Kā pasaules demokrātijas citadele atbalsta genocīda veikšanu (43)

Kāpēc ASV pārdod tik daudz ieroču Saūda Arābijai?

Principā atbilde uz šo jautājumu slēpjas daudzos iemeslos. Pirmkārt, jāņem vērā sistēmiskie faktori. Saūda Arābija ir gan viena no Tuvo Austrumu reģiona smagsvariem, gan arī stingrs ASV sabiedrotais ar spēju ietekmēt notikumus apkārtējās valstīs.

Tāpat tā ir valsts ar vienām no lielākajām naftas rezervēm pasaulē un spēju ar naftas ieguves apjoma kāpinājumiem un samazinājumiem būtiski ietekmēt globālās naftas cenas.

Savukārt, par cenām runājot, to stabilitāte ir nepieciešama ASV politiķiem, lai izvairītos no vēlētāju dusmām par augstiem izdevumiem uzpildei. Tāpat augstas naftas cenas var potenciāli būt spēcīgs instruments, kā ietekmēt Ķīnas augošās ambīcijas. Tas tāpēc, ka minētā valsts ir ļoti atkarīga no šo resursu importa.

Par Ķīnas ietekmēšanu runājot, Saūda Arābija arī atrodas Arābijas pussalā, kura veido ģeogrāfiskus vārtus starp Rietumiem un Austrumiem. Līdz ar to, ja ASV potenciāli kaut kad vēlētos uzlikt Ķīnai caur ūdensceļiem piegādātas naftas embargo, tad būtu nepieciešama Saūda Arābijas palīdzība.

Šo Saūda Arābijas jau tā salīdzinoši svarīgo sistēmisko lomu ir vēl vairāk paspilgtinājis arī Donalds Tramps un viņa administrācijas plāni Tuvo Austrumu reģionam. To ietvaros Baltā nama saimnieks vēlas, lai Irāna tiktu maksimāli izolēta un tās salīdzinoši agresīvā ārpolitika no šīs izolēšanas tiktu maksimāli mainīta. Saūda Arābija kā reģiona lielvalsts šajos plānos ir diezgan nozīmīga figūra. Turklāt Saūda Arābijas palīdzība ir nepieciešama arī saistībā ar Trampa iecerēto «Gadsimta darījumu» Izraēlas un Palestīnas konflikta noregulēšanai. Tā ietvaros viņš cer, ka Saūda Arābijas karaļnams un citas Persijas līča valstis sniegs finansiālo palīdzību Palestīnas un apkārtējo valstu attīstībai, kā arī izdarīs pietiekamu spiedienu uz pašreizējo Palestīnas valdību, lai tā pieņemtu Izraēlas virskundzību.

Saprotams, ka šeit arī varam runāt par ekonomiskajiem apsvērumiem, jo ASV no ieroču tirgošanas arī pelna.

Tāpat biznesa jautājumos tādā lielvalstī kā ASV liela loma ir arī lobijam.

Ieroču pārdošana šajā ziņā nav izņēmums. Pamatojoties uz Vašingtonā bāzētās bezpeļņas organizācijas «Responsīvās politikas centrs» (CRP) datiem, 2018. gadā četras lielas ASV militārās kompānijas - «Boeing», «Lockheed Martin», «General Dynamics» un «Raytheon» lobēšanas nolūkiem bija iztērējušas milzīgas naudas summas. «Boeing» gadījumā mēs runājam par 15 miljoniem ASV dolāru, «Lockheed Martin» gadījumā par 13,2 miljoniem ASV dolāru, «General Dynamics» gadījumā par 11,9 miljoniem ASV dolāru, bet Raytheon gadījumā par 4,4 miljoniem ASV dolāru. Lai gan tā var šķist liela nauda, tomēr atdeve šos izdevumus ievērojami atsver. ASV bāzētā domnīca «Starptautiskās politikas centrs» (Centre for International Policy) savā 2018. gada ziņojumā norādīja, ka Saūda Arābijai tajā gadā kopumā tika pārdoti ieroči 4,5 miljardu ASV dolāru vērtībā. 2017. gadā šis skaitlis sasniedza pat 17.9 miljardus ASV dolāru. 

