Vai Latvijai ir nepieciešams jauns cietums? (34)

Ieslodzījuma vietu infrastruktūra kopumā ir ļoti sena un radīta vēl cara laikos. Vecākā no cietuma ēkām ir būvēta 1833. gadā, un tā ir Daugavgrīvas cietuma Grīvas nodaļa, kas izvietota vienā no cietokšņa posmiem, vecajos fortos. Cietumu pārbūvēt nedrīkst, jo tas ir vēsturisks arhitektūras piemineklis.

Tomēr materiāli, kas savulaik izmantoti cietuma būvniecībā, šodienas drošības prasībām neatbilst, piemēram, nevar nodrošināt atbilstošu ventilāciju. Cietums drošības ziņā tādējādi neatbilst Eiropas Padomes prasībām cilvēktiesību aspektā.

Spure iepriekš norādījusi, ka Eiropas Padomes Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai pēdējo reizi Latvijā viesojās 2016.gadā, bet nākamā vizīte plānota 2020.gadā.

2016.gadā komiteja apmeklēja četrus cietumus, no tiem arī Daugavgrīvas cietuma Grīvas nodaļu. Spure atzina, ka tā patlaban ir kritiskā stāvoklī. Pēc Spures paustā, "apstākļi liecināja par to, ka šī komiteja izteica brīdinājumu, ka, nākamreiz ierodoties, viņi var paziņot par šīs nodaļas slēgšanu".

Daugavgrīvas cietuma Grīvas nodaļā 19. gadsimtā celtā ēkā vienā kamerā ir vismaz 12 līdz 16 notiesāto. Tas gan ļoti apgrūtina soda izpildi, gan arī nav droši, jo rada ieslodzītajiem iespēju vienam otru ietekmēt ne tikai psiholoģiski, bet arī fiziski, klāstījusi Spure

“Man ir gandarījums, ka redzu profesionāļu darbu. Tie ir patriotiski kadri, kas veic savus darba pienākumus,” vizītes laikā norādīja Bordāns.

Bordāns akcentēja, ka personāls ir tie, kuru darbs rada drošu vidi visā mūsu sabiedrībā. Viņš norādīja, ka svarīgi ir, kas tiek darīts ar ieslodzīto, kamēr viņš laiku pavada ieslodzījuma vietā – vai ar viņu tiek strādāts. Ja ar ieslodzīto strādāts netiek, viņš iznāks tāds pats, kāds cietumā ieradās.

Šajā ieslodzījuma vietā es redzu, ka personālā ir ieguldīts, piebilda Bordāns. Tiek veidota vide, lai ar ieslodzīto var strādāt.

Te gan ir jautājums par ieguldīto līdzekļu lietderību – vai tie ir ieguldīti efektīvi. Koridoros un kamerās mēs varam ieguldīt arī simts miljonus eiro un panākt citu līmeni. Jautājums gan ir, vai tas ir gana atbilstošs starptautisko novērotāju acīs, teica Bordāns.

Daugavgrīvas cietumā bieži vien kamerās atrodas vairāk nekā desmit cilvēki, ņemot vērā, to, ka ēka pati par sevi neatbilst cietuma prasībām, ieslodzīto kontrole ir visai ierobežota.

Lai arī pa dienu tiek ar ieslodzītajiem strādāts, strādā paši ieslodzītie, vakaros viņi atgriežas savā ierastajā vidē, ievērojot visas subkultūras paražas.

Tāpat netiek izslēgta iespēja, ka šajās kamerās tiek organizēti jau jauni noziegumi. “Darbs ir bezjēdzīgs, ja pa dienu cilvēki mācās, strādā, bet vakarā viņi atgriežas ierastajā vidē,” skaidroja Bordāns.

Savukārt Spure skaidroja, ka jauns cietums būtu risinājums, ar ieslodzītajiem varētu daudz mērķtiecīgāk strādāt, cietums nebūtu tikai “ieslodzīto noliktava”.

Jauns cietums nodrošinātu ne tikai to, ka dažādi resocializācijas pasākumi tiktu veikti daudz efektīvāk, bet tas arī nodrošinātu lielāku darbinieku drošību.

Bordāns arī norādīja, ka tas, vai būs jauns cietums, ir atkarīgs no Finanšu ministrijas. Viņš arī norādīja, ka Tieslietu ministrija un Ieslodzījuma vietu pārvalde pildījusi visas prasības, kuras nākušas no valdības puses, taču pašlaik šā jautājuma (jauna cietuma būvniecība) nerisināšana ir līdzekļu izšķērdēšana, jo nauda jau ir ieguldīta projektēšanā.

Spure skaidroja, ka Daugavgrīvas cietumā tiek ieguldīti līdzekļi vien tajos objektos, kurus ir lietderīgi renovēt, taču ir tādas vietas, kuras renovēt nav izdevīgi.

“Krāsojot sienas vai mainot grīdas, mēs nesasniegsim tos standartus, kurus mums izvirza starptautiskas institūcijas,” uzsvēra Spure.

Vēstīts, ka jaunā Liepājas cietuma kompleksa projektēšanas, autoruzraudzības un būvniecības iepirkumā ar komisijas lēmumu par uzvarētāju atzīts piedāvājums ar zemāko cenu, ko iesniedzis būvuzņēmums SIA Abora, kas piedāvā cietumu uzbūvēt par 113,597 miljoniem eiro, aģentūru LETA informēja Tiesu nama aģentūra. Savukārt par uzvarētāju jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvuzraudzībai iepirkumu komisija atzina personu grupu P.M.G, L4.

Balstoties uz iepirkuma komisijas lēmumu, Tieslietu ministrija gatavo informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam, kam savukārt būs jālemj par finansējuma piešķiršanu projekta īstenošanai 2021.-2023. gada periodam. Ja finansējums tiks piešķirts, ar konkursa uzvarētājiem tiks slēgts līgums, kas paredz jaunā Liepājas cietuma nodošanu ekspluatācijā līdz 2023. gada 31. martam. Tādējādi Liepājas cietums būs pirmā ieslodzījuma vieta, kas no jauna tiks uzbūvēta Latvijā pēc neatkarības atgūšanas.

Liepājas cietumā paredzētas vietas 1200 ieslodzītajiem. Visā kompleksā ietilps astoņas dažādas nozīmes ēkas. Kopējā teritorijas platība ir 305 116 kvadrātmetri, kopējais apbūves laukums - 64 053,7 kvadrātmetri, kopējā telpu platība - 51 092 kvadrātmetri. Komplekss atradīsies 5,6 kilometru attālumā no Liepājas centra. Kā viens no galvenajiem faktoriem cietuma projektēšanā izvirzīta gan ieslodzīto, gan arī personāla drošība. Jaunajā cietumā tiks nodrošināta ieslodzīto resocializācija un nodarbinātības iespējas, paredzēts plašs nodarbinātības centrs ar darba iespējām ieslodzītajiem, kā arī vieta ieslodzīto apmācībām.

Būvniecības procesa īstenošanu Tieslietu ministrija deleģējusi Tiesu namu aģentūrai, kas arī organizēja iepirkumus. Savukārt cietuma izbūvei nepieciešamās tehniskās prasības tika formulētas darba grupu sanāksmēs, kurās piedalījās gan pārstāvji no Ieslodzījuma vietu pārvaldes, gan Tieslietu ministrijas un Tiesu namu aģentūras. Gala lēmumu par projekta realizāciju pieņems Ministru kabinets.