Ugunsgrēki Amazonē: vai ir apdraudēts planētas skābeklis? (20)

 saka Bikovs.

Savukārt par cilvēku darbībām runājot, Bikovs norāda, ka viņš varot saprast Brazīlijas prezidenta Bolsonaru loģiku saistībā ar acu pievēršanu uz lauksaimnieku mēģinājumiem attīrīt no kokiem savu zemi. «Tādā veidā attīstās Brazīlijas ekonomika,» saka Bikovs. Tomēr tajā pašā laikā Brazīlija no šādas «acu pievēršanas» politikas ilgtermiņā zaudētu daudz vairāk. «Turklāt šeit zaudēs ne tikai Brazīlija, bet gan visa Dienvidamerika un pasaule kopumā. Jāatceras arī, ka šāda rīcība mudina citas valstis rīkoties līdzīgi. Daži apgalvotu, ka tas pirmām kārtām bija Donalds Tramps, kurš pameta Parīzes klimata vienošanos un mudināja Bolsonaru rīkoties līdzīgi,» saka žurnālists.

Bikovam tika uzdots jautājums arī par veģetārismu/vegānismu kā zālēm pasaules gaļas pieprasījuma mazināšanai. Tas tad varētu arī mudināt lauksaimniekus neizcirst tik daudzus mežus. Bikovs atbildēja, ka mēs varētu uzlabot situāciju, taču tas šajā gadījumā nav noteicošais faktors.

«Ja paskatāmies uz statistikas datiem, tad lielāko daļu CO2 emisiju veido enerģētikas ražošana. Šeit nav runa tikai par elektrību, bet arī par transportu, rūpnīcām un citām lietām. Tas viss kopā veido 72% no pasaules CO2 emisijām.

Man šķiet, ka tam uzmanība būtu jāpievērš visvairāk. 72% ir daudz. Tas ir ļoti daudz,» stingri pauž Bikovs.

Noslēgumā žurnālists piekrīt, ka ar Amazones ugunsgrēkiem nākotnē saskarsimies daudz vairāk. «Dabas katastrofu varbūtība paaugstināsies kopumā. Turklāt tas notiks ne tikai Brazīlijā, bet arī Latvijā, Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā,» norāda eksperts.

Aizvadītais G7 samits

Bikovs norāda, ka samita ietvaros bija interesanti pavērot, kā uzvedās prezidents Emanuēls Makrons. «Viņš ir ļoti aktīvs ārpolitikā. Pašlaik mēs Eiropā redzam to, ka Lielbritānija izstājas no Eiropas Savienības un gandrīz automātiski zaudē savu statusu kā eiroatlantiska vara. Es pieļauju, ka pēc bloka pamešanas tā pirmām kārtām veidos ciešākas attiecības ar ASV un būs uzskatāma tikai par atlantisku varu.

Savukārt Vācijā mums ir «kliba pīle» Merkele. Mēs zinām, ka viņa drīz zaudēs varu un Vācijā notiks varas maiņa.

Tā vien izskatās, ka arī viņas pozīcijas Eiropā vairs nav tik stipras. Makrons tiešām vēlas un viņam ir liels potenciāls kļūt par Eiropas līderi. Pagaidām ar to viņam iet diezgan labi,» saka Bikovs. «Kopš iestājāmies Eiropas Savienībā 2004. gadā, Vācija vienmēr ir bijusi līdere. Par Franciju mēs noteikti runājām, taču ne tik daudz. Pakāpeniski situācija mainās un Francija kļūst par to līderi, kurš, man šķiet, tāds vienmēr gribējis būt,» nobeidz žurnālists.

Runājot par Krievijas iespējamo atgriešanos G7, Bikovs norāda, ka tas notikšot agri vai vēlu, taču vismaz ne tuvākajā nākotnē. «Turklāt viesa statuss Putinam nepatiktu pašam. Putins nav viesis. Viņš ir astotais G samita loceklis un atbalstītu tikai G8 formāta izveidi. Šeit nestrādātu G7+1 versijas. Pretējā gadījumā no tā ciestu gan Putina gods, gan arī Krievijas statuss,» saka Bikovs.