Kāpēc ieroču pārdošana Saūda Arābijai tiek kritizēta?

Saūda Arābija reģionā nekad nav izcēlusies ar lielu cieņu pret cilvēktiesībām, taču kopš 2015. gada Jemenas invāzijas sākšanas tā šajā sfērā ir nonākusi īpašā starmešu gaismā. Lai realizētu savu galveno kara mērķi – noturētu pie varas tai draudzīgo Abdarbuha Mansūra Hadi valdību un sakautu Irānas atbalstītos huti nemierniekus, Saūda Arābija un tās vadītā valstu koalīcija ir rīkojusies ļoti nežēlīgi. Piemēram,

regulāri pienāk ziņas, ka tiek bombardēta ikdienas dzīvei nepieciešamā infrastruktūra – tirdzniecības vietas, slimnīcas, skolas.

Ir tikušas sabombardētas arī bēru ceremonijas un pat skolēnu pilni autobusi, vēsta Human Rights Watch.

Saūda Arābija arī ilgstoši ir bijusi kritizēta par tās piemēroto blokādi Jemenas Rietumiem. No vienas puses, šāds solis ir loģisks, jo Rijāda vēlas novērst Irānas iespēju piegādāt ieročus tās atbalstītajiem huti nemierniekiem, taču, no otras puses, tas neļauj Jemenai piekļūt starptautiskās sabiedrības sniegtajai humānajai palīdzībai. Šāda politika ir pasliktinājusi jau tā slikto civiliedzīvotāju stāvokli pilsoņu kara ietvaros. Piemēram, aptuveni 53% no Jemenas iedzīvotājiem (15,9 miljoni) ir apdraudēta piekļuve ēdienam, vēsta integrētā ēdiena drošības klasifikatora mājaslapā sniegtā informācija, uz kuru atsaucas arī Human Rights Watch.

Šādā kontekstā daudzi eksperti un lēmumu pieņēmēji Rietumvalstīs ir uzsvēruši, ka Saūda Arābija izmanto ASV piegādāto militāro tehniku un ieročus, lai pastrādātu kara noziegumus, kurus atsevišķi eksperti ir nodēvējuši pat par genocīdu.  

Jāņem vērā, ka Saūda Arābija savus bruņotos spēkus ir ievērojami balstījusi tieši uz ASV  un citu Rietumeiropas valstu sniegto militāro piedāvājumu. Piemēram, lauvas tiesu tās bombardēšanā iesaistīto gaisa spēku veido amerikāņu F-15 lidmašīnas, kuras izmanto ASV ražotas bumbas.

Trampa administrācija gan ir uzsvērusi, ka Saūda Arābija ir spējīga nošķirt civilos mērķus no militārajiem un tīšām civiliedzīvotājus nebombardē. Tomēr viņa kritiķi tam nepiekrīt un uzsver, ka katrs pārdotais ierocis potenciāli var tikt izmantots Jemenas iznīcināšanai. 

To visu salīdzinoši labi ilustrē skolēnu autobusa bombardēšanas lieta 2018. gadā. Tās ietvaros CNN un pētniecisko žurnālistu komanda Bellingcat ir stingri pieļāvusi, ka militārais uzbrukums tika veikts ar ASV pārdotu un Lockheed Martin izgatavotu bumbu. Par to liecina uzraksts uz vienas no bumbas atlūzām. Tomēr Bellingcat norāda, ka pilnībā pierādīt to nav iespējams, jo atlūzas netika fotografētas  bombardēšanas vietā un kāds šo atlūzu varēja pielikt kopējai kaudzītei pēc tam.

