Tikai 15% aptaujāto Igaunijā atbalsta valdības izraudzīto "Rail Baltica" maršrutu

Par to liecina sabiedriskās domas pētījumu kompānijas "Turu-uuringute" augustā veiktas aptaujas rezultāti.

35% aptaujāto sacīja, ka jaunās dzelzceļa līnijas maršrutu vēlētos caur Tartu, bet 21% atbildēja, ka tam vajadzētu iet caur esošo dzelzceļa koridoru starp Tallinu un Pērnavu.

Respondentu, kas vispār iebilst pret "Rail Baltica" izbūvi īpatsvars ir sarucis līdz 18%.

Aptauju pasūtīja pilsoniskā kustība "Avalikult Rail Balticust", kas iebilst pret valdības ierosināto dzelzceļa līnijas maršrutu. Respondentiem tā piedāvāja izvērtēt arī dažādus alternatīvus maršrutus, parādot aptaujas dalībniekiem arī kartes ar iedzīvotāju blīvumu dažādos reģionos.

"Interesanti, ka jauna koridora būvniecība, par kuru ir panākta vienošanās, negūst pārliecinošu atbalstu nevienas partijas vēlētāju vidū," komentēja "Turu-uuringute" vadītājs Juhans Kivirehks.

"Visvairāk atbalstītāju tam ir "Estonia 200" un Reformu partijas vēlētāju vidū, bet arī šo partiju vēlētāju vairākums labprātāk izvēlētos kādu alternatīvu maršrutu," viņš stāstīja.

Kivirehks norādīja, ka līdz šim sabiedriskās domas aptaujās par "Rail Baltica" maršruts tika aprakstīts mutiski vai vienkārši tika pētīts, vai sabiedrība atbalsta dzelzceļa līniju tās oficiāli izvēlētajā maršrutā.

"Respondenti arī piekristu dzelzceļa līnijas ātruma samazinājumam līdz 160 kilometriem stundā, ja tā ietu caur apdzīvotākām vietām līdzās jau esošajam dzelzceļa koridoram," teica pētījumu kompānijas vadītājs.

Arī Eiropas Revīzijas palāta savā ziņojumā norādījusi, ka Igaunija jaunu dzelzceļa līniju plānošanā nepietiekami ir analizējusi esošo dzelzceļa tīklu.

"Avalikult Rail Balticust" valdes loceklis Prīts Humals norādīja, ka pilsoņi jau no paša sakuma pauduši vēlmi "Rail Baltica" izmantot esošo dzelzceļa koridoru, un jaunākās aptaujas rezultāti liecina, ka projekta attīstības gaitā šī vēlme ir nostiprinājusies.

Vienlaikus Humals atzina, ka amatpersonām būtu neērti pārskatīt pieņemtos lēmumus, jo tas nozīmētu atzīt, ka procesā ir pieļautas kļūdas, lai gan tehniski izmaiņas projektā vēl būtu iespējams veikt.

Aprīlī kompānijas "RAIT Faktum & Ariko" veiktas aptaujas rezultāti liecina, ka kopumā "Rail Baltica" projektu Igaunijā atbalsta 64% iedzīvotāju.

Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai izbūves kopējās izmaksas tiek lēstas 5,8 miljardu eiro apmērā. Projektu pabeigt plānots līdz 2025.gadam.

Kopumā plānotās "Rail Baltica" izmaksas Igaunijā 2019.-2023.gadā ir 410,7 miljoni eiro, no kuriem 316,3 miljonus eiro finansēs Eiropas Savienība, norādīja ministrijā. Tādējādi Igaunijas valstij projekta īstenošanai būs jāatvēlē 94,4 miljoni eiro, kas jau šim mērķim ir paredzēti valsts budžetā.

Pavasarī publiskotajā Igaunijas budžeta stratēģijā 2019.-2022.gadam "Rail Baltica" būvniecībai atvēlēti 118 miljoni eiro, bet šajā perioda galvenokārt notiks projektēšanas darbi un dzelzceļa līnijas teritorijā esošo zemju atpirkšana, savukārt lielākie būvniecības darbi sāksies tikai pēc šī budžeta termiņa beigām.