Vai Honkongā plānotā «Baltijas ceļa» akcija ir tai nepieciešama? (3)

Pirmdien, 19. augustā, pienāca ziņa, ka pret Ķīnas valdību protestējošie Honkongas iedzīvotāji interneta vidē ir sākuši apspriest jaunus veidus, kā pievērst pasaules uzmanību turienes notikumiem. Viens no izteiktajiem piedāvājumiem bija izveidot cilvēku ķēdi cauri Honkongas pilsētai 23. augustā (Baltijas ceļa 30. gadadienā). Protesta akcijas ierosinātāji ir jau paspējuši pieminēt Baltijas valstis kā piemēru vienotības izrādīšanai un uzsvēruši, ka arī Honkongas iedzīvotāji ir vienoti izteiktajās piecās prasībās varas struktūrām – 1) atsaukt Honkongas varas struktūru pieņemto likumprojektu, kas ļautu aizdomās turētos Honkongas iedzīvotājus izdot tiesāšanai Ķīnas teritorijā, 2) beigt izrādīto publisku neapmierinātību dēvēt par «dumpi», 3) atsaukt apsūdzības protestos aizturētajiem cilvēkiem, 4) veikt neatkarīgu esošās situācijas izmeklēšanu un 5) turpināt politisku reformu veikšanu. Protestētāji pieprasa arī Honkongas administrācijas vadītājas Kerijas Lamas atkāpšanos. Tiesa, pagaidām nav skaidrs, vai protesta akciju patiešām izdosies noorganizēt.

Tiem, kuri vēl nav par to dzirdējuši, Honkongā jau kopš 12. jūnija norisinās plašas protesta akcijas, kuras ir ievērojami satraukušas Pekinā esošo Ķīnas valdību. Honkongas iedzīvotāji uzskata, ka tā vēlas iegrožot šā administratīvā reģiona autonomiju un to lēnām integrēt pārējā Ķīnā. Jāatgādina, ka Honkongas pašreizējais statuss ir noteikts 1997. gada Lielbritānijas un Ķīnas vienošanās ietvaros, kura paredz, ka 2047. gadā Honkonga pilnībā pāriet Ķīnas kontrolē. Tomēr līdz tam laikam Ķīna ir piekritusi, ka Honkonga eksistē pēc tā saucamā «viena valsts, divas sistēmas» principa. Tā ietvaros Honkongā turpina pastāvēt jau britu laikā valdošās kapitālisma tradīcijas, un tai ir savas pases, robežu kontrole un finanšu politika. Tāpat Honkongas pamatlikums ir reģionālā, nevis Ķīnas konstitūcija.

Šeit ir jāņem vērā, ka Ķīna ļoti labi atceras PSRS sabrukumu savulaik un Baltijas ceļš ir viens no ārkārtīgi spilgtiem šā sabrukuma atgādinātājiem. Līdz ar to rodas jautājums, vai Honkongas ceļš potenciāli varētu saniknot jau tā pašlaik nikno Ķīnas valdību vēl vairāk? Ņemot vērā, ka Ķīna tādā gadījumā varētu izvēlēties sākt vēl aktīvāk (iespējams, vardarbīgi) vērsties pret reģiona iedzīvotājiem, rodas jautājums, vai šāda protesta akcija būtu nepieciešama? Portāls TVNET to jautāja Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra vadītājai Unai Aleksandrai Bērziņai-Čerenkovai.

Ko saka eksperte?

Pētniece norāda, ka Ķīna arī šādas PSRS sabrukumu simbolizējošas protesta akcijas gadījumā nevēlētos būt asāka un lietot vardarbību potenciālo draudu savai iekšējai stabilitātei dēļ.

Turklāt, ja Ķīna izvēlētos lietot vardarbību šajā gadījumā, tad uzreiz kļūtu skaidrs, ka Taivāna nekad neparakstīsies uz «viena valsts, divas sistēmas» modeli, kurš nozīmētu Pekinas virskundzības pār to atzīšanu.

Čerenkova arī apgalvo, ka šāda protesta akcija varētu protestētājiem palīdzēt veiksmīgāk parādīt, ka protesti Honkongā nav vienkāršs dumpis vai demolētāju saiets un Ķīnas valdības īstenotā retorika ir aplama. «Tad, kad cilvēki stāv sadevušies rokās un to sejas ir uz kaut ko vērstas, tas vairs nav pūlis, bet gan cilvēku ķēde. Tas izskatās pavisam citādi, jo šādā ķēdē katram cilvēkam ir sava seja un savs stāsts. Ne velti saka, ka no sabiedrisko attiecību viedokļa Baltijas ceļš ir ļoti spēcīgs nevardarbīgās pretošanās simbols,» saka eksperte.

AP/Scanpix

Viņa arī norāda, ka šāda akcija jebkurā gadījumā piesaistītu lielu starptautisku uzmanību notikumiem Honkongā.

«Es pieļauju: ja viņi šādu akciju patiešām realizēs, tad tā kļūs vēl slavenāka par Baltijas ceļu.

Tas tāpēc, ka notikumiem Honkongā jau tāpat ir pievērsta liela uzmanība pasaules mediju vidē,» pauž Čerenkova. Tomēr tas nenozīmējot, ka Rietumiem vajadzētu aktīvāk atbalstīt Honkongas iedzīvotājus. «Mūsu uzdevums šobrīd ir nevis nosodīt Ķīnu, bet gan skatīties un uzstāt uz to, lai nekas nenotiek. Es domāju, ka tas tiek ļoti efektīvi darīts gan no Eiropas Savienības puses, kas ir ļoti spēcīgs normatīvais aktors, gan arī no ASV puses,» apgalvo eksperte.

"Gaismas ceļā. Baltijas ceļam – 30"

Publicitātes foto / Turaidas muzejs

Čerenkova vienlaicīgi piebilst, ka nevajadzētu arī uzskatīt, ka iespējamais Honkongas ceļš būtu tas pats, kas Baltijas ceļš. «Nejauksim Baltiju PSRS sastāvā un Honkongu Ķīnas Tautas Republikas sastāvā.

Honkongieši neprasa brīvību un neatkarību, bet pieprasa, lai Ķīna pieturētos pie līguma par 50 gadu «Status Quo» saglabāšanu attiecībā pret Honkongas autonomo reģionu.

Tas pats par sevi nozīmē, ka honkongiešu mērķi ir pavisam citi. Šeit nav runa par Honkongas atdalīšanos no Ķīnas, bet gan par vēlmi tai palikt īpašai (iespējams, pat pēc 2047. gada). Es tāpēc nezinu, vai Baltijas ceļš šeit būtu īstais simbols, kuru vajadzētu piesaukt, taču tēla spodrināšana paliek tēla spodrināšana,» pabeidz Čerenkova.

Ko varam secināt?

Honkongas ceļš potenciāli neradītu lielākus sarežģījumus tās iedzīvotājiem. Lai gan Ķīna par šādu akciju noteikti laimīga nebūtu, tomēr tā arī neriskētu ar mēģinājumiem izvērst pret honkongiešiem vardarbību. Kā jau norādīja Čerenkova, šāds scenārijs var atspēlēties uz iekšējo stabilitāti visā Ķīnā un traucēt tās iespējām jebkad nākotnē atgūt de facto kontroli pār Taivānas teritoriju. Ja šāda akcija patiesi beigās tiktu saorganizēta, tā gluži otrādi – kļūtu par instrumentu, ar kura palīdzību vēl vairāk palielināt jau tā plaši pievērsto starptautisko uzmanību. Turklāt tā arī varētu palīdzēt cīnīties pret Ķīnas valdības centieniem protestētājus nodēvēt par neko vairāk kā vardarbīgu pūli. Kā tad Ķīna varētu atbildēt? Ļoti iespējams, ka turpinot draudēt ar vēl asākām atbildes reakcijām, un vēl ticamāk – ieviešot kādas piekāpšanās, kuras apmierinātu protestētāju prasības un līdz ar to – mazinātu protestu spēku.