Gaidāmās Normandijas formāta sarunas septembrī

Bikovs norāda, ka iespējas panākt mieru Ukrainā esot pieaugušas tāpēc, ka pašreizējam prezidentam Volodimiram Zelenskim ir ļoti liels uzticības mandāts.

«Nevienam Ukrainas prezidentam līdz šim nav bijis tik liels uzticības mandāts, kā Zelenskim.

Viņam šajā gadījumā ir priekšroka un iespēja manevrēt un īstenot vairākas politikas vienlaikus. Ne velti Zelenskis bija viens no tiem, kurš ierosināja sarunas ar Putinu,» norāda Bikovvs. Papildus tam Makronam un Trampam esot intereses, lai Krievija būtu tuvāka Eiropai, nevis Ķīnai. «Esmu pārliecināts par to, ka nedz Makrons, nedz kāds līderis vēlētos, lai Krievija vairāk draudzētos ar Ķīnu. Pēc tikšanās ar Putinu Makrons krieviski savā facebook uzrakstīja, ka viņš tic Eiropai no Lisabonas līdz Vladivostokai. Tas ir kaut kas tāds, par ko, man šķiet, neviens pēdējo piecu gadu laikā nav runājis,» pauž eksperts.

Komentējot Krievijas gatavību iesaistīties miera sarunās, Bikovs norāda, ka no Krimas Krievija nekad neatteiksies, taču par Donbasu tā varētu runāt. Eiropai ir iespējams Krieviju pierunāt un piedāvāt tai kaut kādus ieguvumus. Viens no tiem būtu sankciju atcelšana (īpaši naftas nozarē), saka eksperts.

Raidījuma sižetu izklāsts

Ugunsgrēki Amazones mežos

21. augustā Brazīlijas Nacionālais kosmosa pētījumu institūts informēja: tā satelītu dati uzrāda, ka ugunsgrēku skaits Amazones mežos šogad ir palielinājies par 84%, salīdzinot ar to pašu periodu 2018. gadā.

Lai gan sausajā periodā Brazīlijā meža ugunsgrēki izceļas regulāri, tomēr institūts ir uzsvēris, ka nav nekādu īpašu izmaiņu klimatiskajos apstākļos, kas varētu izskaidrot ugunsgrēku skaita būtisko pieaugumu.

Lielākā aizdomu ēna krīt uz lauksaimniekiem, kuri darbojas Amazones teritorijā. Viņi bieži dedzina mežus, lai atbrīvotu vietu savai saimnieciskajai darbībai. Turklāt pašreizējais Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru atbalsta lauksaimnieku intereses un starptautiskā sabiedrība jau ir paudusi pamatotu kritiku, ka politiķis nevēlas darīt vairāk ugunsgrēku ierobežošanai. Turklāt ugunsgrēki ir izplatījušies arī ārpus Brazīlijas teritorijas un sasnieguši Bolīviju, Peru, Paragvaju un citas Dienvidamerikas valstis.

Pats Bolsonaru gan ir uzsvēris, ka problēmas galvenais iemesls ir nevis viņa politiskās izvēles, bet gan ugunsgrēku dzēšanas resursu trūkums. Turklāt Bolsonaru ir uzsvēris, ka šādi ugunsgrēki notiekot katru gadu un tie nav nekas īpašs. Neskatoties uz to, Bolsonaru 23. augustā piekrita ugunsgrēku dzēšanā iesaistīt arī armiju.

Amazones ugunsgrēki bija apspriests temats arī Francijā notiekošajā G7 samitā. Tajā valstis vienojās atvēlēt vismaz 20 miljonus dolāru cīņā pret ugunsgrēkiem un tā sekām. Tomēr jau dienu vēlāk Bolsonaru administrācijas vadītājs Onikss Lorenci sacīja, ka Brazīlija augstu novērtē šo piedāvājumu, taču šos resursus varētu būt labāk izmantot, lai apmežotu Eiropu.

Vai ugunsgrēki Amazonē kļūs arvien biežāki? Vai ir apdraudēta piekļuve skābeklim mums visiem?

