“Laikam kā Raskoļņikovam: klīdu apkārt. Tas ir smagi, kad spiež tāda vainas izjūta. Plus vēl atbildības izjūta. Nezinu, kā to izteikt vienā vārdā, tāpēc ka tur tik daudz kas sajaukts kopā un tāda vētra iekšā. Pašam bija bail iet uz policiju, un es gribēju, lai mani jau ātrāk noķer, lai tas viss ātrāk beigtos. Es pārnācu mājās, apsēdos. Tur, kur es īrēju dzīvokli, manuprāt, ir caurstaigājama kāpņu telpa, ja nemaldos. No virtuves loga pamanīju, ka gan no vienas, gan no otras puses slēpās policisti. Aiztaisīju durvis uz visām slēdzenēm un vienkārši sēdēju mājās, kamēr viņi mēģināja uzlauzt durvis.” TVNET projekta “Neredzamais cietumā” ietvaros par deviņgadīgas meitenes izvarošanu un slepkavību uz mūžu notiesātais pastāstīja par savu noziegumu.