23. augustā apritēs 30 gadi, kopš, demonstrējot vienotību un alkas pēc brīvības, divi miljoni cilvēku sadevās rokās un uz 15 minūtēm izveidoja 600 kilometru garu dzīvo ķēdi, kas savienoja visas trīs Baltijas valstu galvaspilsētas – Viļņu, Rīgu un Tallinu. Atzīmējot apaļo iespaidīgās akcijas jubileju, īsumā atgadināsim fundamentālo informāciju par Baltijas valstīm tik nozīmīgo brīdi.
Kāds bija Baltijas ceļa iemesls?
1940. gadā Padomju Savienība, iepriekš vienojoties ar nacistisko Vāciju par Eiropas sadali, okupēja Baltijas valstis. Vienošanās jeb Molotova—Ribentropa pakts tika parakstīts 1939. gada 23. augustā Maskavā un bija pilnīgi slepens.
20. gadsimta 80. gadu beigās Molotova-Ribentropa pakta sekas Baltijas valstīs joprojām bija smagi jūtamas, tomēr PSRS joprojām noliedza pakta eksistenci, apgalvojot, ka Baltijas valstis Padomju Savienībā iestājās brīvprātīgi.
1989. gada 23. augustā, piecdesmitajā pakta parakstīšanas gadadienā, visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāji pieprasīja atzīt Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas faktu un nekavējoties atjaunot Baltijas valstu neatkarību.
Kā norisinājās Baltijas ceļš?
Pēc ziņu aģentūras “Reuters” sniegtajiem datiem, 1989. gada 23. augusta akcija kopumā pulcēja 700 tūkstošus cilvēku Igaunijā, 500 tūkstošus cilvēku Latvijā un 1 miljonu cilvēku Lietuvā. Savukārt PSRS oficiālā informācija, ko sniedza ziņu aģentūra “TASS”, ir tāda, ka akcija pulcēja 300 tūkstošus cilvēku Igaunijā un 500 tūkstošus cilvēku Lietuvā. Savukārt par Latviju informācija netika publicēta. Konkrētus skaitļus ir grūti aplēst atšķirīgu informācijas avotu dēļ.
Baltijas ceļa solidaritātes demonstrācijas akcijas tai laikā norisinājās arī Berlīnē, Ļeņingradā, Maskavā, Melburnā, Stokholmā, Tbilisi, Toronto un daudzviet citur pasaulē.