Zimbabves diktators Roberts Mugabe: no atbrīvotāja līdz tirānam (9)

Mugabe 70. gados bija viens no neatkarības kara politiskajiem virzītājiem. Konflikts beidzās ar atbrīvošanos no balto kolonistu varas. 

Mugabes stāšanās premjerministra amatā 1980.gadā sākās uz pozitīvas nots, taču vēlākajos gados tā nesa vardarbību, izrēķināšanos ar politiskajiem oponentiem, korupciju un ekonomisko krahu kādreiz bagātajā valstī.

"Viņš bija varonis, kurš pārvērtās par ļaundari," raidorganizācijai "Bloomberg" norāda politiskais analītiķis Čārlzs Rukuni. "Viņš iekustināja neatkarību un rosināja lielas cerības, bet vēlāk iznīcināja visu, ko bija uzbūvējis."

Mugabes valdīšanai beigas pienāca tikai 2017.gada novembrī, kad viņš faktiski tika padzīts. Slimību mocītais Mugabe dzīves nogali pavadīja Singapūrā un līdz pat nāvei nespēja samierināties ar to, kā beidzās viņa valdīšanas laiks, norāda aģentūra "Reuters".

Mugabes biogrāfija

Roberts Gabriels Mugabe 1924.gada 21.februārī dzimis toreizējā Rodēzijā. Galdnieka dēls Mugabe mācījās katoļu misionāru skolās, bet vēlāk ieguva vairākus akadēmiskos grādus. Viņš strādāja par skolotāju Ganā, kur ietekmējās no neatkarīgās Ganas līdera Kvames Nkrumas panafrikāniskajām idejām.

1960.gadā Mugabe atgriezās Rodēzijā un sāka darboties nacionālistu organizācijās. Viņš bija starp Zimbabves Afrikāņu nacionālās apvienības (ZANU) sākotnējiem biedriem.

1964.gadā Mugabe savā runā nodēvēja Rodēzijas premjerministru Ianu Smitu un viņa valdību par "kovbojiem". Pēc neglaimojošajiem izteikumiem Mugabem 11 gadus nācās pavadīt ieslodzījumā. Kamēr Mugabe atradās cietumā, viņa mazais dēls nomira no malārijas, taču viņam neatļāva doties uz bērēm.

1973.gadā Mugabi izraudzījās par ZANU prezidentu, lai gan viņš joprojām atradās ieslodzījumā.

Pēc atbrīvošanas Mugabe devās uz Mozambiku, no kurienes vadīja partizānu uzbrukumus Rodēzijā. Neatkarības sarunu laikā viņu uzskatīja par vienu no kareivīgākajiem un nepiekāpīgākajiem melnādaino līderiem. 1976.gada vizītē Londonā Mugabe izteicās, ka vienīgais Rodēzijas problēmas risinājums nākšot no pistoles stobra.

Tomēr izglītotā Mugabes māka vest pārrunas pārliecināja vairākus viņa kādreizējos kritiķus. Prese Mugabi iesauca par "izglītoto cilvēku partizānu".

Pēc kara tika nodibināta Zimbabve, sarakstīta tās konstitūcija un noliktas pirmās vēlēšanas 1980.gada februārī. Mugabe tajās pārliecinoši uzvarēja un kļuva par premjeru. ZANU ieguva vairākumu parlamentā, kaut arī izskanēja apsūdzības par pārkāpumiem vēlēšanu procesā un iebiedēšanas mēģinājumiem gan no Mugabes, gan viņa konkurentu puses.

Tūlīt pēc pašpasludinātā marksista Mugabes uzvaras daudzi gaišādainie Zimbabves iedzīvotāji apsvēra došanos prom no valsts, kamēr viņa atbalstītāji dejoja ielās.

Tomēr Mugabe ieņēma samierniecisku pozīciju. Togad viņš izstrādāja savu ekonomisko politiku. Lai arī Mugabe vārdos cildināja demokrātiju, viņš pats pakāpeniski iznīdēja politisko opozīciju. 80.gadu vidū tika noslepkavoti tūkstošiem ndebeles etniskās minoritātes pārstāvju; Mugabi vainoja notikušajā, taču viņš tā arī netika tiesāts.

Mugabes pirmajos valdīšanas gados Zimbabves ekonomika zēla; Mugabe izbūvēja ceļus un dambjus, kā arī paplašināja melnādaino skolu tīklu.

1987.gadā Zimbabvē beidz pastāvēt premjerministra amats, un Mugabe kļuva par valsts prezidentu. 

