23.augustā Berlīnē tika nogalināts Zelimhans Hangošvili – čečens, kuram ir Gruzijas pilsonība. Slepkava viņam piebraucis klāt ar velosipēdu, divreiz iešāvis no pistoles Glock, pēc tam iemetis ieroci upē un mēģinājis aizbēgt, taču viņu aizturēja policija. Aizdomās turamais, kurš savu vainu neatzīst un atsakās liecināt, saskaņā ar dokumentiem ir 49 gadus vecais Vadims S. Tomēr The Insider, Bellingcat un „Der Spiegel” kopīgā pētījumā apgalvo, ka slepkava ir viltvārdis, kurš sadarbojies ar Krievijas specdienestiem.
Pirms nedēļas Berlīnē pastrādāto slepkavību organizējuši Krievijas specdienesti (41)
Laikraksts „Süddeutsche Zeitung” apgalvo, ka Berlīnē nogalinātais čečens savulaik dzīvojis Gruzijā, piedalījies otrajā Čečenijas karā un darbojies kopā ar Šamilu Basajevu un Aslanu Mashadovu. Viņš komandējis 60 kaujinieku lielu grupu. Kopš 2002.gada Zelimhans Hangošvili Krievijā bija izsludināts meklēšanā aizdomās par terorismu, savukārt 2008.gadā Kahetijas reģiona Pankiskas ielejā Krievijas un Gruzijas kara laikā viņš izveidoja 200 vīru lielu brīvprātīgo grupu, lai karotu Gruzijas pusē. Tomēr pats personīgi Hangošvili kaujās nav piedalījies.
Laikraksts „Bild”, atsaucoties uz vienu no pieciem Zelimhana Hangošvili bērniem, vēstīja, ka prominentais gruzīnu-čečenu kaujinieks pārdzīvojis četrus atentāta mēģinājumus, no kuriem pēdējais noticis 2015.gadā Tbilisī, kad uz viņu vairākas reizes šauts. Pēc tam viņš caur Ukrainu devies uz Vāciju, kur sākotnēji nav saņēmis politisko patvērumu, taču pēc tam šo lēmumu pārsūdzējis tiesā, panācis sev labvēlīgu spriedumu un ar visu ģimeni apmeties Berlīnē.
В минус! В Берлине был убит бывший грузино-чеченский боевик Зелимхан Хангошвили. Неизвестный на велосипеде застрелил его, когда тот направлялся в мечеть. Хангошвили участвовал в боевых действиях против федеральных войск на Кавказе pic.twitter.com/NqsUuPIPQO
— Алексей Сотник (@somsok5412) August 27, 2019
The Insider, Bellingcat un „Der Spiegel” apgalvo, ka Zelimhana Hangošvili slepkavas Vadima Sokolova pase nav biometriska un izdota 2019.gada 18.jūlijā. Dokumentā norādīts, ka Vadims Andrejevičs Sokolovs dzimis 1970.gada 20.augustā, taču cilvēks ar šādu vārdu un dzimšanas datumu nav atrodams nevienā datu bāzē, tai skaitā Krievijas pasu reģistrā. Tas varētu nozīmēt, ka Sokolovs sadarbojas ar Krievijas specdienestiem, jo pretējā gadījumā viņš nebūtu varējis iziet pasu kontroli un izbraukt no valsts.
Aizdomās turamais Berlīnē ieradies ar vilcienu no Parīzes dažas dienas pirms slepkavības, vēsta portāls Meduza. Šengenas vīzu viņš saņēmis Francijas konsulātā 29.jūlijā – tikai 11 dienas pēc viņa ārzemju pases izdošanas. Pirms dokumentu iesniegšanas „Sokolovs”, kuram pasē norādīts, ka viņš dzimis Irkutskā, kā savu dzīvesvietu norādījis realitātē neeksistējošu adresi Sanktpēterburgā.
Working with @SPIEGEL_English and @the_ins_ru we've discovered the suspected assassin of a Georgian citizen living in Germany travelled to France, then Germany, on a fake identity, increasing the likelihood this was a Russian government backed operation. https://t.co/lrEWyEtSMn
— Bellingcat (@bellingcat) August 30, 2019
The Insider, Bellingcat un „Der Spiegel” no Vācijas tiesībsargājošajā iestādēm uzzinājuši, ka aizdomās turamajam ir trīs tetovējumi – kronis un pantera uz kreisā pleca, kā arī čūska uz labās rokas. Tas nozīmē, ka „Sokolovs” pats nevarētu būt Krievijas specdienestu darbinieks, jo viņiem ir aizliegts veidot tetovējumus. Visdrīzāk viņš varētu būt kāds Krievijas specdienestu savervēts bijušais ieslodzītais, jo tetovējumu stils norāda uz to, ka tie varētu būt veidoti cietumā.