/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2019/08/19/12480201t1hef21.jpg)
Iekļaujot Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" valdības budžeta deficītā, valsts izaugsmei 2020.gadā ir atņemti 72 miljoni eiro, pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes žurnālistiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kariņš: "Rīgas satiksmes" dēļ valsts izaugsmei atņemti 72 miljoni eiro (36)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jau vēstīts, ka pēc Eiropas Savienības (ES) kritērijiem "Rīgas satiksme" ir iekļaujama vispārējā valdības sektorā, tādējādi 2020.gada valsts budžeta fiskālā telpa saruks par 72 miljoniem eiro. Formāls lēmums no "Eurostat" un Centrālās statistikas pārvaldes par "Rīgas satiksmes" iekļaušanu vispārējās valdības sektorā pašlaik vēl nav pieņemts, bet lēmums ir sagaidāms šā gada beigās. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka tas ietekmēs 2020.gada valsts fiskālos rādītājus, tajā skaitā vispārējās valdības budžeta bilanci. Līdz ar to Finanšu ministrija ir ņēmusi vērā šo ietekmi pieejamās fiskālās telpas aprēķinā.
Kariņš šo situāciju raksturoja kā nelāgu un kā tādu, kas rada nopietnus izaicinājumus. Viņš piebilda, ka tādējādi 2020.gadā valsts izaugsmei atņemti teju 72 miljoni eiro, ko varēja pārdalīt mediķu, policistu un skolotāju algām vai kādām citām prioritātēm.
"Kā tas var būt, ka vienas pašvaldības nesaimnieciskums burtiski ietekmē visus Latvija iedzīvotājus, kad neatkarīgi no tā, kur cilvēks dzīvo, viņš maksā par "Rīgas satiksmes" izaicinājumiem?" sašutumu pauda Kariņš.
Pēc Ministru prezidenta teiktā, paralēli sarunām par 2020.gada budžetu nāksies pētīt likumus, ko valsts varētu darīt, lai viena vai vairākas kapitālsabiedrības pēkšņi neierobežotu iespējas ieguldīt sabiedrībai nozīmīgās prioritātes.
"Vai nu jāmaina likumi, lai pašvaldība pati šo jautājumu atrisina, vai arī valstij jāpārņem šis satiksmes uzņēmums, kas, protams, nav pareizais virziens un tas nav mūsu pašmērķis," norādīja premjers un piebilda, ka šis ir piemērs, kad lēmumi, kas šķiet labi tuvredzīgai politikai, izrādās ļoti dārgi visai Latvijas sabiedrībai.
"Mēs šo situāciju pārvarēsim, bet tas patlaban ierobežos valdības spējas lēmumu pieņemšanā par papildus ieguldījumiem 2020.gada budžetā. 72 miljoni eiro mums nav pieejami, jo tie tiek ieskaitīti budžeta deficītā," sacīja Kariņš.