/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
:format(webp)/nginx/o/2019/08/27/12503586t1hd604.jpg)
Ministru kabinets otrdien lems par papildus 23,4 miljonu eiro novirzīšanu neatkarīgajām valsts institūcijām, tādējādi lielāko naudas daļu atvēlot tiesībsargājošajām iestādēm un sabiedriskajiem medijiem.
Valdība lems par papildu 23,4 miljonu eiro novirzīšanu neatkarīgajām iestādēm
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šodien valdība aiz slēgtām durvīm uzklausīs Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu par neatkarīgo institūciju prioritārajiem pasākumiem 2020., 2021. un 2022.gadam.
FM valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme šodien valdības un sociālo partneru veidojošajā nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē informēja, ka ministrijas un neatkarīgās iestādes saviem prioritārajiem pasākumiem kopumā 2020.gada budžetā papildus vēlas vienu miljardu eiro.
Ministrijas papildus vēlas 953,6 miljonus eiro, bet neatkarīgās institūcijas - 23,4 miljonus eiro.
Plūme sacīja, ka valdība šodien spriedīs par neatkarīgo iestāžu papildus līdzekļu pieprasījumiem, no kuriem lielāko daļu veido tieslietu joma.
No kopējās neatkarīgo iestāžu pieprasītās 23,4 miljoni eiro summas, 10,4 miljonus eiro vēlas novirzīt tieslietu jomai, sešus miljonus eiro - sabiedriskajiem medijiem, 1,71 miljonu eiro - Datu valsts inspekcijai, 1,4 miljonus eiro - Satversmes tiesai, bet 900 000 eiro - prokuratūrai.
Jau vēstīts, ka 2020.gada budžeta bāzes izdevumi plānoti 7,13 miljardu eiro apmērā. 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,33 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gadu izdevumi nākamgad augs par 39,4 miljoniem eiro, bet 2021.gadā - par 35,7 miljoniem eiro.
2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,49 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2021.gadu ir par 194,2 miljoniem eiro vairāk.
Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2020.gadam aprēķināti 2,98 miljardu eiro apmērā, 2021.gadam - 3,17 miljardu eiro apmērā un 2022.gadam - 3,34 miljardu eiro apmērā.
Tāpat no FM sniegtās informācijas izriet, ka patlaban plānotā 2020.gada fiskālā telpa ir negatīva - 25 miljonu eiro apmērā, ko nosaka "Rīgas satiksmes" iekļaušana valsts deficītā.
Tāpat FM informēja, ka pēc izdevumu pārskatīšanas ministriju resoros 2020.gada budžetā papildus rasti 93,7 miljoni eiro. No tiem 48,1 miljonu eiro plānots novirzīt kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljonus eiro - ministriju noteiktajām prioritātēm.