Nausēda: Respektēju Igaunijas prezidentes lēmumu tikties ar Putinu, bet nedomāju rīkoties tāpat (5)

Kā Nausēda pastāstījis žurnālistiem, skaidrodama viņam šo savu lēmumu, Kaljulaida sacījusi, ka par Eiropas attiecībām ar Krieviju būtu jālemj ne tikai ietekmīgākajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, bet arī Baltijas valstīm, kas ietilpst šai blokā.

"Viņas loģika bija tāda - ja citi var runāt, mēs varam runāt arī paši. Es respektēju šā lēmuma motivāciju, bet tas katrā ziņā nenozīmē, ka mēs rīkosimies tāpat," izteicies Lietuvas prezidents.

Viņš uzsvēris, ka ir vajadzīgi "formāli vai neformāli" konsultāciju forumi, lai saskaņotu visu triju Baltijas valstu nostāju tādos jautājumos. 

Pēc Nausēdas teiktā, Tallinā viņš saņēmis apliecinājumus, ka, neraugoties uz Kaljulaidas un Putina tikšanos aprīlī, Igaunijas nostāja Krievijas jautājumā nav mainījusies.

"Krievija, tās agresīvā rīcība Ukrainā, sankciju atkarība no tā, vai Krievija ir noskaņota mainīt savu izturēšanos Ukrainas jautājumā, - tās viņiem ir pašsaprotamas lietas," piebildis prezidents.

Kā izteicies Nausēda, Igaunija arī izprot savas krievu minoritātes problēmas un, mainoties paaudzēm, cenšas panākt tās integrāciju sabiedrībā.

"Es tiešām redzu, ka tā ir viena no prezidentes prioritātēm, lai šie cilvēki justos komfortabli un netiktu uztverti kā citas šķiras cilvēki Igaunijas sabiedrībā," viņš sacījis.

Kā ziņots, Igaunijas prezidentes lēmums aprīlī darba vizītes laikā Maskavā tikties ar Putinu izraisīja pretrunīgu reakciju gan pašā Igaunijā, gan ārpus tās robežām.

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs tobrīd aicināja Igauniju saskaņot rīcību un uzmanīgi izturēties pret dialogu ar Maskavu, brīdinot par mēģinājumiem "pārbaudīt Eiropas valstu vai Baltijas valstu vienotību".

Kā pēc tikšanās stāstīja Kaljulaida, tās laikā apspriesti jautājumi, kas skar Ukrainu un Gruziju, un viņa šai ziņā ievērojusi ES nostāju.

Savukārt Putins paziņoja, ka Krievijai un Igaunijai "objektīvi ir kopīgas intereses Baltijas jūras reģionā", un vienlaikus izteicās, ka kontaktu trūkums starp kaimiņvalstīm uzskatāms par "neveselīgu situāciju".