Lielbritānijas parlaments iedzen stūrī Džonsonu (2)

Lielbritānijas parlaments trešdienas vakarā noraidīja premjerministra un Konservatīvās partijas līdera Borisa Džonsona priekšlikumu 15.oktobrī rīkot pirmstermiņa vēlēšanas - vienu no Džonsona politiskajiem manevriem ar mērķi tādā vai citādā veidā īstenot izstāšanos bez jauniem "Brexit" termiņa pagarinājumiem.

Tajā pašā vakarā Pārstāvju palāta atbalstīja likumprojektu, kas dos iespēju bloķēt bezvienošanās "Brexit".

Ar salīdzinoši nelielu pārsvaru - 327 balsīm par un 299 balsīm pret - apakšpalāta trešajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas ļaus uzdot premjerministram pieprasīt Eiropas Savienībai (ES) "Brexit" atlikšanu līdz 31.janvārim, ja vien parlaments līdz 19.oktobrim nebūs apstiprinājis izstāšanās vienošanos vai arī atbalstījis bezvienošanās "Brexit".

Par likumprojektu balsoja arī grupa konservatīvo deputātu, kas sadumpojušies pret Džonsona "Brexit" politiku.

Džonsons ir apsolījis, ka Lielbritānija izstāsies no ES 31.oktobrī neatkarīgi no tā, vai ar bloku būs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem. Premjers noliedzis, ka vēlētos bezvienošanās "Brexit", taču uzstāj, ka no viņa noteiktā termiņa - 31.oktobra - nedrīkst atkāpties, jo valdībai tas ir instruments spiediena izdarīšanai uz ES nolūkā panākt vienošanos.

Lai to īstenotu, Džonsons pagājušomēnes pieprasīja uz laiku apturēt Lielbritānijas parlamenta darbu, ko Lielbritānijas karaliene Elizabete II arī atļāva. Tikko atgriezies no vasaras pārtraukuma, parlaments strādās līdz nākamajai nedēļai, bet pēc tam darbu atsāks tikai oktobra vidū, divas nedēļas pirms pašlaik noliktā "Brexit" termiņa.

Runājot parlamentā, Džonsons teica, ka bezvienošanās "Brexit" bloķējošais likumprojekts "iznīcina valdības iespējas vest sarunas", tāpēc viņam nav citu iespēju, kā ierosināt pirmstermiņa vēlēšanas 15.oktobrī, lai iegūtu jaunu mandātu.

"Ja es joprojām būšu premjerministrs [pēc vēlēšanām] otrdien, 15.oktobrī, tad mēs izstāsimies 31.oktobrī ar, es ceru, daudz labāku vienošanos," sacīja premjers, kurš iepriekš bija solījis, ka ierosinās pirmstermiņa vēlēšanas, ja likumprojekts par bezvienošanās "Brexit" bloķēšanu tiks pieņemts.

Tomēr lielākās opozīcijas partijas - leiboristu - līderis Džeremijs Korbins nodēvēja Džonsona priekšlikumu par pirmstermiņa vēlēšanām par cinisku. Korbins teica, ka, lai gan viņš ir par ārkārtas vēlēšanu sarīkošanu, leiboristi priekšlikumu par pirmstermiņa vēlēšanām atbalstīs tikai pēc tam, kad likumprojekts, kas dod iespēju bloķēt bezvienošanās "Brexit", būs ieguvis likuma spēku.

"Lai šis likums tiek pieņemts [Lordu palātā] un pēc tam to apstiprina karaliene [Elizabete II]. Tad, [nevis tagad], mēs atbalstīsim vēlēšanas, lai neizstātos no ES bez vienošanās," sacīja Korbins. Parlamenta augšpalāta -Lordu palāta - sanāca uz sēdi jau trešdienas vakarā, lai izskatītu likumprojektu, un gatavojas turpināt darbu arī nakts stundās.

Pārstāvju palāta noraidīja Džonsona priekšlikumu par pirmstermiņa vēlēšanām. Džonsona priekšlikumu atbalstīja 298 parlamenta apakšpalātas deputāti, bet pret nobalsoja 56 deputāti. Lai priekšlikumu pieņemtu,  par to bija jānobalso vismaz divām trešdaļām apakšpalātas deputātu jeb ne mazāk kā 434 deputātiem. Leiboristu deputāti balsojumā atturējās.

Iepriekšējā Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja bija panākusi vienošanos  ar ES par izstāšanās nosacījumiem, taču neguva tai parlamenta atbalstu. ES amatpersonas ir skeptiski izteikušās par iespēju panākt jaunu vienošanos līdz nākamā mēneša beigām un Eiropas Komisija ir brīdinājusi, ka bezvienošanās "Brexit" risks pieaug.

Parlamenta apakšpalātai bija jārīkojas ātri, lai iegūtu iespēju novērst izstāšanos no ES bez vienošanās, jo 28.augustā karaliene Elizabete II piekrita Džonsona lūgumam pirms breksita uz laiku apturēt parlamenta darbu. Karalienes oficiālo padomnieku sanāksme - Slepenā padome - paziņoja, ka parlamenta darbs tiks apturēts ne agrāk kā pirmdien, 9.septembrī, un ne vēlāk kā ceturtdien, 12.septembrī. Parlamentu paredzēts atkal sasaukt pirmdien, 14.oktobrī.

Sašutusī opozīcija paziņojusi, ka Džonsons lūdzis parlamenta darba apturēšanu, apzināti cenšoties nobremzēt parlamenta deputātu mēģinājumus nepieļaut bezvienošanās "Brexit".

Izstāšanās bez vienošanās pretinieki brīdina, ka tā varētu izraisīt Lielbritānijas ekonomikas recesiju un radit haosu uz valsts robežām,  kā arī pārtikas, medikamentu un citu preču piegādes pārtraukumus.