Polijas ceļu infrastruktūra un kvalitāte, vientuļos lauku ceļus ieskaitot, ir satriecoši laba. Par tādiem ceļiem mēs Latvijā varam tikai sapņot. Pa kuru laiku un kas par iemeslu tādam poļu izrāvienam mums priekšā? Nu nevar būt, ka tas viss dēļ neskaitāmajiem riebīga paskata reklāmas baneriem visās ceļmalās. Un runa nav tikai par ceļiem vien. Koptas viensētas, acīmredzama uzņēmējdarbība visdažādākajos pilsētu un lauku nostūros. Ne miņas no tās baisīgās Polijas, kas deviņdesmito sākumā biedēja automašīnu šeptmaņus, kas dzina lietotās mašīnas no Rietumeiropas uz Baltiju. Ar skaudību skatos uz poļu autobāņiem ar atļautajiem 140 un asfaltētajiem lauku ceļiem, nevienu pašu grantinieku tā arī neatrodot.
Ir fotogēniski cilvēki un ir tādi, kuri bildēs izskatās tieši tāpat, kā dzīvē. Ar automašīnām ir līdzīgi. Piemēram, prezentāciju video un fotogrāfijās jaunais Clio izskatās ļoti glīts. Dabā - nu, tā ne visai. Kārtējais masu produkts, kurā mūsdienu autiņi ir kļuvuši līdzīgi cits citam. Bet tas nav traucējis iepriekšējam Clio 4 modelim kļūt par mazās klases auto dižpārdokli - 2,6 miljoni pārdotu Clio 4 kopš 2013. gada, 451 tūkstotis 2018. gadā vien.
Bet, ja Clio ir mašīna, kuras virsbūves dizains man diez ko nepatīk, tad interjers, jāatzīst, ir tā neko.
Šofera sēdeklī sēžot, pazūd sajūtas, ka šī ir kāmīšu izmēra mašīna. Priekšējos sēdekļos, vietas ir pietiekami un ir ērti. Interjers ar 9,3 collu multimediju ekrānu, digitālo skaitītāju, viduskonsoli, krēsliem, mīksto paneļa pārklājumu ir glīts, it sevišķi R.S. Line versijas melni sarkanais dizains. Un pēc pāris pavadītajām stundām pie stūres, izkāpjot no mašīnas, pirmā reakcija ir - vai, cik tu tomēr esi maziņš! Bagāžnieks, loģiski, arī ir maziņš, bet tādi mazajām mašīnām jau tie ir. Bet kāpēc tā atvēršanai, es atvainojos, jānotiek caur pakaļas caurumu, kuru atrast būs izaicinājums ne man vien?