Tajā pašā gadā viņš apņēma otro sievu - 40 gadus par sevi jaunāko Greisu Mugabi, ar kuru viņam tolaik jau bija divi bērni. Pāra trešais bērns piedzima, kad Mugabe bija 73 gadus vecs.

1992.gadā Zimbabvē tika ieviests Zemes īpašumtiesību likums, kas zemesgabalu konfiskāciju bez iespējas apstrīdēt šādus lēmumus. Zemes pārdalīšana būtībā tika īstenota uz vairāku tūkstošu gaišādaino zemnieku rēķina - viņiem joprojām piederēja lielākā daļa Zimbabves labāko zemesgabalu. Pēc gadu tūkstošu mijas Mugabes atbalstītāji okupēja gaišādaino zemnieku saimniecības, vairākus zemniekus un viņu melnādainos darbiniekus nogalinot.

Saimniecību sagrābšanas rezultātā apstājās tabakas eksports, kaut gan tolaik tas bija viens no Zimbabves ekonomikas pamatakmeņiem.

Ekonomiskā katastrofa

Zimbabves savulaik plaukstošās lauksaimniecības problēmas deva triecienu jau tā ļodzīgajai ekonomikai. Kritiķi sūdzējās, ka Mugabe konfiscētās saimniecības esot izdāļājis saviem rokaspuišiem, nevis nabadzīgajiem lauku iedzīvotājiem, kā bija paredzēts.

Zimbabve kādreiz bija viena no Āfrikas lielākajām pārtikas ražotājām, bet tagad tai bija nepieciešami ārvalstu humānās palīdzības sūtījumi, lai pabarotu iedzīvotājus.

Mugabes popularitāte kritās, Zimbabve kļuva arvien izolētāka.

Turpmākajos gados bija vērojama Zimbabves ekonomikas sagrāve. Laikā no 2000. līdz 2008. gadam Zimbabves ekonomika saruka par trešdaļu. Lai no izputinātā valsts budžeta varētu izmaksāt algas ierēdņiem, sākās drudžaina naudas drukāšana. Inflācijas tempiem bija grūti izsekot. Bezdarbs pārsniedza 80%.

Trūka ne tikai pārtikas, bet arī degvielas un medikamentu.

Simtiem cilvēku Zimbabvē nomira no holēras - daļēji tāpēc, ka valdība nevarēja atļauties no ārvalstīm importēt ķimikālijas ūdens attīrīšanai. 

Vairāki miljoni zimbabviešu pameta valsti. Lielākā daļa devās uz Dienvidāfriku.

Krīze beidzās 2009.gadā, kad valsts atteicās no savas nacionālās valūtas. Tomēr Zimbabves ekonomika tā arī nav atguvusies: valstī ir milzīgs bezdarbs, nolaista infrastruktūra, bieži elektroenerģijas pārrāvumi. Valdība uz jaunu inflācijas paaugstināšanos reaģējusi, uz laiku pārtraucot ekonomisko rādītāju publicēšanu.

Mugabem novecojot un cīnoties ar veselības problēmām, sākās spekulācijas par viņa iespējamo pēcteci. Tomēr tās tikai atklāja iekšējo haosu Zimbabves administrācijā, kamēr pats Mugabe šķietami sarīdīja iespējamos kandidātus vienu pret otru, lai nepieļautu reālas opozīcijas izveidošanos.

Iespējamo Mugabes nomainītāju vidū izskanēja arī viņa sievas Greisas vārds. Dārgās gaumes dēļ viņa iesaukta par "Guči Greisu". Neskatoties uz to, Mugabe 2015.gadā paziņoja, ka plānojot 94 gadu vecumā startēt 2018.gada vēlēšanās.

Tomēr viņa valdīšanas laika beigas pienāca ātrāk. 2017.gada beigās Mugabe no Zimbabves pirmā viceprezidenta amata atcēla Emersonu Mnangagvu, pēc kā valstī izveidojās varas krīze un kontroli pārņēma armija. Mugabe nonāca mājas arestā un pēc laika paziņoja par atkāpšanos no prezidenta amata. Tā beidzās Mugabes 37 gadus ilgā valdīšana Zimbabvē.

Līdzīgi kā Mugabes nākšana pie varas tika uzņemta ar sajūsmu un dejām, arī viņa paziņojumu par atkāpšanos daudzi iedzīvotāji uzņēma, dejojot un priecājoties Zimbabves ielās.

2018.gadā par Zimbabves prezidentu kļuva Mnangagva.

Mugabe panāca vienošanos ar valdību, kas viņu pašu un viņa ģimeni aizsargāja no tiesāšanas, kā arī nodrošināja dažādus materiālos labumus.