Igaunijas premjers pauž uzticību policijas priekšniekam, kuru grib atlaist EKRE līderi

"2018.gada maijā manis vadītā valdība apstiprināja Elmaru Vaheru Policijas un robežapsardzes pārvaldes ģenerāldirektora amatā uz jaunu amata termiņu. Tolaik es teicu plašsaziņas līdzekļiem, ka uzticos Vaheram kā ģenerāldirektoram un nemeklēšu jaunu policijas priekšnieku. Šie mani vārdi ir spēkā arī šodien," ceturtdienas vakarā sociālajos tīklos ierakstīja Ratass.

Viņš uzsvēra, ka Policijas un robežapsardzes pārvalde ir paraugorganizācija, kas ik dienu sniedz ieguldījumu, lai ikviens varētu dzīvot drošā vidē.

"Šis darbs ietver reaģēšanu uz notikumiem, riskējot ar savu dzīvību un labklājību, kā arī noziegumu novēršanu. Policijas un robežapsardzes pārvaldes amatpersonu un darbinieku labais darbs ir nepārprotami atspoguļots mūsu tautas attieksmē, jo sabiedrības uzticība šai organizācijai ir tuvu 90 procentiem," norādīja Ratass.

"Neuzticēšanās šādas institūcijas vadītājam ir jābūt balstītai uz nepārprotamiem un būtiskiem iemesliem, un tādi līdz šim nav publiskoti," piebilda Igaunijas premjers.

Finanšu ministrs Martins Helme, kurš pašlaik ir iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs, ceturtdienas vakarā atzina, ka pieļāvis kļūdu, pieprasot Vahera atkāpšanos.

"Protams, uz radušās vispārējās politiskās ažiotāžas fona man jāatzīst, ka es pieļāvu kļūdu, iejaucoties tik ātri un enerģiski cita ministra darbības jomā. Es biju pārrunājis šo jautājumu ar savu partijas biedru iekšlietu ministru, bet ne ar premjerministru. Man jāatzīst, ka nerīkojos pareizi. Es saprotu, kāpēc Jiri ir neapmierināts un atvainojos viņam. Jāmācās tomēr visu mūžu," sociālajos tīklos ierakstīja Martins Helme, kurš ir EKRE priekšsēdētāja vietnieks. Viņa tēvs iekšlietu ministrs Marts Helme ir EKRE priekšsēdētājs.

Jau vēstīts, ka ceturtdien kļuva zināms, ka iekšlietu ministrs Marts Helme nolēmis no piektdienas apturēt darba attiecības ar Policijas un robežsardzes pārvaldes ģenerāldirektoru Elmaru Vaheru un ierosinājis pret viņu disciplinārlietu, apsūdzot Vaheru melos par iespējamu darbinieku atlaišanu valdības pieprasīto taupības pasākumu dēļ.

"Kā saprotu, Elmars Vahers melojis [Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR vakara ziņu programmai] "Aktuālā kamera", ka masveida atlaišana būs nenovēršama. Nebūs nedz atlaišanu, nedz algu samazināšanas - gluži otrādi, valdība šodien nolēma atvēlēt vairākus miljonus eiro policijas iecirkņu un robežsardzes posteņu renovācijai," izteicās ministrs.

Trešdien Policijas un robežsardzes pārvalde savā iekšējās saziņas tīklā informēja darbiniekus, ka tās budžets var tikt samazināts par sešiem miljoniem eiro un tādēļ nāktos samazināt aptuveni 150 štata vietas, bet faktiski šī samazināšana skartu apmēram simts cilvēkus.

Kā bija skaidrots pārvaldes darbiniekiem izsūtītajā paziņojumā, ministrijām izvirzīts uzdevums samazināt savus izdevumus par 3% un ministriju pakļautības iestādēm augusta vidū jāiesniedz priekšlikumi, kā to panākt.

Vahers bija norādījis, ka nodrošināt vajadzīgo līdzekļu ietaupījumu bez darba vietu skaita samazināšanas nav iespējams. "Pirmais solis ir atcelt vai vismaz atlikt pēc iespējas vairāk investīciju, bet ar to nepietiks," viņš izteicās trešdien.

Šonedēļ laikraksts "Postimees" arī vēstīja, ka Iekšlietu ministrija gatavojas veidot bruņotu iekšējās aizsardzības rezerves vienību, kas sastāvētu no brīvprātīgajiem un varētu nākt palīgā policijai vai robežsargiem iespējamo nekārtību gadījumā, ja palīdzēt tobrīd nevarētu karavīri vai zemessargi, un šādas vienības izveidei četru gadu laikā būtu vajadzīgi 20 miljoni eiro.

Finanšu ministrs Martins Helme, kas šonedēļ aizvieto arī iekšlietu ministru, trešdienas vakarā paziņoja, ka nekādas atlaišanas nav paredzētas un Iekšlietu ministrija kritusi par upuri viltus ziņām medijos. Pēc viņa sacītā, visas ministrijas pavasarī brīdinātas, ka tām jāatrod iespējas ietaupīt līdzekļus, bet vienlaikus skaidri uzsvērts, ka darīt to uz cilvēku rēķina būtu pati pēdējā izvēle, līdz ar to nav paredzama arī nekāda algu samazināšana.

Martins Helme arī nosauca par absurdiem pieņēmumus, ka iekšējās rezerves vienība tiek veidota uz policistu vai vai robežsargu algu rēķina, uzsverot, ka tā būs pilnīgi atsevišķa struktūra ar savu budžetu.

Vahers ceturtdien paziņoja, ka par lēmumu apturēt darba attiecības ar viņu vispirms uzzinājis no preses un ka šādam lēmumam nav juridiska pamata, tādēļ viņš piektdien plāno turpināt darbu. Policijas un robežsardzes pārvaldes priekšnieks pastāstīja, ka ceturtdien viņam bijusi īsa tikšanās ar Martinu Helmi, kuras laikā viņam piedāvāts parakstīt jau sagatavotu atkāpšanās rakstu, bet viņš atteicies to darīt. Kā norādījis Vahers, viņu iecēlusi amatā Igaunijas Republikas valdība, un valdība arī ir tiesīga viņu atlaist.

Savukārt finanšu ministrs sacīja, ka Vahers "nav ticis galā ar uzdevumu ietaupīt, neaizskarot algu fondu, un tagad izmanto savus padotos kā dzīvu vairogu budžeta sarunās, kas patiesībā pat nav sarunas, bet šantāža".

Premjerministrs Ratass ceturtdien paziņoja, ka viņa valdība nav pieņēmusi nekādus lēmumus par Policijas un robežsardzes pārvaldes vai kādas citas valsts iestādes darbinieku skaita samazināšanu.

"Pavasarī, apspriežot budžeta stratēģiju, valdība nolēma, ka iekšējās drošības un medicīnas jomā štatu samazināšanas nebūs, (..) lai gan taupīt nāksies," viņš norādīja, piebilzdams, ka taupības programmu valdība apspriedīs septembrī, kad sāksies nākamā gada budžeta apspriešana.

Policijas un robežsardzes pārvaldes šā gada budžetā ir 220 miljoni eiro, no kuriem 130 miljoni paredzēti personāla vajadzībām.