Aizvadītais G7 samits

24.-26. augustā Francijas kūrortpilsētā Biaricā norisinājās G7 valstu samits, kurā Francijas, Vācijas, ASV, Kanādas, Japānas, Lielbritānijas, ES un Itālijas pārstāvji sprieda par starptautiskās sabiedrības aktualitātēm.

Šā gada samits bija samērā īpašs, jo pirmo reizi tas beidzās bez gala komunikē. Kritiķi ir pauduši viedokli: lai gan šāds apstāklis ir ļāvis izvairīties no situācijas, kad līderi vienojas par konkrētiem soļiem pēc samita, bet pēc piecām minūtēm no tiem atkāpjas, tas ir radījis milzīgu neskaidrību visa samita ietvaros. Tas tādēļ, ka katrs līderis var paust savu versiju par notikušo un nav konkrēta atskaites punkta, kurš šo versiju apstiprinātu vai noliegtu.

Samits bija ievērojams arī ar Irānas ārlietu ministra Džavada Zarifa negaidīto ierašanos pēc prezidenta Emanuēla Makrona uzaicinājuma. Politikas analītiķi ir atzinuši, ka tas bija drosmīgs solis, jo varēja izraisīt ASV prezidenta Donalda Trampa pretreakciju. Būtiski arī ir tas, ka samita izskaņā bija teikts, ka drīzumā varētu notikt Donalda Trampa un Irānas prezidenta Hasana Rohani tikšanās. Tomēr Irānas prezidents Hasans Rohani jau šo ieceri ir paspējis noraidīt.

Samita ietvaros arī tika pieņemta svarīga vienošanās par tehnisku un finansiālu atbalstu cīņā pret postošajiem Amazones ugunsgrēkiem. Šim nolūkam tiks piešķirti vismaz 20 miljoni eiro. Tomēr, lai palīdzība sasniegtu savu mērķi, ir nepieciešams Brazīlijas valdības akcepts, bet Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru jau ir paspējis apvainot Franciju un citas valstis koloniālisma centienos.

Tāpat samita ietvaros notika daudzas citas tikšanās par daudziem citiem jautājumiem. Piemēram, Lielbritānijas jaunais premjerministrs Boriss Džonsons tikās ar Eiropadomes prezidentu Donaldu Tusku. Abi politiķi gan nespēja panākt būtisku izrāvienu “Brexit” jautājumā.

Ko varam secināt par šā gada G7 samitu? Vai vispār ir vajadzīgas šādas elitāru lielvaru tikšanās?

Gaidāmās Normandijas formāta sarunas septembrī

G7 samita izskaņā, kurš norisinājās no 24. līdz 26. augustam Francijā, prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka jau septembrī varētu notikt nākamā Normandijas formāta sanāksme par konflikta noregulējumu Austrumukrainā. Tajā piedalīsies Krievijas, Ukrainas, Vācijas un Francijas līderi.

Emanuēls Makrons uzsvēra, ka kopš jaunā prezidenta Volodimira Zelenska ievēlēšanas esot parādījušās reālas izredzes uz mieru un viņš jau esot ticies ar Ukrainas un Krievijas prezidentiem. Jāatgādina, ka Zelenskis jau iepriekš ir uz miera sarunām Putinu aicinājis ar video starpniecību. Tāpat abi prezidenti esot runājuši pa telefonu.

Jāatgādina, ka konflikts Ukrainas austrumos norisinās jau kopš 2014. gada un pret Ukrainas bruņotajiem spēkiem cīnās Krievijas atbalstītie starptautiski neatzīto Doņeckas un Luhanskas Tautas Republiku separātisti.

2015. gada 12. februārī Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas pārstāvji Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā parakstīja tā saucamo Minskas II vienošanos, kura ietvēra punktus, lai panāktu mieru Donbasā. Tomēr neviens no šiem punktiem vēl arvien nav pilnībā izpildīts.

Rodas jautājums, kāpēc Makrons domā, ka iespējas panākt mieru Ukrainā ir pieaugušas? Vai Normandijas formāta jaunā tikšanās nebūs bezjēdzīga?