Ekspedīcijā devušies LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes ģeologi un pētnieki Dr. ģeol. Kristaps Lamsters, Dr. ģeol. Jānis Karušs un doktorants Pēteris Džeriņs. Kopā ar LU pārstāvjiem ekspedīcijā devies arī zinātniskā institūta “BIOR” pētnieks Ingus Pērkons. Pētnieki, gan mainīgā sastāvā, Ziemeļus pēta jau sesto reizi. Līdz šim īstenotas ekspedīcijas Grenlandē, Antarktikā, un vairākas arī Islandē. „Mēs dodamies turp, kur varam iegūt jaunu informāciju par Zemi. Tā mums sanāk jau trešā vasara, kur tas klimats nav tik vasarīgs, tomēr ieguvums ir lielāks nekā zaudējumi,” stāsta Jānis Karušs. Pētnieki ekspedīcijā cer atrast paraugus no piesārņojuma un vēlāk tos izpētīt, lai izprastu, kā piesārņojums ir migrējis. „Interesanti, ka tur ir tā saucamais pulsējošais ledājs, kurš piesārņojumu, kas ir pirms 50 gadiem uzņemts, izlaist atpakaļ. Tas arī ir mazs izaicinājums – ieraudzīt, vai būs, vai nebūs,” skaidro Ingus Pērkons.
Ekspedīcijas laikā pētījumu bāze būs Nikolaja Kopernika universitātes Toruņā (Polija) polārstacija, kura atrodas uz arhipelāga lielākās salas – Špicbergenas. Tā ir lielākā Norvēģijas sala, kas novietota aptuveni starp Norvēģiju un Ziemeļpolu, un tā būs līdz šim tālākā vieta uz ziemeļiem, kur latvieši pētījuši ledājus.