Visbeidzot, nedrīkstam aizmirst arī jau bēdīgi slaveno Džamala Hašogi lietu. Lai gan Saūda Arābija uzsver, ka žurnālists tika nogalināts kļūdas dēļ un tās valdība viņa nāvi vēlējusies nav, tomēr daudzi eksperti un pierādījumi norāda uz to, ka pašreizējais Saūda Arābijas kroņprincis Muhameds bin Salmans par mēģinājumiem viņu nogādāt atpakaļ uz Rijādu ir vismaz zinājis.

Lai kāda būtu patiesība, daudzi ASV kongresā pauž pamatotu kritiku par ASV ciešajām saiknēm ar Saūda Arābijas karaļnamu un uzsver, ka Hašogi nogalināšana ir vēl viens pierādījums tam, ka Vašingtonai tik ļoti draudzēties ar šo tuksneša karaļvalsti nevajadzētu.

Vai ASV ieroču pārdošana Saūda Arābijai varētu beigties?

Lai cik tas būtu nežēlīgi un ciniski, tomēr ir tiešām maz ticams, ka ASV jebkad varētu izvēlēties beigt ar šo valsti draudzēties un līdz ar to – beigt piegādāt ieročus. Pat ja ASV prezidents Donalds Tramps netiks pārvēlēts un viņa vietā nāks kāds demokrāts, kurš cilvēktiesību pārkāpumus vērtēs daudz augstāk par Realpolitik, mēs tik un tā labākajā gadījumā varam sagaidīt tikai pārdoto ieroču apjoma samazinājumu un asāku nosodošu retoriku. Saūda Arābija tomēr Amerikas Savienotajām Valstīm ir pārāk svarīgs sabiedrotais jau augstāk minēto sistēmisko faktoru dēļ.

Tāpat ieroču pārdošana ir neatņemama ASV un Saūda Arābijas attiecību sastāvdaļa pašos pamatos.

Lieta tāda, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Saūda Arābija ir tik ļoti ieinteresēta nopirkt visjaunāko bruņojumu, ir vēlēšanās aizsargāt valdošo karaļnamu gan no iekšējiem, gan arī ārējiem draudiem. Savukārt Tuvo Austrumu reģionā šādu draudu ir ne mazums. Ja ASV tai nepiegādātu ieročus, tad Saūda Arābija vienkārši sāktu potenciāli meklēt citus starptautiskos sabiedrotos. Savukārt to politiķi Vašingtonā nevēlas.

Jau minēju, ka ASV no savas puses vēlas šos ieročus pārdot, lai nopelnītu, taču šeit ir īpaši jāuzsver, ka ieroči ir arī būtisks veids, ar kuru palīdzību atsvērt iespējamos izdevumus, kuri Vašingtonai varētu rasties no Saūda Arābijas naftas iepirkšanas. Tuvo Austrumu starptautisko attiecību pētniecībā tiek daudz runāts par tā saucamo «petrodolāru pārstrādi». Šī procesa ietvaros tā nauda, kuru ASV iztērē par naftu, nonāk atpakaļ valsts ekonomikā caur Saūda Arābijas investīcijām vai ieroču tirdzniecībai līdzīgiem ieroču darījumiem. Daudzi analītiķi gan ir norādījuši, ka šī «petrodolāru pārstrāde» varētu nākotnē samazināties, jo ASV paliek ar naftas resursiem arvien pašpietiekamāka.

Līdz ar to, kā vienmēr, varam secināt, ka diemžēl lielvalstu politikas ietvaros cilvēku likteņi tiek nobīdīti otrajā plānā. Visu izšķir vara un nauda, par kuru regulāri notiek rīvēšanās. Atliek tik cerēt, ka ASV un Saūda Arābijā parādīsies politiķi, kuri vēlēsies vismaz iespēju robežās saprast, ka katra cilvēka dzīvība ir vērtība un ne vienmēr tos var iekļaut ziņojumu cipariņos.