Svelme, slāpes, pārgurums un vēstures grandiozums: mūsu piedzīvojumi Jordānijas Petrā (3)

Kur tā atrodas?

Tuvākā lielā apdzīvotā vieta Petras tuvumā ir Maānas pilsēta. Tur tūristi var pārnakšņot. AirBnB un citas naktsmītņu rezervēšanas platformas piedāvā naktsmītnes arī tuksnesī. Tādā gadījumā jūs Petrai piekļūsiet vēl tuvāk, taču noteikti pārliecinieties, vai jūsu naktsguļas vietā ir kondicionieris vai kāda cita dzesēšanas sistēma. Mūsu gadījumā bija tikai  ventilatori, un tie 40 grādu temperatūrā īsti neglāba.

Kā nokļūt?

Petras apskati ieteiktu sākt agri, jo dienas laikā tūristu tur mēdz būt patiešām daudz un arī visu apskates objektu izstaigāšana paņem daudz laika. Tāpat es neieteiktu Petras apskati sākt no galvenās ieejas, kura ir speciāli uzbūvēta kā tūristu pirmais pieturas punkts. Mūsu AirBnB īpašnieks ieteica pie stāvvietas Petras tuvumā noīrēt transportlīdzekli ar šoferi, kurš pieved apskates objektam no aizmugures puses. Ja izvēlaties mērot šo ceļu, tad vismaz Petras apskata sākuma fāzē izvairāties no uzmācīgiem pārdevējiem un pakalpojumu tirgotājiem, kā arī varat jau praktiski uzreiz ieraudzīt vienu no Petras iespaidīgajām būvēm – svētnīcu.

Cik maksā?

Neatceros tagad, cik precīzi samaksājām par šoferi un mašīnu, taču tie bija aptuveni 50-80 dināri uz septiņiem cilvēkiem. Tas ir aptuveni 70-100 eiro. Par ieejas biļeti mums nebija jāmaksā, jo jau laicīgi bijām iegādājušies tā saucamo Jordan Pass par 90 EUR. Tās cenā bija iekļauta gan vīza, gan Petras apmeklējums uz divām dienām, gan arī iespēja aplūkot citus ievērojamus Jordānijas apskates objektus. Citas izmaksas ir atkarīgas no tā, vai vēlaties kaut ko nopirkt pie vietējiem tirgotājiem. Vērsīšu gan uzreiz uzmanību uz to, ka cenas Petrā ir vismaz 3x lielākas nekā citur. Tāpat šeit ir salīdzinoši mazas iespējas kaulēties - lielā tūristu pūļa dēļ. Vietējie vienkārši zina: ja viņu preci/pakalpojumu nenopirksiet jūs, tad to izdarīs kāds cits.

Mūsu pieredze

Uz Petru devāmies ļoti agri. Jau 4:00 no rīta bijām nomodā un ar mūsu nomāto mašīnu aizbraucām uz nākamā auto īrēšanas vietu. Mūs iesēdināja līdzīgā Toyota džipā, ar kādu braucām Wadi Rum tuksnesī. Jau atkal sēdējām kravas nodalījumā un centāmies turēties, lai kratīšanās pa tuksnesīgā apvidus akmeņiem mūs neizsviestu no mašīnas.

Pēc brīža mūs pieveda pie lielām kāpnēm un teica, ka laiks nu likt lietā kājas. Sākām pacietīgi kāpt klinšu korē. Atzīšu, ka kāpiens bija interesants un pa ceļam redzējām arī dažādus dzīvniekus (piemēram, kalnu kazas). Pēc kārtīgas izkustēšanās beidzot sasniedzām mūsu pirmo galamērķi – jau minēto svētnīcu. Es kā vēstures un Tuvo Austrumu entuziasts biju stāvā sajūsmā. Ar bijību vēroju klintī iecirsto majestātiskumu un domāju par to, cik  apbrīnojamas bijušas antīkās civilizācijas kaut vai tikai ar savām spējām pārvietot ārkārtīgi smagus objektus.

Pēc svētnīcas apskates devāmies tālāk, un tagad pēc kāpiena sekoja patīkams ceļš no kalna lejup. Pa ceļam redzējām daudzus tūristus, kuri bija izvēlējušies Petrai piekļūt no galvenās puses un tagad pacietīgi mēģināja nokļūt līdz tai pašai vietai, kur iepriekš bijām bijuši mēs. Šeit arī ieraudzījām pirmās tirgotāju nojumes ar visdažādākajiem suvenīriem un mantām. Mans draugs neizturēja un beigās iztērēja pat 100 EUR.

