Igaunijā ar e-rezidentūras palīdzību visvairāk uzņēmumu dibina ukraiņi; liela interese arī no Latvijas

Pateicoties e-rezidentūras sniegtajām iespējām, Igaunijā dibināti arī tūkstošiem jaunu uzņēmumu. Pēdējo gadu laikā ar e-rezidentūras palīdzību visvairāk uzņēmumu Igaunijā atvēruši ukraiņi (799 uzņēmumi). Interese par šādu iespēju strauji augusi kopš šī gada marta, Igaunijā reģistrēto Ukrainas uzņēmumu skaitam pieaugot no 694 uz 799.

Ukraiņiem seko vācieši, kuri Igaunijā elektroniski nodibinājuši 720 uzņēmumus un Krievijas iedzīvotāji – ar 653 Igaunijā dibinātiem uzņēmumiem. Interesanti, ka uzņēmumus Igaunijā ar e-rezidentūras palīdzību aktīvi reģistrē arī abu pārējo Baltijas valstu iedzīvotāji - 214 uzņēmumi no Latvijas un 104 no Lietuvas.

Igaunijā šobrīd ir reģistrēti 57 969 e-rezidenti. Visvairāk reģistrēto e-rezidentu Igaunijā ir no Somijas (5010 e-rezidenti), Krievijas (3943) un Ukrainas (3647). Vēsturiski lielākais jauno e-rezidentu reģistrāciju skaits veikts 2018. gada pirmajā ceturksnī, kad Igaunijā tika reģistrēti 6578 “elektroniskie iedzīvotāji”.

Kopš tā laika reģistrēto jauno e-rezidentūru skaits nedaudz krities: 2019.gada pirmajā ceturksnī - 4940 e-rezidentu, bet 2019. gada otrajā ceturksnī – 3423 e-rezidenti.

“E-rezidentūras programma ārvalstu pilsoņiem ļauj ērti un pārvaldīt uzņēmumu Igaunijā. Tas īpaši svarīgi tādām valstīm kā Ukraina, kura ir ārpus Eiropas Savienības. Igaunijas e-rezidentūra ļauj izvairīties no Ukrainā ierastās birokrātijas un korupcijas, kā arī atvieglo pakalpojumu eksportu uz ES valstīm. Vislielākā interese par uzņēmuma reģistrēšanu Igaunijā ar e-rezidentūras palīdzību ir Ukrainas IT sektorā,” stāsta “RIA.com Marketplaces” valdes loceklis un investors no Ukrainas Artjoms Umanets.

Taču pēdējā laikā e-rezidentūras veiksmes stāstu kaimiņvalstī, līdzīgi kā Latvijā, apdraud stingākas prasības bankām par ne-rezidentu kontu apkalpošanu, un Igaunijas bankas arvien biežāk nerezidentu kontus slēdz.

Nerezidentu banku kontu jautājums Igaunijā saasinājās pēc naudas atmazgāšanas skandāla "Danske Bank". Finanšu iestādēm kļūstot piesardzīgākām, daļa nerezidentu saņēmušas ziņu par plāniem viņu kontus slēgt. Bankas no savas puses apelē pie nelikumīgu iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma novēršanas likuma prasībām un noteikušas stingras normas klientu datu regulārā atjaunošanā.

Saskaņā ar aktīvu aizsardzības un diversifikācijas portāla "internationalwealth.com" datiem, Igaunijā pēdējā pusgada laikā slēgti vairāki simti nerezidentu kontu, un tas ekspertu vidū raisījis bažas par Igaunijas e-rezidentūras programmas veiksmīgu darbību.

Finanšu jomas eksperti brīdina, ka bankas Igaunijā bailēs no naudas atmazgāšanas riskiem un bargajiem soda mēriem aktīvi atsakās no pakalpojumu sniegšanas Igaunijas nerezidentiem, tādējādi apdraudot e-rezidentūras veiksmīgo darbību. Igaunija jau ir spērusi pirmos soļus, lai novērstu problēmu bankās.

Nerezidentiem, kuriem Igaunijā nepieciešami tikai skaidrās naudas pārvaldības pakalpojumi, atļauts veikt uzņēmējdarbību ar fintech startapu un citu valstu banku starpniecību. Bet kontu slēgšanas problēma kopumā nav izzudusi, un tai turpinoties Igaunijas budžets varētu zaudēt desmitiem miljonu eiro.

“Šobrīd lielākā problēma ir tā, ka Igaunijas e-rezidentūras esošajiem un potenciālajiem dalībniekiem nav skaidri spēles noteikumi, tāpēc Igaunijas finanšu jomas uzraugu uzdevums ir noteikt kopīgas un skaidri noformētas prasības banku klientiem par viņu klātbūtni Igaunijā. Kamēr tas netiks darīts, Igaunija turpinās zaudēt naudu un investorus,” uzskata Umanets.

E-rezidentūra ir statuss, ar kura palīdzību Igaunijas nerezidenti var iegūt drošu digitālo identitāti, kas līdzīga tai, ko saviem pastāvīgajiem iedzīvotājiem kaimiņvalsts piedāvā ar viņu ID karti. Igaunijas e-rezidenti ar šī statusa palīdzību tiešsaistē var kārtot dažādus dokumentus un formalitātes, izmantot Igaunijas valsts portālu eesti.ee un arī Igaunijā reģistrēt uzņēmumu. Ārvalstniekiem tas ir īpaši izdevīgi, jo jauna uzņēmuma izveide internetā notiek ātri un tiem noteiktas būtiskas nodokļu privilēģijas.