Pierīgas pašvaldību apvienība: novadu reformas izstrādē nav ņemti vērā vietvaru viedokļi (2)

"VARAM apbraukāja galvenos centrus. Radās sajūta, ka ministrija atskaitās par savu programmu. Es neredzēju, ka pašvaldību viedokļi, citi reformas scenāriji tiktu fiksēti vai novērtēti,"  teica Sprindžuks.

Viņš pauda viedokli, ka reformas izstrāde nav bijis atvērts process, lai gan pašvaldības mēģinājušas veidot atvērtas diskusijas.

"Nav nekādu korekciju. Šķiet, ka ir kaut kādas aizmugurējas vienošanās. Nav skaidrs, kāpēc Ikšķile jāpievieno Ogrei vai Rūjiena - Valkai, kāpēc Garkalni un Vangažus jāpievieno Ulbrokai. To dara, jo vajag. Tas liek domāt, ka notiek sarunas kabinetos, kas citiem nav jāzina," sacīja Sprindžuks.

Viņaprāt, administratīvo teritoriālo reformu vajadzētu sākt ar to funkciju izvērtēšanu, kurās šobrīd valstij ir problēmas ar pakalpojuma efektivitāti vai pieejamību. Kā piemēru Sprindžuks minēja skolu tīklu, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, sabiedriskā transporta organizāciju.

"Tie ir būtiski pakalpojumi. Vajadzētu izvērtēt, kādā mērogā visefektīvāk būtu tos plānot, kā finansēt, kā sadarboties nacionālajam līmenim ar vietējo, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem," teica Sprindžuks. Viņaprāt, tas būtu pareizais reformas sākums, kurā parādītos būtiski ieguvumi sabiedrībai.

Tad varētu izvērtēt, kuras pašvaldības ir par mazu vai vāju, lai sauktos par pašvaldībām, viņš turpināja. Tad, savukārt, varētu veikt optimizāciju, robežu grozīšanu, kur tas ir nepieciešams. 

Sprindžuks uzskata, ka šāds reformas scenārijs ir ļoti tuvu tam, ko savā pētījumā piedāvāja ekonomikas doktors Andris Miglavs, proti, administratīvi teritoriālo reformu sākt ar reģionālā līmeņa pārvaldības teritoriju - apriņķu - izveidi.

"Apriņķis nozīmē, ka ministrija daļu savas plānošanas funkcijas un arī finansējumu deleģē zemāk, uz reģionu. Tā ir fundamentāli jauna situācija," sacīja Sprindžuks.

Tāpat viņš uzskata, ka administratīvi teritoriālajā reformā vajadzētu iesaistīties arī Ministru prezidentam, uzdodot nozaru ministrijām izvērtēt, kurus pakalpojumus organizēt apriņķa līmenī un izstrādāt finansēšanas modeļa piedāvājumus.

Tāpat Sprindžuks pauda neizpratni, kāpēc sākotnēji plānoto 35 pašvaldību vietā, VARAM konceptuālajā ziņojumā iestrādājis 36 pašvaldības.

"Ulbrokas novads neradās demokrātiskā konsultāciju procedūrā. Es piedalījos visās sanāksmēs, kas skāra Garkalni, Ādažus, Carnikavu. Esmu dzirdējis, ka tas ir bijis pārsteigums pat pašai Ulbrokai un Stopiņiem. Iespējams, to izlēma aiz slēgtām durvīm, veco laiku stilā. Demokrātiskais process nav bijis īsti korekts. Noteikti, ka tas kā bumerangs lidos atpakaļ," pauda politiķis.

Vienlaikus Sprindžuks gan uzskata, ka VARAM administratīvi teritoriālās reformas plāna karte ir loģiska. Pašvaldības vairāk vai mazāk grupētas ap centriem.

"Ir situācijas, kuras līdz galam nav īsti izdomātas, piemēram, Rūjienas gadījums, Garkalnes novads. Kopumā jaunā karte ir labāka nekā iepriekšējā. Bet es kartes zīmēšanu veiktu otrajā solī, tad, kad ir nokārtoti pasākumi jeb tie sabiedriskie pakalpojumi, kuriem vajadzīgs cits mērogs," klāstīja Sprindžuks.

Viņaprāt, pašreiz netiek runāts par būtiskāko, proti, kā uzlabot pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.

"Kartes veidošanā es neredzu lielu metodoloģisku kļūdu. Bet šobrīd mēs nerunājam par būtisko, kā uzlabot pakalpojumu pieejamību. Mēs sagrozām robežas diezgan centralizētā procedūrā, nediskutējot ar iedzīvotājiem. Tur ir kļūdu varbūtība," stāstīja Sprindžuks.

Kā ziņots, VARAM konceptuālajā ziņojumā iestrādātais jaunais teritoriālā piedāvājuma modelis paredz samazināt pašvaldību skaitu no 119 uz 36, nevis 35, kā bija plānots sākumā.

Dokuments nosūtīts saskaņošanai Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai, Pārresoru koordinācijas centram un Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS).

Pēc saskaņošanas dalībnieku atzinumu saņemšanas, septembra sākumā ministrija konceptuālo ziņojumu virzīs tālāk izskatīšanai jau Ministru kabinetā.

Tikmēr augusta sākumā LPS valde nolēma ar Ministru kabineta pārstāvjiem sākt diskusijas par apriņķu izveidi, tādējādi paredzot iepauzēt VARAM izstrādātās pašvaldību reformas ieviešanu.

Kā norādīja LPS, Latvijas zinātnieki secinājuši, ka centralizēta un pa nozarēm organizēta valsts pārvalde Latvijā ir izrādījusies neefektīva. Proti, savā kontrolē paturot vairumu finansiālo, institucionālo resursu un funkciju, valsts nav izmantojusi vienu no efektīvas pārvaldības principiem - iespējami lielu atbildības daļu pārvirzīt uz reģioniem un pašvaldībām.

Līdz ar to zinātnieki piedāvā veikt kompleksu teritorijas pārvaldības reformu, kas skartu gan pārvaldības struktūru, gan finanšu pārvaldību, gan arī teritoriālo organizāciju. "Mērķis ir radīt efektīvu, tolerantu, mainīgos apstākļos adaptēties spējīgu, līdzatbildīgu Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības sistēmu reģionu attīstības veicināšanai un sabiedrības labklājības izaugsmei," skaidro LPS.

Klātesošie LPS valdes locekļi esot uzsvēruši, ka piedāvātais reformas modelis ir saprātīgs un balstīts datos un skaitļos, pretstatā VARAM piedāvātajam reformas modelim.

Tai pat laikā, piemēram, Reģionālo attīstības centru apvienības vadītājs, Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) aģentūrai LETA pauda, ka zinātnieku izvirzītajā modelī ir diezgan daudz labu lietu, taču šobrīd otrā līmeņa pašvaldību apriņķu veidošana būtu tikai lieki tēriņi un "politisko cīņu lauku" atvēršana.

Krauklis arī atklāja, ka jau LPS valdes sēdē pauda neapmierinātību par LPS vēlmi apturēt VARAM reformu un sākt diskusijas par pētnieku izstrādāto modeli. "Vairāk izskatās, ka nevis LPS grib veidot otru pašvaldību līmeni, bet gan atrast iemeslu VARAM reformas apturēšanai," teica RACA vadītājs.