Pēc neilga ceļa lejup nonācām Petras centrālajā laukumā, no kura bija iespējams piekļūt visiem pārējiem pilsētas apskates objektiem. Tomēr ap šo brīdi bija jau plkst. 12, un Jordānijā ap plkst. 12 – 13 valda vislielākais karstums. Bijām izvēlējušies Petras apskatīšanai pat īpaši ellīgu dienu, jo bijām spiesti cīnīties ar 40 – 45 grādu karstumu. Turklāt ar salīdzinoši lielu fizisku slodzi (kāpšanu augstu kalnā) un minimālām iespējām patverties ēnā. Sākām saprast, ka ūdens krājumi, kurus bijām paņēmuši līdzi no mašīnas, sāk strauji izsīkt. Negribējām Petrā pārmaksāt, tāpēc nolēmām ūdeni taupīt. Tomēr ekonomija nepalīdzēja tikt galā ar ļoti nozīmīgo problēmu – slāpēm. Tāpat arvien vairāk sāku izjust, ka organisms vienkārši sāk pārkarst un enerģijas soļošanai paliek arvien mazāk.

Taču mans vēstures entuziasta gars mani bīdīja uz priekšu un, pārvarot sevi, apskatīju gan Petras amfiteātri, gan baznīcas drupas, kurās bija manāmas bizantiešu arhitektūras pēdas, gan romiešu stila kolonnas un daudzas citas vietas. Pēc to izstaigāšanas nolēmām nedaudz pasēdēt un iedzert kādu suliņu un ūdeni (beigās tomēr nolēmām, ka veselība dārgāka par naudu). Pēc atpūtas draugs gribēja veikt vēl aptuveni 800 pakāpienu kāpienu citā kalnā,  kurā atrodas seno civilizāciju izmantota upurvieta. Saprotams, ka nolēmu šim izaicinājumam pievienoties, taču pie aptuveni četrsimtā pakāpiena sajutu, ka galva sāk reibt un metas melns gar acīm. Tālāk iet vairs nespēju un griezos atpakaļ. Aizgāju jau atkal pasēdēt vietējā kafejnīcā.

Atelsies devos pavērot slavenāko Petras celtni – dārgumu glabātavu. Tā bija līdzīga jau iepriekš apskatītajai svētnīcai, taču nedaudz dzeltenāka. To izstaigājuši, nolēmām doties atpakaļ uz noīrēto mašīnu. Gājām cauri skaistajai klinšu ielejai, kura nošķir Petru no apkārtējās pasaules kā savdabīgi vārti. Soļojām ilgi, un saule tikmēr turpināja cepināt. Šajā brīdī ar draugiem sākām runāt par reliģijām, kuras ir radušās Tuvajos Austrumos, un jokojām, ka šādā karstumā prāta dzīlēs patiesi var rasties visinteresantākās idejas.

Pa ceļam arī redzējām daudzus zirgus un ēzeļus, kuri vadāja tūristus. Šie dzīvnieki izskatījās briesmīgi, un tā vien šķita, ka neviens par tiem nerūpējas. Tāpēc silts ieteikums dzīvnieku tiesību aizstāvjiem neizmantot vietējo piedāvātos dzīvā transporta pakalpojumus. Braucot ratos vai jājot, jūs tikai atbalstāt nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem Petras tuvumā. Papildus tam kafejnīcā arī redzējām, ka viesmīlis pamatīgi iesper sunim. Jārēķinās, ka Tuvajos Austrumos izpratne par dzīvnieku labsajūtu vēl arvien nav Rietumu pasaules līmenī.

Secinājumi pēc Petras apskates? Jordānijas arhitektūra ir ārkārtīgi skaista un var piedāvāt ļoti daudz gan vēstures interesentiem, gan arī vienkārši cilvēkiem, kuri vēlas redzēt ko estētisku. Tomēr vēlams rūpīgi izvērtēt savas fiziskās spējas un arī izvēlēties apskatei dienu, kura nav tik karsta. Tāpat nepieciešams obligāti nodrošināties ar lielu daudzumu dzeramā ūdens. Ir ārkārtīgi nepatīkami, ja tas draud beigties un par zvēra naudu jāpērk no vietējiem. Kopumā Petru patiesi ieteiktu redzēt katram Jordānijas apceļotājam. Tā tomēr ir šīs valsts ikona un var sniegt ļoti daudz ko.

Lai uzzinātu par mūsu piedzīvojumiem Jordānijas galvaspilsētā Ammānā, lasi portālu TVNET jau nākamsvētdien.