Lielais jautājums: vai mazuļi un vecāki drīkst gulēt vienā gultā? (2)

Nepastāv viens konkrēts vecums, kad drīkst un kad nedrīkst ļaut mazajam ieritināties mammas un tēta gultā. Dažkārt pavisam maziem bērniņiem gulēšana starp vecākiem ļauj iemigt, tāpēc šāds risinājums ir praktisks no tā viedokļa, ka tas atvieglo dzīvi vecākiem un, līdzko mazais pamostas un sāk raudāt, vecāki var ātri reaģēt un mazo nomierināt. Guļot kopā ar zīdaini, mammas var nekavējoties reaģēt uz mazuļa čīkstēšanu un to pabarot vai nomierināt, neceļoties no gultas. Tāpat uzskata, ka vecāki, guļot vienā gultā ar bērniem, rada spēcīgāku savstarpējo saikni - pat viegli samīļojot bērnu, viņa sirds ritms, pulss un pat asinsspiediens pazeminās un mazais kļūst mierīgāks. Guļot vienā gultā ar zīdaini, vecāki nemanot mazulim signalizē, kad ir jāieelpo un jāizelpo, tādējādi veicinot pavisam mazam bērniņam pareizu elpošanu.  

Tomēr gulēšana kopā ne vienmēr nāks par labu bērniem un vecākiem. Gulēšana trijatā ir izaicinājums labam un kvalitatīvam miegam - dažkārt pat vissīkākā kustība vai skaņa var pamodināt kādu no gulētājiem. Turklāt šādi mazais pieradīs gulēt pie vecākiem, kas savukārt radīs problēmas iemācīt bērnam gulēt atsevišķi. Šā iemesla dēļ labs risinājums ir atsevišķa bērna gultiņa pašu istabā. Šādā veidā spēsi garantēt savu klātbūtni mazulim, taču vienlaikus izplesties savā gultā. 

Kopā gulēšana attiecas ne tikai uz bērniem un vecākiem, bet arī bērniem savā starpā. Tiek uzskatīts, ka bērni, kas guļ vienā istabā, ir mazāk greizsirdīgi viens uz otru. Labs risinājums brāļiem un māsām ir divstāvu gultiņas - šāda modeļa gultās mazi bērni jutīsies drošāk, nekā guļot katrs savā istabā. Brāļiem un māsām guļot vienā istabā, ir vēl pāris priekšrocības - bērni iemācās cienīt viens otru, spēlēties un saprasties, kā arī tas rada spēcīgāku emocionālo saikni.