Vairākums iedzīvotāju uzskata, ka prioritāri vairāk finansējuma jānovirza veselības aprūpei

Viņš skaidroja, ka aptaujā iedzīvotājiem tika piedāvātas dažādas Latvijai būtiskas jomas, piemēram, zinātne, vides aizsardzība, lauku reģionu attīstība un citas. Izvērtējot, kurai no tām visvairāk vajadzētu piešķirt papildu finansējumu, 73% iedzīvotāju izvēlējās veselības aprūpi. Otrajā vietā ierindojās vecuma pensijas, kuras izvēlējas 37,3% aptaujāto, bet trešajā ar apmēram 35% bija izglītība.

Tāpat Kaktiņš norādīja, ka aptaujā 92,9% iedzīvotāju norādīja, ka veselības aprūpes budžets būtu noteikti vai drīzāk jāpalielina, turklāt lielākā daļa jeb 69,6% ir pārliecināti, ka finansējums veselības aprūpei noteikti jāpalielina. Tikai 4,8% iedzīvotāju pauda viedokli, ka finansējumu veselības aprūpei finansējumu nav nepieciešams palielināt.

Iedzīvotājiem tika uzdots arī izvērtēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, un gandrīz puse Latvijas sabiedrības to uzskata par sliktu. Aptaujā atklājies, ka 14,1% Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību uzskata par ļoti sliktu, 31,4% - par sliktu, bet 42% pakalpojumu pieejamību uzskata par viduvēju. Pieejamību par labu uzskata tikai 7,3%, bet par teicamu - 2,7% iedzīvotāju.

Uz jautājumu, kāds ir visbiežākais šķērslis nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, gandrīz 78,9% iedzīvotāju minēja garās rindas uz nepieciešamajiem valsts veselības aprūpes pakalpojumiem. Tāpat 72,3% iedzīvotāju par kavējošu faktoru norādījuši augstas pakalpojumu cenas, 58,6% - mediķu trūkumu, 30,6% - zemu pakalpojumu kvalitāti, tikmēr 1,6% iedzīvotāju norādījuši, ka nav saskārušies ar šķēršļiem.

Vēl aptaujas dati atklāj, ka 80,8% iedzīvotāju uzskata, ka tikt pie pamata veselības aprūpes pakalpojumiem ir ļoti vai drīzāk grūti, bet 14,4% norāda, ka, viņuprāt, tikt pie šiem pakalpojumiem ir ļoti vai drīzāk viegli.

Piemēram, 58% iedzīvotāju ir saskārušies ar situāciju,

kad garu rindu vai augstu izmaksu dēļ nav saņēmuši veselības pakalpojumu, bet 36,6% iedzīvotāju, kuri garu rindu dēļ nav varējuši saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu, pārtraukuši ārstēšanos, bet 64,2% šo cilvēku izvēlējās maksas pakalpojumu.

Aptaujā noskaidrots, ka lielākā daļa jeb 83,9% iedzīvotāju veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai izmanto ģimenes ietaupījumus, 16,1% aizņemas naudu no pazīstamiem cilvēkiem vai kredītiestādēm, 2% izdevumus sedza veselības apdrošinātājs, 1,2% pārdeva īpašumus, bet vēl 6,2% izmantoja citu naudas avotu.

Kā norādīja Kaktiņš, veselības aprūpes pieejamība atstāj iespaidu arī uz darba devēju, jo aptaujas dati liecina, ka katrs ceturtais iedzīvotājs iedzīvotājs nav apmeklējis darbu tāpēc, ka nevarēja laicīgi saņemt nepieciešamo ārsta konsultāciju vai izmeklējumu.

Augustā veiktajā aptaujā piedalījās 1016 nejauši izvēlēti iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem. SKDS norāda, ka aptaujas dati ir reprezentatīvi viesiem Latvijas iedzīvotājiem.