Jelgavas iela 37 – 1.

33) Pugulis (Pučulis?) Pēteris, Pētera dēls, dzimis 1915. gadā. Sieva: Pugulis? Broņa, Cēsu apriņķis, Taurenes pagasts, Rimalijas?.

34) Ralle Rūdolfs, Ernesta dēls, 1915. gads. Sieva: Ralle Annal Ines..? meita, Rīga, Vīlandes iela 12 - 17.

35) Rapka Haris, Ernesta dēls. Citu datu nav.

36) Rezgariņš Viktors, Ludviga dēls, dzimis 1926. gadā. Māte: Rezgariņš Paulīne, Valkas apriņķis, Veclaicenes pagasts. 

37) Rozenbergs Pēteris, Pētera dēls. Dzimis 1925. gadā. Tēvs: Rozenbergs Pēteris, Cēsu apriņķis, Vecpiebalgas pagasts, Jaunkalniņi.

38) Smeiže Antons, Vikentija dēls, dzimis 1923. gadā. Tēvs: Smeiže Vikentijs, Josifa dēls, Daugavpils, Robežu iela 1.

39) Sniķis Arvīds, Žaņa dēls, dzimis 1912. gadā. Sieva: Sniķis Sofija, Jēkabpils apriņķis, Zalves pagasts.

40) Skobovičs Leonīds, Ivana (Jāņa?) dēls, dzimis 1926. gadā. Piederīgie: Skobovičs G?, Rīga, Sarkandaugava, Duntes iela 14/16 – 8.

41) Skuruls Staņislavs, Konstantina dēls, dzimis 1925. gadā. Tēvs: Skuruls Konstantins, Antona dēls. Varakļānu pagasts, Cekuļi.

42) Sluckis / Sluckijs? Matvejs, Vladislava dēls. 1913. gads. Tēvs: Sluckijs Vladislavs, Daugavpils apriņķis, Viļānu pagasts, Prieži.

43) Stenders Žanis, Indriķa dēls, dzimis 1924. gadā. Māte: Rozenšas? Rozentas? Līna, Liepājas apriņķis, Nīgrandes? pagasts, Krutaiņi? (Jurdmuiža?).

44) Strazde / Strazds Vladislavs, Dementija dēls, dzimis 1923. gadā. Sieva: Strazds Emīlija, Jāņa meita, Rēzeknes apriņķis, Viļānu pagasts, Rikovski.

45) Stučka / Stačka Antons, Urzulas dēls. Dzimis 1903. gadā. Sieva: Milda Stačka, Jēkaba meita, Madona, Sarkanās armijas iela 16/18.

46) Šimanis Ernests, Jāņa dēls, dzimis 1917. gadā. Māte: Šimanis Luize, Jelgavas apriņķis, Auce, Amatnieku iela 6.

47) Šķesters Staņislavs, Pētera dēls, dzimis 1908. gadā. Sieva: Škesters Antonija, Eduarda meita, Rēzeknes apriņķis, Makašēnu pagasts, Čakši.

48) Švarcs Voldemārs, Jēkaba dēls, dzimis 1918. gads. Sieva: Švarcs Emīlija, Viktora meita, Rīgas apriņķis Katlakalna? pagasts, Buliņi? Tulpes?/

49) Tabors Pāvels, Alekseja dēls, dzimis, 1926. Tēvs: Tabors Aleksejs, Aleksandra dēls, Abrenes apriņķis, Baltinavas pagasts;

50) Timbra Elmārs, Miķeļa (Mihaila?) dēls. Sieva: Timbra Marta, Jāņa meita, Liepājas apriņķis, Aizvīķu pagasts, Lejas Leize?.

51) Ulass Ivans, Igora dēls, dzimis 1912. gadā. Sieva: Ulass Melanija, Jelgavas apriņķis, Lielauces pagasts, Jaungeriņi? Jaunseriņi?

52) Upisjurs? / Upesjuris? Alberts, Antona dēls, dzimis 1920. gadā. Piederīgie: Jēkabpils apriņķis, Mazzalves pagasts, Upesjuri.

53) Urtāns Aleksandrs, Matveja dēls, dzimis 1912. gadā. Sieva: Urtāne Marija, Rīga, Lielā Nometņu iela 21 -12.

54) Veizitis O.L., citu datu nav.

55) Vīķis K.J (Ja.), citu datu nav.

56) Začests Matvejs, Anufrija dēls, dzimis 1926. gadā. Piederīgie: Začests Brigita, Abrenes apriņķis, Baltinavas pagasts, Kazukalns.

57) Zemsarājs Fricis, Kārļa dēls, dzimis 1916. gadā. Māte: Zemsarājs Marija, Teodora meita, Krasnojarskas novads,, Ширицкий? р-н, ст. Шос, совхоз №1

58) Žuriņš Jānis, Mārtiņa dēls, dzimis 1913. gadā. Tēvs: Žuriņš Mārtiņš, Pētera dēls. Rīgas apriņķis, Bīriņu? pagasts, Jausmas?.

Jau ir atradušies tiešie radi šiem karavīriem: Žūriņš, Rezgoriņš, Groznijs, Kriviņš, Kašs, Vīķis, Lūkins, Ralle, Ducēns, Jansons Kliments, Šķesters, Stenders, Timbra, Graumans, Upesjuris, Popovs, Avsjuks. 

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu