Plaši pazīstamo gleznu "Pasaulīgo baudu dārzs" mākslinieks Hieronīms Boss radīja kaut kad starp 1490. un 1510. gadu. Veidots no trīs paneļiem, gandrīz četrus metrus garais triptihs ir ārkārtīgi detalizēti uzgleznots. Sirreālo ainu iespējamā nozīme pētnieku prātus aizņem jau gadsimtiem ilgi.
Putnu briesmonis un ar nazi bruņotas ausis: izpēti dīvainās Bosa gleznas detaļas (3)
Kreisajā gleznas panelī, ko dažreiz dēvē par “Ādama un Ievas satikšanos”, atainota aina no Ēdenes dārza, kad Dievs pie Ādama aizved Ievu. Tiesa, lai arī ainas saknes iesniedzas Bībelē, tomēr Boss to ir veidojis savā manierē, proti, paradīzē iekļaujot dīvainus nezvērus vai Ādama sejā iedvešot teju saldkaislu skatienu. Rietumu mākslas vēsturē nekas līdzīgs nav sastopams.
Vidējā panelī, kas ir lielākais panelis no trim, šķiet, turpinās pirmajā panelī attēlotā ainava (triptihu, visticamāk, bija domāts “lasīt” no kreisās uz labo pusi). Arī ainavas detaļas visos trīs paneļos zināmā mērā sasaucas viena ar otru, lai gan vidējais panelis ir gleznots citādākā tonī.
FOTO: HIERONĪMA BOSA TRIPTIHS "PASAULĪGO BAUDU DĀRZS"
Vidējā panelī attēlotā aina ir visai neprātīga un trakulīga, proti, tajā atainoti kaili cilvēki, pārspīlēta lieluma dzīvnieki, augi un milzu augļi – maģiskā un reālistiskā sajaukums. Lai arī attēlotajam ir erotisks piesitiens, tomēr cauri tam visam vīd tāda kā nevainība un šķīstība.
Kā saka Bosa pētnieks Vilhelms Fraingers, šie erotiskie elementi ir ļoti neviennozīmīgi un apvieno sevī gan šķīstību, gan netiklību.
Labajā panelī acīmredzami ir attēlota elle, kas Bosam ir visai iemīļots temats. Ainava ir ļoti dīvaina un murgaina: nazi turošas milzu ausis, putnu briesmonis, kas rij cilvēku, cūka ar mūķenes galvassegu, ar dibenu stabulējošs vīrs un citas visai sirreālas būtnes.
Aizverot kreiso un labo paneli, acīm atklājas, visticamāk, pasaules radīšanas aina. Labajā kreisajā stūrī redzama sīka Dieva figūra, bet virs viņa iegravēts citāts no 33. psalma: Ipse dixit, et facta sunt: ipse mandāvit, et creāta sunt; - Jo Viņš runāja, un tā notika, Viņš pavēlēja, un viss radās.
500. gadadienai kopš Bosa nāves par godu, arhīvs “Public Domain Review” piedāvā digitālā veidā izpētīt mākslinieka slavenāko darbu.