Tramps: “Uzspridzināsim viesuļvētras ar atombumbām!” Eksperti: “Nē” (13)

Ziņu vietnē “Axios” rakstīts, ka Tramps par šādu iespēju iztaujājis vairākas valsts drošības amatpersonas. Tiesa, NOAA viedoklis par šo jautājumu ir visai skeptisks, proti, pārvaldes eksperti šāda soļa potenciālās sekas nosaukuši par postošām.

Viesuļvētras lielākoties skar ASV austrumu krastu, bieži radot plašus postījumus. Tomēr tā nav pirmā reize, kad ideja viesuļvētras uzspridzināt ar kodolieročiem tiek apsvērta. 2017.gadā Tramps vaicājis augsta ranga amatpersonai, vai administrācijai vajadzētu bombardēt viesuļvētras, lai nepieļautu, ka tās sasniedz ASV krastu.

Kādas būtu sekas viesuļvētru bombardēšanai ar kodolieročiem?

Uz Trampa jautājumu, kāpēc ASV nevar izjaukt viesuļvētru, tās acī nometot atombumbu, NOAA eksperti atbild, ka tāds sprādziens ne vien izmainītu vētru, bet milzīgā teritorijā izkaisītu radioaktīvās daļiņas.

Problēma ir enerģijas daudzumā, kas nepieciešams, lai vētra mainītu virzienu. Siltums, ko izdala viesuļvētra katras 20 minūtes, ir ekvivalents desmit megatonnu atombumbas sprādzienam.

Lai arī atombumbas mehāniskā enerģija ir līdzīga viesuļvētras enerģijai, pat puses no atombumbas enerģijas fokusēšana uz kādu punktu okeānā būtu iznīcinoša.

“Uzbrukšana tropiskajiem viļņiem un ieplakām, pirms tie ir paspējuši izveidoties par viesuļvētrām, neko labu nesola. Turklāt ir ļoti grūti iepriekš paredzēt, kura no topošajām viesuļvētrām tiešām par tādu arī attīstīsies,” teica NOAA pārstāvji.

Ideja viesuļvētras bombardēt ar kodolieročiem radās jau 20. gadsimta 50. gados, kad to izvirzīja valdības zinātnieki. Kopš tā laika šī ideja tiek pieminēta gandrīz katrā viesuļvētru sezonā.

Atlantijas viesuļvētru sezona sākas jūnijā un ilgst līdz novembrim. Šo mēnešu laikā viesuļvētru spēks savu zenītu sasniedz septembrī, kad ūdens temperatūra ir visaugstākā.