“de facto”: “Jūrmalgeitas” Milušs no Latvijas aizmuka auto slēpnī, Krievijā saņēma politisko patvērumu (19)

Raidījums vēsta - Germans Milušs neskaidro, kāpēc piekritis runāt tieši tagad. Ar lūgumu pēc intervijas pie Miluša advokātiem Krievijā “de facto” vērsās pērn augustā. Taču “Jūrmalgeitā” notiesātais sazinājās ar raidījumu tikai šogad jūnijā. Interviju viņš sarunāja Maskavā, viesnīcas konferenču zālē. Miluša apgalvojumus raidījums pirms pulcēšanas pārbaudīja.

Neskatoties uz notiesājošo spriedumu kukuļdošanā, Germans Milušs sarunā ar “de facto” savu vainu neatzīst. “Izmeklēšanas eksperimenta laikā neieguva nevienu apstākli, kas pierādītu manu vainu, pierādījumi falsificēti”, raidījumam saka Milušs.

Intervijā LTV Germans Milušs apgalvo, ka Latviju viņš bija pametis vēl pirms tiesa 2007. gada aprīlī viņu pasludināja par vainīgu. Bēgšanai esot izmantojis sev piederošu transporta uzņēmumu: “Atbrauca viens Krievijas kravas auto, kas veda kokvilnu no Krievijas uz Vāciju caur Latviju. Pie stūres bija uzticams krievu šoferis. Kokvilna ir tādās ķīpās... Tajās izveidoja paslēptuvi, kurā es ielīdu un aizbraucu līdz Varšavai. No Varšavas aizlidoju uz Maskavu. Kad nolasīja spriedumu, es jau biju lidostā Varšavā”.

“de facto” pārliecinājās, ka 2007.gadā Germanam Milušam tiešām piederēja uzņēmumi, kas nodarbojās ar kravu pārvadājumiem. Pārliecināties, vai kāda no tām tiešām pārvadāja kokvilnu, “de facto” neizdevās.

Milušs stāsta, ka pēc aizmukšanas no Latvijas viņš noorganizēja arī savas jahtas pazušanu. Pilnībā pārbaudīt šo informāciju nav iespējams, bet zināms, ka vienu no Miluša jahtām tiesu izpildītājs tiešām neatrada. Var noprast, ka jahtas pazušanu Latvijas iestādes pamanīja novēloti. Kaut tiesa lēma Miluša mantu konfiscēt, sākumā bija jāsagaida trešās instances lēmums. Tad lieta ceļoja no viena tiesu izpildītāja pie otra, un pie īpašumiem tiesu izpildītājs tika gandrīz divus gadus pēc tam, kad Milušs bija aizbēdzis no Latvijas. Kur jahta atrodas, tiesu izpildītājs nezināja.

Germans Milušs apgalvo, ka pusgadu pēc ieceļošanas Krievijā, 2007.gadā viņš tur ticis pie politiskā patvēruma. Jau pēc intervijas Milušs nosūtīja “Latvijas Televīzijai” Krievijā izdotās bēgļa apliecības kopiju. ”de facto” konsultējās ar Krievijas juristiem un noskaidroja, ka dokuments izskatās patiess. Krievijas statistikas pārvaldes dati liecina – 2007. gadā viens Latvijas pilsonis saņēmis bēgļa statusu.

Pēc aizmukšanas no Latvijas Milušs regulāri esot ceļojis. Vēl būdams Latvijas pilsonis vairākkārt iebraucis Turcijā. Ar Krievijas pasi viņš esot bijis Arābu Emirātos un Singapūrā, vairākkārt ieceļojis Kiprā, līdz 2017. gada vasarā viņu tur aizturēja. Latvijas policija norāda – pat ja Milušs varēja brīvi ceļot, būdams starptautiskajā meklēšanā, tā nav Latvijas puses vaina. Milušu izsludināja starptautiskajā meklēšanā tūlīt pēc viņa aizbēgšanas, vēlāk aresta orderim pievienoja arī Krievijas pases datus.

2017. gadā Kipras tiesa uz tās robežas aizturēto Milušu uzreiz uz Latviju nedeportēja. Apmaiņā pret drošības naudu viņam atļāva gaidīt tiesas lēmumu brīvībā. Un reiz jau no Latvijas aizbēgušais Milušs aizmuka arī no Kipras.

“Kiprā ir tāda pilsēta Polisa. No tās četros no rīta zvejnieki dodas ķert zivis. Es sarunāju ar vienu no viņiem, ka gribu pazvejot... Mēs nogājām 12 jūdzes no Kipras krasta. Te garām gāja jahta. Mani draugi to nomāja. Zvejnieks aizmiga, es iekritu ūdenī. Peldēt māku. Un aizpeldēju līdz jahtai. Tā mani aizveda uz Turciju”, stāstīja Milušs.

Dažus mēnešus pēc Miluša aizbēgšanas no Kipras un atgriešanās Krievijā, Maskavas tiesa apmierināja Latvijas prokuratūras lūgumu un pieņēma izpildīšanai Latvijā piespriesto sodu (šādu iespēju paredz starptautiska vienošanās). Taču Krievijas tiesa nolēma mainīt Miluša sodu – un 5 gadu apcietinājumu nomainīja pret “piespiedu darbiem paša darba vietā”. To panāca advokāts Andrejs Pavlovs. Viņš iekļauts ASV un Eiropas sankciju sarakstos, bet Krievijas presē aprakstīts kā cilvēks, kas dod norādījumus izmeklētājiem un tiesnešiem. Milušs saka, ka ar Pavlovu viņu savedis bijušais “Krājbankas” akcionārs Vladimirs Antonovs – Milušs Antonovu raksturo kā “labu paziņu”, “biedru” un darījumu partneri. Milušs noliedz, ka Pavlovs lēmumu viņa lietā panācis prettiesiski.

Germana Miluša vārds pazīstams ne vien no Jūrmalgeitas, bet arī izskanējis kopā ar citām Latvijā skandālos ierautām personām. Tā bijušais “Norvik banka” (tagad “PNB banka”) īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs apgalvojis, ka Miluša znots Renārs Kokins piedāvājis izlaist caur šo banku Miluša naudu – simt miljonus dolāru, par darījumu nopelnot miljonu. Milušs šos apgalvojumus noraida kā nepatiesus.