Šī gada augustā Latvijas Universitātes (LU) zinātnieki devās ekspedīcijā uz Svalbāras arhipelāgu, lai vietā, kuru no Ziemeļpola šķir nieka 1300 km, pētītu ledājus un vides piesārņojumu. Ekspedīcijā devās LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) ģeologi Dr. ģeol. Kristaps Lamsters, Dr. ģeol. Jānis Karušs, doktorants Pēteris Džeriņš un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” pētnieks Ingus Pērkons.
No Svalbāras atgriežas LU ģeologu un ķīmiķu zinātniskā ekspedīcija
Veicot ledāju biezuma un iekšējās struktūras mērījumus, pētniekiem izdevies iegūt detalizētus datus par Valdemārbrēena ledāja termālo struktūru. Tika iegūti teju 250 dažādu veidu paraugi, kas kalpos kā perspektīvs pētījumu objekts, lai tuvāko mēnešu laikā zinātniskā institūta “BIOR” laboratorijās analizētu gan noturīgo organisko piesārņotāju atstātās pēdas, gan antibakteriālās rezistences gēnu klātesamību. Paredzams, ka pētījuma rezultāti ļaus vēl labāk raksturot šāda veida piesārņojumu.
Ekspedīcijas laikā zinātnieki saskārušies arī ar grūtībām, ko izraisījuši skarbie laikapstākļi Ziemeļos. „Līdz šim nebijām veikuši pētījumus ledāju akumulācijas zonā, kuru klāj sniega sega. Tas, protams, paaugstināja iespēju iekrist kādā plaisā, taču vienlaicīgi ļāva mums pārbaudīt gan savas, gan tehnikas iespējas šādos, visnotaļ sarežģītos, apstākļos,” stāsta K. Lamsters, un atzīmē, ka “sniega sega radīja papildus risku ekspedīcijas dalībniekiem, jo bieži pārsedza ledāja plaisas. Līdz ar to mērījumi bija jāveic, vispirms pārbaudot, vai zem sniega kārtas neatrodas kāds tukšums vai lielāka plaisa.”
Šādi dati uz šī ledāja iegūti pirmoreiz, un jau šobrīd latviešu pētnieki atzīst, ka no tiem var gaidīt interesantu rezultātus un ka ar to palīdzību izdosies uzrakstīt zinātniski nozīmīgu publikāciju.