/nginx/o/2019/02/27/11827758t1hfba3.jpg)
Raidījuma «Pasaule kabatā» speciālizlaidumā, kurš ir veltīts Baltijas ceļa 30. gadadienai, TVNET studijā viesojās Austrumeiropas Politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Ainārs Lerhis. Diskusijas laikā tika apspriesti jautājumi par Baltijas ceļu un miermīlīgu protestu efektivitāti pasaulē, kā arī Molotova-Ribentropa pakta aktualitāti mūsdienās.
Lerhis norāda, ka parasti, lasot vēstures grāmatas, mēs domājam, ka vēsturē ir noticis tik daudz sliktu lietu un tik daudz traģisku notikumu, ka mūsdienās jau nekas tāds vairs nenotiks. Tomēr vēstures attīstība ir tāda, ka diemžēl pie zināmas apstākļu sakritības starptautisko tiesību pārkāpumi var notikt arī mūsdienās.
Lerhis arī norāda, ka valstis tāpat turpina slēgt līgumus par visdažādākajām lietām (piemēram, par tehnoloģisko sadarbību).
Eksperts norāda, ka ir iespēja, ka arī šiem līgumiem ir kādi slepenie pielikumi par jautājumiem, kurus abas valstis plašākai sabiedrībai publiskot nevēlas.
Tajā pašā laikā Lerhis arī vērš uzmanību uz to, ka starptautisko tiesību normas pasaulē kopš 1939. gada tomēr ir diezgan mainījušās. Turklāt tās ir mainījušās tieši plaknē, kura nosaka kādas valsts nelikumīgas darbības pret kādu citu. «Jau 1989. gadā, kad norisinājās Baltijas ceļš, Molotova-Ribentropa pakts tika no dažādiem aspektiem analizēts,» norāda Lerhis.
Ekspertam tika arī uzdots jautājums par situāciju Ukrainā un Minskas II vienošanos. Viņam tika jautāts, vai gadījumā šī vienošanās de facto nesadala Ukrainu Rietumu un Krievijas ietekmes sfērās un pat ļoti neatgādina Molotova – Ribentropa paktā iekļautās valstu dalīšanas tradīcijas? Lerhis norādīja, ka situāciju Donbasā drīzāk varētu raksturot kā iesaldētu, kuru nākotnē tiek cerēts atrisināt ar diplomātiskiem līdzekļiem un, iespējams, arī ar militāriem līdzekļiem. Otrais variants gan būtu grūts, jo, neskatoties uz to, ka Ukraina veido un attīsta savu armiju, Krievijas spēks vēl arvien ir daudz lielāks. Šeit esot arī jautājums par to, cik liela esot tolerance pret kādas valsts vardarbīgu rīcību pret citu valsti no apkārtējo valstu puses. «Ir skaidrs, ka neviens nevēlas plaša apmēra karadarbības izcelšanos, kaut kādai kodolvalstij vēršoties pret citu kodolvalsti,» apgalvo Lerhis.