Novadu apvienība: Teritoriālā reformai jābūt saistītai ar reformām valsts pārvaldē (1)

"Šobrīd nav skaidrs, vai administratīvi teritoriālā reforma būs saistīta arī ar pārmaiņām valsts pārvaldes struktūrās. Ja būs, tad kad un kādā griezumā," pastāstīja Kukainis.

Viņaprāt, pašreiz atsevišķas valsts institūcijas joprojām strādā pēc rajonu principa un vairāk nekā desmit gadu laikā nav spējušas pārkārtot savu darbību atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam, ko pieņēma 2008.gadā.

"Piemēram, Smiltenes novada iedzīvotāji lielu daļu valsts pakalpojumu var saņemt uz vietas, tomēr atsevišķos gadījumos ir jādodas uz Gulbeni vai Valmieru, vai uz Rīgu. Iedzīvotājam, kurš dzīvo noteiktā teritorijā, nav saprotams, kā varētu saņemt valsts pakalpojumus vienuviet," skaidroja Kukainis.

Viņš uzsvēra, ka reformas sakarā būtiski ir runāt par strukturālo pakļautību. Kā piemēru viņš minēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) struktūrvienību, kas joprojām strukturāli ir pakļauts Smiltenes novada bijušajam centram, kur šobrīd ir gandrīz divas reizes mazāk iedzīvotāju.

"Mēs, Latvijas pašvaldību savienības pārstāvji, esam sākuši izskatīt zinātnisko pētījumu, lai atrastu labus risinājumus. Tos varētu iekļaut pašvaldību savienības piedāvājumā administratīvi teritoriālajai reformai un uzsākt par to diskusijas," pastāstīja Kukainis.

Kā ziņots, VARAM konceptuālajā ziņojumā iestrādātais jaunais teritoriālā piedāvājuma modelis paredz samazināt pašvaldību skaitu no 119 uz 36, nevis 35, kā bija plānots sākumā.

Pēc saskaņošanas dalībnieku atzinumu saņemšanas, septembra sākumā ministrija konceptuālo ziņojumu virzīs tālāk izskatīšanai jau Ministru kabinetā. 

Tikmēr augusta sākumā LPS valde nolēma ar Ministru kabineta pārstāvjiem sākt diskusijas par apriņķu izveidi, tādējādi paredzot iepauzēt VARAM izstrādātās pašvaldību reformas ieviešanu.

Kā norādīja LPS, Latvijas zinātnieki secinājuši, ka centralizēta un pa nozarēm organizēta valsts pārvalde Latvijā ir izrādījusies neefektīva. Proti, savā kontrolē paturot vairumu finansiālo, institucionālo resursu un funkciju, valsts nav izmantojusi vienu no efektīvas pārvaldības principiem - iespējami lielu atbildības daļu pārvirzīt uz reģioniem un pašvaldībām.

Līdz ar to zinātnieki piedāvā veikt kompleksu teritorijas pārvaldības reformu, kas skartu gan pārvaldības struktūru, gan finanšu pārvaldību, gan arī teritoriālo organizāciju. "Mērķis ir radīt efektīvu, tolerantu, mainīgos apstākļos adaptēties spējīgu, līdzatbildīgu Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības sistēmu reģionu attīstības veicināšanai un sabiedrības labklājības izaugsmei," skaidro LPS.

Klātesošie LPS valdes locekļi esot uzsvēruši, ka piedāvātais reformas modelis ir saprātīgs un balstīts datos un skaitļos, pretstatā VARAM piedāvātajam reformas modelim.

Tai pat laikā, piemēram, Reģionālo attīstības centru apvienības vadītājs, Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) pauda, ka zinātnieku izvirzītajā modelī ir diezgan daudz labu lietu, taču šobrīd otrā līmeņa pašvaldību apriņķu veidošana būtu tikai lieki tēriņi un "politisko cīņu lauku" atvēršana.

Krauklis arī atklāja, ka jau LPS valdes sēdē pauda neapmierinātību par LPS vēlmi apturēt VARAM reformu un sākt diskusijas par pētnieku izstrādāto modeli. "Vairāk izskatās, ka nevis LPS grib veidot otru pašvaldību līmeni, bet gan atrast iemeslu VARAM reformas apturēšanai," teica RACA vadītājs.